• Tweet

Valdība atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto pedagogu zemākās darba samaksas pieauguma indikatīvo grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim. Grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par pedagogu darba samaksu un mērķdotācijas sadali pašvaldībām plānots apstiprināt valdības ārkārtas sēdē piektdien, 21. aprīlī.

Streika pieteikuma viena no prasībām ir izpildīt Izglītības likuma 53.panta trešajā daļā noteikto, proti – ka pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nevar būt zemāka par mēnešalgu, kas attiecīgajā laikposmā noteikta MK apstiprinātajā pedagogu darba samaksas grafikā. Pieteikums arī paredz, ka pedagogu darba samaksas grafiks jāizstrādā saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027.gadam noteiktajiem pedagogu darba samaksas palielinājuma principiem un plānotajiem rezultatīvajiem rādītājiem, un jāapstiprina nākamo piecu gadu periodam, sākot no 2023.gada 1.septembra, valdībai paredzot finansējumu 2023. gada un vidēja termiņa budžeta projektā.

Līdz ar to, šodien valdībā apstiprinot pedagogu zemākās darba samaksas pieauguma indikatīvo grafiku, ir izpildīts streika prasības pirmais punkts.  Otro streika prasību par darba slodzes sabalansēšanu visiem pedagogiem no 2023. gada valdība plāno izpildīt šonedēļ, pieņemot grozījumus MK noteikumos par darba slodzes sabalansēšanu visām pedagogu grupām.

“Pēc šīs dokumentu paketes apstiprināšanas valdībā, manā un mūsu juristu skatījumā vairs nebūs pamata streika rīkošanai. Vienlaikus vēlreiz vēlos apliecināt, ka pedagogu atalgojuma palielināšana ir mana personīga prioritāte, kopš stājos izglītības un zinātnes ministres amatā,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. Ministre arī atgādina, ka pedagogu atalgojuma palielināšana ir svarīga šīs valdības prioritāte, kas minēta gan valdības veidojošo partiju priekšvēlēšanu laikā, gan valdības deklarācijā, gan valdības rīcības plānā.

Valdībā apstiprinātais grafiks paredz, ka no 2023. gada 1. septembra zemākā stundas likme ir 8,50 eiro, izņemot pirmsskolas pedagogus, kuru zemākā stundas likme tiek noteikta 7,75 eiro apmērā. Sākot ar 2025. gadu, paredzēts, ka pirmsskolas pedagogu stundas atalgojuma zemākā likme tiek izlīdzināta ar pārējo pedagogu zemāko vienas darba stundas likmi.

Atbilstoši izstrādātajam pedagogu zemākās darba samaksas pieauguma grafikam, zemākā mēneša darba algas likme, sākot ar 2023. gada 1. septembri, būs:

• pedagogam (izņemot pirmsskolas pedagogu, vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu, izglītības psihologu, sociālo pedagogu, skolotāju logopēdu, speciālo pedagogu, pedagoga palīgu, izglītības iestādes koncertmeistaru) ar darba slodzi 30 stundas nedēļā – 1020 eiro;
• vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādes pedagogam, izglītības psihologaam, sociālajam pedagogam, skolotājam logopēdam, speciālajam pedagogam, pedagoga palīgam, izglītības iestādes koncertmeistaram ar darba slodzi 36 stundas nedēļā – 1224 eiro;
• pirmsskolas pedagogam (40 stundu darba slodze) – 1240 eiro.

Papildus nepieciešamais finansējums 2023. gadam ir 11,8 milj. eiro, 2024. gadam no 2023. gada 1.septembra palielinātās pedagogu darba samaksas nodrošināšanai – 35,6 milj. eiro, savukārt pedagogu darba samaksas palielinājumam no 2024. gada 1. janvāra nepieciešamais finansējums tiks noteikts atbilstoši zemākās mēneša darba algas likmes palielinājumam.

Papildu finansējums 2023.gadā akadēmiskā personāla atlīdzībai 2,8 milj. eiro apmērā tiks nodrošināts IZM apstiprinātā prioritārā pasākuma “Augstākā izglītība” ietvaros, bet pārējais nepieciešamais finansējums vairāk nekā 9 milj. eiro apmērā nodrošināms no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Jautājumu par papildus nepieciešamo finansējumu 2024. gadam un turpmākajiem gadiem IZM jāiesniedz izskatīšanai valdībā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru nākamajiem gadiem sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Lai vienotos par minimālajām prasībām slodzes sabalansēšanai, sadarbībā ar sociālajiem partneriem līdz 2023. gada 31.maijam plānots izstrādāt vadlīnijas darba slodzes līdzsvarošanai visām pedagogu grupām, tai skaitā atbalsta personālam, vienojoties par laika periodu (nedēļa vai gads), kurā tiek izvērtēts slodzes sastāvs, un iniciēti grozījumi saistošajos normatīvajos aktos.

Papildus līdz 2023. gada 31. oktobrim ministrija plāno veikt visu pedagoģisko amatu (izņemot akadēmisko personālu) izvērtēšanu, t.sk. arī administrācijas amatu, algas likmes gradācijas noteikšanai.

Lai veicinātu efektīvu finanšu līdzekļu, cilvēkkapitāla resursu un iestāžu infrastruktūras izmantošanu un veidotu reģiona un novada demogrāfiskajai situācijai atbilstošu izglītības iestāžu tīklu, valdība deleģējusi ministriju aicināt Saeimu apstiprināt iesniegtos grozījumus Izglītības likumā, kuri paredz likumu papildināt ar deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kritērijus un kārtību, kādā valsts piedalās pašvaldību, valsts augstskolu un privāto vispārējās izglītības iestāžu vispārējās pamatizglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksas finansēšanā.

Izglītības un zinātnes ministrija uzsver, ka, lai iestādes ietvaros nodrošinātu pedagogam pilnas slodzes darbu un konkurētspējīgu atalgojumu, ir nepieciešams veidot reģiona un novada demogrāfiskajai situācijai atbilstošu izglītības iestāžu tīklu, ņemot vērā kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus,  piemēram, minimālais izglītojamo skaits 1.-6.klasē, 7.-9.klasē un 10.-12.klasē, maksimālais attālums starp izglītības iestādēm, izglītojamo blīvums pašvaldībā, skolēnu īpatsvars ar augstiem un zemiem sasniegumiem centralizētajos eksāmenos un pārējos eksāmenos, kā arī obligāto centralizēto eksāmenu indekss.

Tāpat ministrija atgādina, ka valdība nosaka pedagoga zemākā atalgojuma līmeni, par kuru mazāk darba devējs – pašvaldība – pedagogam nedrīkst maksāt. Valsts nenosaka konkrētu algu līmeni skolās, tā ir pašvaldības kompetence. 2022. gada 1.septembī stājās spēkā jaunais izglītības iestāžu finansēšanas modelis – “skolēns pašvaldībā”, kas skolu dibinātāju – pašvaldību rokās nodod iespēju un atbildību izlemt – kādas, cik lielas un cik noslogotas skolas sava novada bērniem attīstīt un kā veidot optimālu, konkurētspējīgu skolotāja atalgojumu.

Foto:Valsts kanceleja