Indriksone: Lai mēs sasniegtu Igaunijas apjoma līmeni darbaspēka ražīgumā, mums valstī vajadzētu ievest vairāk kā 270 tūkstošus darbinieku
Mums akūti trūkst darbinieki ar vidējo profesionālo izglītību, intervijā “Rīta Panorāmā” sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).
Indriksone norādīja: “Mūsu analītikas dienests ir aprēķinājis, lai mēs sasniegtu Igaunijas apjoma līmeni [darbaspēka] ražīgumā, nemainot, kā mēs strādājam ekonomikā, tad mums vajadzētu vairāk kā 270 tūkstošus darbinieku ievest valstī tā vienkārši. Vienmēr jāskatās uz divām daļām, viens ir ievest darbaspēku, kas ir tas vienkāršākais, otrs – darbaspēka pietiekamību var veicināt ar labu kvalitatīvu izglītību, profesionālo pilnveidi, sagatavošanu. Mums šobrīd problēma ir ar to, ka mums akūti trūkst darbinieki ar vidējo profesionālo izglītību, tādi prasmīgi cilvēki nevis ar augstāko, bet tieši ar to prasmju līmeni, kas ir visvairāk vajadzīgi lielos uzņēmumos, piemēram, apstrādes rūpniecībā.”
Pēc viņas teiktā, darbaspēkam ir jāatbrauc, jānostrādā nelielu periodu un tad jāatgriežas mītnes zemē: “Šobrīd tie ir 6 vai 9 mēneši. Tas ir līdzīgi, kā daudzas valstis to dara, un es domāju, ka tas ir ļoti saprātīgi mūsu situācijai, cik mums jau šobrīd ir dažāds šis te sastāvs. Mēs noteikti nevēlamies, lai visi, kas šeit atbrauc, uzskata, ka viņi drīkst šeit palikt.”
Š.g. 19. aprīlī kārtējā Nodarbinātības padomes sēdē ekonomikas ministre Ilze Indriksone, labklājības ministre Evika Siliņa un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša pārrunāja visu trīs ministriju plānotās Atveseļošanas fonda un ES fondu atbalsta programmas cilvēkkapitāla attīstībai. Ministres pauda vienprātību, ka iecerētās atbalsta programmas kompleksi paaugstinās nodarbināto digitālās prasmes un sekmēs bezdarbnieku ātrāku pielāgošanos darba tirgus vajadzībām, kopumā sekmējot uzņēmumu digitalizāciju un darba tirgum atbilstoša darba spēka pieejamību, un līdz ar to arī uzņēmumu konkurētspējas un eksportspējas pieaugumu.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk