• Tweet

Ekonomikas izaugsmei otrajā ceturksnī sabremzējoties, lēnāks kļuvis arī bezdarba samazinājums, kamēr iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis turpina palielināties, atjaunojoties pēc pandēmijas laika ierobežojumiem un ekonomiski mazāk aktīvo Ukrainas bēgļu uzņemšanas pagājušajā gadā. Bezdarba līmenis otrajā ceturksnī bijis 6,4% – par 0,2 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada un tāds pats kā šā gada pirmajā ceturksnī, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati.

Iepriekš publiskotie operatīvākie Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati bija uzrādījuši straujāku reģistrētā bezdarba samazinājumu otrajā ceturksnī – no 6,2% pirmajā ceturksnī līdz 5,6% otrajā ceturksnī, bet šeit jāņem vērā, ka reģistrētā bezdarba dati vairāk atspoguļo sezonalitāti un ne visi darba meklētāji arī reģistrējas kā bezdarbnieki. Savukārt darbaspēka apsekojumā bezdarba līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni saglabājies stabils, ko starp citiem faktoriem ietekmējusi arī lielāka iedzīvotāju iesaiste darba tirgū, sākot meklēt darbu un no ekonomiski neaktīviem iedzīvotājiem kļūstot par darba meklētājiem.

Kopumā ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni ir samazinājies par 4,7 tūkstošiem jeb 1,1%, kamēr bezdarbnieku skaits krities par 2,2 tūkstošiem jeb 3,5%. Vienlaikus tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits otrajā ceturksnī bijis par 2,4 tūkstošiem jeb 0,3% lielāks nekā pirms gada.

Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes jeb līdzdalības līmenis darba tirgū (15-74 gadu vecuma grupā) otrajā ceturksnī ir paaugstinājies līdz 68,8%, salīdzinot ar 68,0% pirmajā ceturksnī un 68,5% pirms gada un sākot pietuvoties rādītājiem, kādā iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte bija pirms Covid-19 pandēmijas. Jaunākie dati par augošo līdzdalības līmeni apstiprina, ka vietējā tirgū vēl ir darbaspēka resursi, un mazina bažas par visaptverošu darbaspēka trūkumu un akūtu nepieciešamību piesaistīt darbiniekus no ārvalstīm. Vienlaikus ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanās un ārējā pieprasījuma kritums, palēninoties ekonomikas attīstībai visā Eiropā, ir stabilizējis bezdarba līmeni un reģistrēto bezdarbnieku skaits, pēc operatīvākajiem Nodarbinātības valsts aģentūras datiem jau ir sācis nedaudz palielināties.

Uz zināmu pieprasījuma atslābumu norāda arī Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto brīvo darba vietu skaits, kas jūlija beigās bijis par ceturto daļu mazāks nekā pirms gada un tāpat visai tālu atpaliek no 2019. gada līmeņa, kad tirgū jau bija darbaspēka trūkuma pazīmes. Arī uzņēmēju aptauju dati rāda, ka starp uzņēmējdarbību traucējošajiem faktoriem joprojām daudz būtiskāks ir nepietiekams pieprasījums, nevis darbaspēka trūkums, īpaši apstrādes rūpniecībā, kas arvien vairāk sāk just pieprasījuma vājināšanos ārējos tirgos.

Kopumā otrā ceturkšņa dati rāda, ka situācija darba tirgū saglabājas līdzīga kā Finanšu ministrijas jūnija sākumā aktualizētajās makroekonomisko rādītāju prognozēs, kas paredzēja, ka bezdarba līmenis šajā gadā kopumā būs samazinājies līdz 6,5%, salīdzinot ar 6,9% 2022. gadā, bet tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits nedaudz pieaugs, gadā vidēji sasniedzot 887 tūkstošus.