• Tweet

Citviet pasaulē pārtikas preču cenas samazinās, taču Baltijas valstīs tās aizvien pieaug. Kā pauž Ventspils pilsētas domes deputāts Aivars Lembergs, šo situāciju pēc iespējas ātrāk nepieciešams risināt.

“Eurostat” dati liecina, ka pārtikas inflācija mūsu valstī šogad maijā bija 17.4%, kamēr ES vidēji – 15.1%, tai skaitā tādās turīgās valstīs kā Beļģija – 16.4%, Vācija – 15.4%, Nīderlande – 15.%, Francija – 15%, Somija – 12%, Dānija – 10.7%.

“Latvija pievienojās eirozonai, un būtu normāli, ka inflācija Latvijā jeb cenu pieaugums būtu līdzīgs kā citviet eirozonā vidēji. Pērn Latvijā cenu pieaugums bija divas reizes straujāks nekā vidēji eirozonā. Kāpēc? Latvija pati neražo resursus, Latvija ir patērētājs. Tādām valstīm kā mēs pirmais uzdevums ir censties piekļūt lētiem resursiem. Par to cīnās visu pasaules valstu valdības, tāpēc savulaik lielvalstīm bija kolonijas, no kurām izveda izejvielas. Tā ir sistēmiska pieeja. Ja ir lēti resursi, ir zemāka pašizmaksa un lētāks un konkurētspējīgāks produkts,” intervijā “Ventas Balss” sacīja Lembergs.

Viņš norādīja, ka, piemēram, Vācijā pārtikas cenas ir būtiski zemākas nekā Latvijā.

“Atbildīga par to ir mūsu Konkurences padome un Nacionālās apvienības vadītā Ekonomikas ministrija. Nedaudz pārspīlējot, mums drīz būs tā, ka mēs lidosim ar lēto aviokompāniju vai brauksim ar Rail Baltica uz Vāciju, pirksim tur produktus un dosimies atpakaļ. Risināt šo situāciju – tas, protams, šobrīd ir valdības un ne tikai valdības ļoti svarīgs uzdevums, jo milzīgi augstās cenas veikalos primāri šobrīd sit tieši par vismazāk nodrošinātajiem cilvēkiem un tiem, kuriem ģimenē ir vairāk bērnu nekā standarta gadījumā,” sacīja Lembergs.