• Tweet

Latvija nav tālu no ārkārtas situācijas izsludināšanas lauksaimniecībā sausuma dēļ, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja zemkopības ministrs Didzis Šmits (“Apvienotais saraksts”), norādot, ka ārkārtas situācijas ieviešana varētu tikt vērtēta pēc Jāņiem.

“Diemžēl neesam tālu no ārkārtas situācijas lauksaimniecībā. (..) Skaidrs, ka būs nepieciešama ārkārtas palīdzība valdības un Eiropas līmenī,” atzīmēja Šmits.

Saistībā ar sausuma radītajiem riskiem lauksaimniecībai, ko pastiprina prognozētais karstums, Zemkopības ministrija (ZM) sasauca starpinstitūciju koordinācijas grupu katastrofas pārvaldības koordinācijai. Ar iesaistītajām institūcijām apspriesta pašreizējā situācija, meteoroloģiskās prognozes un laikapstākļu potenciālā ietekme uz lauksaimniecību, dzīvnieku labturību, pārtikas drošumu, augsto mežu ugunsgrēku risku un citi jautājumi. Apspriedes laikā institūciju pārstāvji pārrunāja pašreizējo situāciju, identificēja situācijas attīstības scenārijus un plānoto rīcību. Starpinstitūciju koordinācijas grupa katastrofas koordinācijai vienojās, ka ZM aicinās pašvaldības ierīkot noteiktas publiskas ūdens ņemšanas vietas, lai lauksaimnieki varētu iegūt nepieciešamo ūdeni dārzu laistīšanai un lauksaimniecības dzīvnieku dzirdināšanai.

Ministrs norādīja, ka pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas lauksaimniecībā jāsaprot, ko tā dos, “lai nav tā, kā “vilks aitās”.”

Saskaņā ar pašreizējo prognozi graudaugu raža varētu būt par 30 līdz 50 % mazāka par prognozēto. Tāpat sausums nelabvēlīgi ietekmē lopkopības nozari, kur sausuma dēļ pļavās neaug zāle (vai aug ļoti lēni), tādēļ lopkopjiem ir būtiski apgrūtināta lopbarības sagatavošana rudenim, ziemai un nākamajam pavasarim. Vienlaikus karstais un sausais laiks labvēlīgi ietekmē dažādu lauksaimniecības un meža kaitēkļu izplatību, kas apdraud jau tā prognozētās zemās graudaugu, dārzeņu un augļu/ogu ražas. Arī mežos situācija saglabājas sarežģīta – ekstremāli augsta ugunsbīstamība (šogad dzēsti jau teju 400 meža ugunsgrēki). Karstais un sausais laiks veicina astoņzobu mizgrauža strauju savairošanos un izplatību, kas var masveidā iznīcināt egļu audzes. Jau tagad upēs un citās ūdenstilpnēs ir mazs ūdens daudzums, vietām izsīkst arī pazemes ūdens krājumi, kas daļai saimniecību var radīt grūtības ar dārzāju laistīšanu un lopu dzirdināšanu.

Saskaņā ar a LVĢMC informāciju, no maija sākuma līdz jūnija pirmās dekādes beigām nokrišņu daudzums ir bijis mazākais novērojumu veikšanas laikā – jau tagad daudzos Latvijas novados ir ekstremāls sausums. Saskaņā ar pašreizējām meteoprognozēm situācija tuvākajā laikā nemainīsies (izņemot atsevišķas lokālas īslaicīgas lietusgāzes). Arī ilgtermiņa prognozes uzrāda lauksaimniecībai un meža ugunsbīstamībai negatīvas tendences – pastāv augsta varbūtība, ka visu vasaru saglabāsies augsta gaisa temperatūra ar ļoti mazu nokrišņu apjomu, kā rezultātā sausums varētu saglabāties visu vasaru.