• Tweet

Vakar, 15. augustā, valdība izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2024., 2025. un 2026. gadam. Šogad kopā ar izdevumu pārskatīšanas rezultātiem tiek skatīts arī jautājums par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumiem.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024. gadam aprēķināti 11 236,9 miljonu eiro apmērā un 2025. gadam – 11 292,8 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru izdevumi 2024. gadam palielināti 630,5 miljonu eiro apmērā un 2025. gadam 666,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026. gadam noteikti 10 606,7 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2025. gadam samazināti 19,4 miljonu eiro apmērā. Būtiskākās izmaiņas valsts pamatbudžetā veido papildu izdevumi Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2024. gadam aprēķināti 4 365,4 miljonu eiro apmērā un 2025. gadam – 4 688 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru izdevumi 2024. gadam palielināti 46 miljonu eiro apmērā un 2025. gadam 118,5 miljonu eiro apmērā. 2026. gadam valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi aprēķināti 5 065,7 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2025. gadam palielināti 496,2 miljonu eiro apmērā. Lielākās izmaiņas valsts speciālā budžeta izdevumos saistītas ar papildu finansējumu vecuma pensiju izmaksai.

2024. un 2025. gadam bāzes izdevumi aprēķināti, pamatojoties uz likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” noteikto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu (ietvaru) attiecīgajam gadam, savukārt 2026. gadam izdevumi aprēķināti, pamatojoties uz 2025. gadam apstiprināto ietvaru, veicot korekcijas atbilstoši Ministru kabineta (MK) 2023. gada 17. janvāra noteikumu Nr. 15 “Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam” prasībām un MK pieņemtajiem lēmumiem.

Savukārt izdevumu pārskatīšanas process arī šogad dalāms divos pamatvirzienos – nozaru budžeta finansēšanas analīze un vidēja termiņa izdevumu pārskatīšanas turpināšana. Tā rezultātā 2024. gadam rasti finanšu resursi 112 miljonu eiro apmērā. No tiem 110,7 miljoni eiro novirzāmi nozaru aktuālo prioritāšu finansēšanai, kamēr 1,3 miljonus eiro iespējams novirzīt kopējās fiskālās telpas palielināšanai.

Neiztrūkstoši svarīgs izdevumu pārskatīšanas procesa elements ir sadarbība ar nozaru ministrijām, kuru patstāvīgi veiktā izdevumu pārskatīšana, pārskatot gan savus izdevumus, gan iepriekšējos gados papildus piešķirtā finansējuma izlietojumu, rezultējusies ar ievērojamiem finanšu resursiem nozarei svarīgu prioritāšu finansiālai nodrošināšanai.

Nozaru politikas analīzes ietvaros turpināta veselības nozares izvērtēšana, pievēršoties starptautisko rādītāju analīzei un salīdzinājumam, kā arī Veselības ministrijas budžeta darbības rezultatīvajiem rādītājiem. Izglītības nozares analīzes ietvaros tika vērtēti augstākās izglītības statistiskie rādītāji, interešu un profesionālās ievirzes izglītības joma, kā arī analizētas valsts pētījumu programmas un tām piešķirtais finansējums. Tāpat atkārtoti tika vērtēta situācija valsts pārvaldē saistībā ar IKT pārvaldības jautājumiem.

Horizontāli tika skatīti jautājumi par valsts pārvaldē veiktajiem tulkojumiem, radītajām mobilajām aplikācijām, mācību pakalpojumiem un centralizētu iepirkumu veikšanu. Savukārt vidēja termiņa izdevumu pārskatīšanas ietvaros šogad tika vērtēti valsts iestāžu reģionos izmantotie nekustamie īpašumi (biroja telpas) un izdevumi to uzturēšanai, atkārtoti aicinot ministrijas turpināt vērtēt nekustamā īpašuma noslodzi.

2023. gads ir astotais gads kopš Finanšu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām veic izdevumu pārskatīšanu, ir sagatavots informatīvais ziņojums par izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un sniegti priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu valsts budžeta likuma projekta izstrādes procesā. Izdevumu pārskatīšanas process katru gadu pilnveidojas un, analizējot budžeta izdevumus un sasniegtos rezultātus, ilgtermiņā tiek rasti ekonomiskāki valsts politikas īstenošanas veidi, kā arī veicināta iecerēto rezultātu efektīva sasniegšana, rodot iekšējos resursus nozaru pieteikto prioritāšu īstenošanai. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti atzinīgi novērtējuši 2016. gadā aizsākto ikgadējo izdevumu pārskatīšanas procesu. Tā ir viena no jomām, kurā Latvija ir panākusi iespaidīgu progresu labas starptautiskās budžeta pārvaldības prakses pārņemšanā un Finanšu ministrijas eksperti aktīvi dalās pieredzē ar citām valstīm.