IZM: Vidējais skolotāju atalgojums par slodzi sasniedz 1478 eiro mēnesī
Vidējais skolotāju atalgojums pašvaldību pamata un vidējās izglītības iestādēs par slodzi šā gada septembrī sasniedzis 1478 eiro mēnesī, liecina provizoriskie dati, analizējot 514 pašvaldību vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu iesniegtos un apstiprinātos pedagogu tarifikāciju datus Valsts izglītības informācijas sistēmā uz šā gada 15. oktobri. To Izglītības un zinātnes ministrijas eksperti apliecināja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) organizētajā sanāksmē par piešķirto valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldībām pedagogu darba samaksai.
Kopējais valdības papildus piešķirtais finansējums pedagogu darba samaksas palielināšanai un slodžu sabalansēšanai 2023. gadā ir 98 miljoni eiro. Papildus piešķirtais finansējums nodrošina līdzekļus pašvaldībām pedagogu atalgojuma palielinājumam un slodžu balansēšanai. Slodžu sabalansēšanai un minimālās algas likmes celšanai jau šā gada sākumā papildus piešķirti 61 miljons eiro, savukārt 17 miljoni eiro papildus piešķirti pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa “Skolēns pašvaldībā” ieviešanai un 20 miljoni eiro papildus, lai celtu minimālo darba algas likmi no 1.septembra. No jaunā mācību gada zemākā darba algas likme pedagogiem mēnesī ir palielināta līdz 1224 eiro vai 8,5 eiro stundā. Salīdzinot ar aizvadītā mācību gada pirmajiem četriem mēnešiem, šogad mērķdotācijas apjoms septembrim – decembrim ir par 18,6 miljoniem eiro lielāks nekā pērn. Valdībā apstiprinātais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks paredz, ka jau no nākamā gada 1.janvāra zemākā pedagogu darba algas likme sasniegs 1374 eiro, bet 2025.gadā – 1490 eiro.
Analizējot provizoriskos pedagogu darba samaksas datus, kurus nodrošina pašvaldības, IZM ir secinājusi, ka aptuveni diviem procentiem pedagogu ir vērojams reālā atalgojuma samazinājums. Ņemot vērā, ka valsts ir ievērojami palielinājusi finansējumu pedagogu darba samaksai, IZM aicinās pašvaldības skaidrot iemeslus šādiem reālā atalgojuma samazinājuma iemesliem. Tāpat IZM ir lūgusi Valsts kontroli izvērtēt pašvaldību rīcību valsts budžeta mērķdotācijas sadalē pedagogu darba samaksai atbilstoši spēkā esošajam regulējumam. Vienlaikus IZM norāda, ka piešķirtais valsts finansējums ir pieaudzis, bet izglītības iestāžu skaits samazinājies un izglītojamo skaits praktiski nav mainījies.
“Situācija ar mērķdotācijas sadalījumu un atšķirīgo situāciju pašvaldībās skaidri parāda, ka ir strauji jāvirzās uz skolu ekosistēmas sakārtošanu un programmu finansējuma ieviešanu, kas nodrošinās skaidru un caurspīdīgu finansējuma sadali un prognozējamību,” pauž Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa. “Jau šobrīd aktīvi strādājam tiesiskā regulējuma sagatavošanai un diskusijai ar nozari, lai jaunā finansēšanas kārtībā spēkā stātos no nākamā mācību gada,” norāda Kanaviņa.
Tāpat svarīgi atgādināt, ka valdība nosaka pedagoga zemāko mēneša darba likmi, par kuru mazāk darba devējs pedagogam nedrīkst maksāt. Valsts nenosaka konkrētu algu līmeni skolās, tā ir izglītības iestādes vadītāja un pašvaldības kompetence. 2022. gada 1. septembī stājās spēkā jaunais pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis – “skolēns pašvaldībā”, kas skolu dibinātāju – pašvaldību rokās nodod iespēju un atbildību izlemt – kādas, cik lielas un cik noslogotas skolas sava novada bērniem attīstīt un kā veidot optimālu, konkurētspējīgu skolotāja atalgojumu.
Vēl par tēmu:
Melbārde: ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, vērtējot 100 dienu laikā paveikto kopš apstiprināšanas amatā, uzsver, ka šajā laikā ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības...
Lasīt tālāk“Grāmatvežu Forums – Vasara 2025”: tiešsaistes kompass aktuālajām nodokļu izmaiņām
Pēdējie gadi ir pierādījuši, ka normatīvā vide spēj mainīties ātrāk nekā finanšu pārskata periods. Tāpēc 12. jūnijā notiekošais “Grāmatvežu Forums – Vasara 2025” kļuvis...
Lasīt tālākIzglītības komisija: skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā
Skolēni, kuri apgūst vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves,...
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā, konceptuāli lemj Saeima
Skolēni, kuri apgūst vispārējo vidējo izglītību, profesionālo vidējo izglītību vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā...
Lasīt tālāk9.klašu centralizēto eksāmenu slieksni šogad saglabā 10% līmenī
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% uz 15%, kā sākotnēji bija plānots. No 2026....
Lasīt tālākIZM: vispirms atbalsts bērniem, tad prasības – pāreja uz augstāku centralizēto eksāmenu slieksni 9. klasēm ir atlikta līdz nākamajam gadam
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% līdz 15%, kā sākotnēji bija plānots. Izglītības...
Lasīt tālākRosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā
[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija rosina ierobežot tālmācības iespējas pamatskolā
Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, trešdien, 26.februārī, lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputāti vienojās iesniegt...
Lasīt tālāk