• Tweet

Kā zināms, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupa pēdējā mēneša laikā ir apmeklējusi 18 pašvaldības, pārrunājot skolu tīkla optimizāciju vietās, kur skološanās izmaksas ar katru gadu pieaug.

Pausts, ka skolēnu skaits sākumskolā, lai skolēns iegūtu pilnvērtīgu, kvalitatīvu pieredzi izglītībā, ir ne mazāks kā 15 bērni klasē, pamatskolā – ne mazāks kā 20 bērni, vidusskolā – ne mazāks kā 25 bērni klasē.

“Jau no 2015. gada, mainoties ministriem, mainoties premjerministriem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) mums visiem – vecākiem, politiķiem, vienkārši interesentiem, mēģina iestāstīt – jo vairāk skolēnu vispārizglītojošā skolā, jo vairāk skolēnu klasē, jo izglītības kvalitāte un zināšanas ir labākas, izcilākas,” sacīja politiķis.

Demonstrējot 2022. gada centralizēto eksāmenu matemātikā 12. klasēm rezultātus, Lembergs norādīja: “Ir redzams, ka, piemēram, visaugstākais procents ir RTU inženierzinātņu vidusskolai – tajā mācījās 24 skolēni. Nākamais labākais rezultāts ir Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, kur eksāmenu kārtoja 190 skolēnu. Piemēram, Zemgales vidusskolā eksāmenu kārtoja pieci skolēni un arī izcils rezultāts – gandrīz 70%. Savukārt, piemēram, Liepājas 8. vidusskolā eksāmenu kārtoja vairāk nekā 60 vidusskolu beidzēju, bet matemātikas eksāmena rezultāts zem 20%.”

Lembergs uzsvēra, ka “šī diagramma pilnīgi skaidri parāda, ka zināšanu līmenis jeb izglītības kvalitāte nav atkarīga no skolēnu skaita, bet atkarīga, pirmkārt, no pedagoga talanta un spējas strādāt skolēniem.”