• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
17/05/2023, Kategorija: Izglītība

Izglītības un zinātnes ministrija sarunās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) pārstāvjiem padziļināti iepazīstinājusi ar aprēķiniem, vai piešķirtais papildu finansējums nodrošina streika prasību izpildi. Aprēķini vēlreiz apliecina, ka valdība ir pilnībā izpildījusi visas pedagogu arodbiedrības streika pieteikuma prasības par pedagogu zemākās darba algas likmes palielināšanu, darba slodzes sabalansēšanu visiem pedagogiem, kā arī ir palielināts valsts mērķdotācijas apmērs visām pašvaldībām.

Valdības pieņemtie lēmumi par finansējuma palielināšanu pedagogu atalgojumam nodrošina darba slodzes sabalansēšanu un iespēju skolotājiem jau no šī gada 1.septembra saņemt augstāku darba samaksu un, atbilstoši apstiprinātajam grafikam, arī turpmākajos gados rēķināties ar stabilu zemākās mēneša darba algas pieaugumu.

Turpinoties dialogam ar LIZDA, izskanēja viedoklis, ka nepieciešams palielināt valsts finansējumu, lai nodrošinātu proporcionālu darba samaksas pieaugumu visiem pedagogiem, neatkarīgi no esošā atalgojuma līmeņa. Valdības piešķirtā finansējuma ietvaros mērķdotācijas apmērs pašvaldībām 2023.gadā ir palielināts vidēji par 17,4 procentiem, kas nodrošina atalgojuma pieauguma iespējas visiem pedagogiem, ne tikai tiem, kuru atalgojums šobrīd tiek noteikts zemākās mēneša darba algas apjomā, taču tas negarantē proporcionāli vienādu atalgojuma pieaugumu.

Tāpat svarīgi atgādināt, ka valdība nosaka pedagoga zemāko mēneša darba algu, par kuru mazāk darba devējs pedagogam nedrīkst maksāt. Valsts nenosaka konkrētu algu līmeni skolās, tā ir izglītības iestādes vadītāja un pašvaldības kompetence. 2022. gada 1.septembī stājās spēkā jaunais pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis  “skolēns pašvaldībā”, kas skolu dibinātāju – pašvaldību – rokās nodod iespēju un atbildību izlemt, kādas, cik lielas un cik noslogotas skolas sava novada bērniem attīstīt un kā veidot optimālu, konkurētspējīgu skolotāja atalgojumu. Vienlaikus šī finansēšanas modeļa maiņa neparedz proporcionālu viena bērna izmaksas pieaugumu zemākās pedagoga darba algas likmes pieaugumam1.

Izglītības un zinātnes ministrija uzsver, ka valdības piešķirtais finansējums nodrošina visu streika pieteikuma prasību izpildi, tostarp, pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes celšanu. Lai arī streika pieteikumā nebija iekļautas prasības par proporcionālu atalgojuma palielināšanu visām algu grupām, Izglītības un zinātnes ministrija ir atvērta un gatava ar visiem ieinteresētajiem partneriem rast arī turpmākus pedagogu atalgojuma kāpināšanas risinājumus.

Valdības piešķirtais finansējums pašvaldībām pedagogu darba samaksas palielināšanai sniedz ne tikai reālu darba samaksas pieaugumu, bet arī mazinās atalgojuma nevienlīdzību starp pedagogiem.

Izglītības un zinātnes ministrija ir gandarīta, ka valdība radusi iespēju palielināt finansējumu pedagogu atalgojumam, kas ļauj īstenot ministrijas un valdības izvirzītās prioritātes – kvalitatīvas izglītības nodrošināšana ikvienam skolēnam ikvienā Latvijas skolā, kas cieši saistīta ar pedagoga atalgojumu un ietekmē pedagoga profesijas prestižu. Protams, priekšā vēl daudz darāmā, gan saistībā ar pašvaldību skolu tīkla sakārtošanu, gan mācību materiālu izstrādi, gan skolotāju izglītības programmām un kvalitatīvu pedagogu nodrošināšanu skolām, kas paveicams, kopīgi strādājot visām iesaistītajām pusēm.

Svarīgi atgādināt, ka 2023.gada valsts budžetā tika iekļauts vēsturiski lielākais pedagogu darba samaksas pieaugums, vērtējot to saistībā ar iepriekšējā pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi – papildus piešķirtie 45,5 milj. eiro bija iekļauti jau pagaidu budžeta bāzē. Vēl papildus tika lemts par 17 milj. eiro piešķiršanu, kas faktiski ir nodrošinājums skolēnu skaita pieaugumam no 2022. gada 1. septembra, kā arī jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai. Papildus tam valdība lēma par 61,6 milj. eiro piešķiršanu saistībā ar pedagogu streika vienošanās izpildi, un šī summa pašvaldībām tika sadalīta jau no 2023. gada 1. janvāra, ļaujot uzsākt pedagogu darba slodzes sabalansēšanu vai palielināt algas likmi. 21. aprīļa valdības ārkārtas sēdē papildus tika piešķirti 9 milj. eiro pedagogu zemākās darba samaksas palielināšanai. Savukārt 26. aprīļa valdības ārkārtas sēdē papildus piešķirti vēl 4,2 milj. eiro, kas ļaus no 2023. gada 1. septembra paaugstināt atalgojumu visiem pedagogiem, kā arī palielināt valsts mērķdotācijas apmēru vienam skolēnam. Tādejādi kopējais valdības papildus piešķirtais finansējums pedagogu darba samaksas palielināšanai un slodžu sabalansēšanai 2023. gadā ir 93,8 miljoni eiro.

Foto: Valsts kanceleja

794 skatījumi




Video

Melbārde: ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā

17/06/2025

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, vērtējot 100 dienu laikā paveikto kopš apstiprināšanas amatā, uzsver, ka šajā laikā ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības...

Lasīt tālāk
Video

“Grāmatvežu Forums – Vasara 2025”: tiešsaistes kompass aktuālajām nodokļu izmaiņām

03/06/2025

Pēdējie gadi ir pierādījuši, ka normatīvā vide spēj mainīties ātrāk nekā finanšu pārskata periods. Tāpēc 12. jūnijā notiekošais “Grāmatvežu Forums – Vasara 2025” kļuvis...

Lasīt tālāk
Video

Izglītības komisija: skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā

14/05/2025

Skolēni, kuri apgūst vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves,...

Lasīt tālāk
Video

Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā, konceptuāli lemj Saeima

08/05/2025

Skolēni, kuri apgūst vispārējo vidējo izglītību, profesionālo vidējo izglītību vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā...

Lasīt tālāk
Video

9.klašu centralizēto eksāmenu slieksni šogad saglabā 10% līmenī

07/05/2025

2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% uz 15%, kā sākotnēji bija plānots. No 2026....

Lasīt tālāk
Video

IZM: vispirms atbalsts bērniem, tad prasības – pāreja uz augstāku centralizēto eksāmenu slieksni 9. klasēm ir atlikta līdz nākamajam gadam

15/04/2025

2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% līdz 15%, kā sākotnēji bija plānots. Izglītības...

Lasīt tālāk
Video

Rosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā

09/04/2025

[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...

Lasīt tālāk
Video

Cilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās

12/03/2025

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...

Lasīt tālāk
Video

Saeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā

07/03/2025

[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...

Lasīt tālāk
Video

Saeimas Izglītības komisija rosina ierobežot tālmācības iespējas pamatskolā

26/02/2025

Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, trešdien, 26.februārī, lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputāti vienojās iesniegt...

Lasīt tālāk