• Tweet

Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada aprīlī liecina, ka preču eksporta vērtība veidoja 1523,5 milj. eiro, kas bija par 11,9% zemāka salīdzinājumā ar pērnā gada aprīli. Līdzvērtīgs preču eksporta kritums pēdējo reizi bija fiksēts pirms trim gadiem jeb pandēmijas sākumā. Aprīlī preču eksporta vērtības kritums paātrinājies, salīdzinot ar martu, kad eksporta samazinājums gada izteiksmē veidoja 2,1%. Savukārt, pirmajos četros mēnešos kopumā preču eksportam fiksēts samazinājums par 0,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. Sagaidāms, ka eksporta kritums turpināsies arī nākošajos mēnešos.

Preču eksporta samazinājumu aprīlī un turpmākajos mēnešos pamatā ietekmēs divi faktori. Pirmkārt, izejvielu cenu samazinājums. Ja pagājušajā gadā izejvielu cenu pieaugums bija galvenais faktors straujajam preču eksporta kāpumam, tad šogad šim faktoram būs pazeminoša ietekme uz preču eksportu. Latvijas preču eksporta struktūrā dominējoša loma ir precēm ar zemu pievienoto vērtību, piemēram, koksnei un koka izstrādājumiem, neapstrādātai pārtikai, minerālproduktiem. Augstākminēto preču cenas pasaules tirgos jau vairākus mēnešus samazinās, kas, no vienas puses, samazina patēriņa cenas gan Eiropā kopumā, gan Latvijā, bet, no otras puses, atstāj pazeminošu ietekmi arī uz eksporta vērtību. Latvijas ražotāju eksporta cenu indekss uzrāda lejupslīdošu tendenci kopš pērnā gada maija, pieaugumam samazinoties no 25,3% līdz 2,2% šā gada martā.

Otrs faktors, kas negatīvi varētu ietekmēt Latvijas preču eksporta attīstību, ir vājais ārējais pieprasījums. Aktuālākās Eiropas Komisijas ekonomiskās prognozes, kas tika publicētas šā gada maija vidū, liecina, ka ES ekonomikas pieaugums šogad varētu sasniegt 1,0%. Lai arī tas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējās Eiropas Komisijas prognozēs, tomēr tas ir būtiski zemāk nekā 3,5% ekonomikas izaugsme 2022. gadā. Svarīgi atzīmēt, ka vājāka ekonomiskā izaugsme tiek prognozēta tieši lielākajiem Latvijas eksporta tirgiem – Lietuvai un Vācijai. Savukārt Igaunijā un Zviedrijā tiek prognozēta ekonomikas pieauguma tempu kritums. Tādējādi sagaidāms, ka šā gada pirmajā pusē preču eksporta vērtība mazināsies. Eksporta dinamika gada otrajā pusē būs atkarīga no ekonomiskās aktivitātes ES, ko ietekmēs gan inflācija, gan monetārā politika, gan arī ģeopolitiskie notikumi.

Lielāko negatīvo devumu eksporta kritumā aprīlī noteica koksnes un koka izstrādājumu eksporta samazinājums par 33,4% jeb 118 milj. eiro salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Negatīvi vērtējams, ka šīs grupas eksporta samazinājums ir visaptverošs un, izņemot Zviedriju un Somiju, samazinājums fiksēts uz visiem lielākajiem noieta tirgiem kā, piemēram, Apvienotā Karaliste, Igaunija, Lietuva, Polija, Nīderlande. Būtisks eksporta kritums bija fiksēts minerālproduktu eksportā, kopumā par 43,2% jeb 89 milj. eiro, ko ietekmēja gāzes un naftas produktu reeksporta samazinājums attiecīgi par 75,5% un 33,8%, kā arī elektroenerģijas eksporta samazinājums uz ES dalībvalstīm par 13,4%. Eksporta kritums aprīlī bija fiksēts arī ķīmiskās rūpniecības ražojumiem, metāliem, papīra un kaučuka izstrādājumiem. Tomēr eksporta samazinājums šajās preču grupas bija būtiski zemāks nekā koksnei un minerālproduktiem.

Vienlaicīgi šā gada aprīlī bija fiksēts straujš lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta pieaugums, kopumā par 26,2% jeb 71,1 milj. eiro, tādējādi nedaudz mazinot negatīvo efektu no citu preču grupu eksporta krituma. Lauksaimniecības un pārtikas preču eksportu veicināja alkoholisko dzērienu un graudaugu eksports. Lai arī tas vērtējams pozitīvi, tomēr augstāku alkoholisko dzērienu eksportu lielā mērā ietekmē reeksporta pieaugums. Savukārt graudaugu eksports atkarīgs no graudaugu ražas un laika apstākļiem. Tādējādi grūti prognozēt, vai šo preču eksports turpinās palielināties arī turpmāk.