LIZDA: Skolu tīkla optimizācijas plāns lielu daļu pedagogu var atstāt ķīlnieku lomā
Kamēr izglītības un zinātnes darbinieki aprīļa nogalē gatavojas vērienīgam protesta gājienam un streikam, atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija, neraugoties uz arodbiedrības iebildēm, turpina nozarei nepieciešamos līdzekļus meklēt ārpus tiešās finansēšanas no valsts budžeta. Pašreizējie IZM aprēķini liecina, ka, sakārtojot skolu tīklu, šogad pamata un vispārējā vidējā izglītības sektorā varēšot ieekonomēt 4 miljonus eiro, nākamgad – gandrīz 42 miljonus, bet 2025. un 2026. gadā- jau 56,6 miljonus eiro.
Tiesa, pagaidām nav nekādu iespēju pārliecināties par šo aprēķinu korektumu, jo nevar pat aptuveni plānot, kāda būs pašvaldību atsaucība skolu optimizācijai un kādas būs kvantitatīvās vai kvalitatīvās prasības skolu saglabāšanai.
Tai pat laikā aplēses liecina, ka, nepalielinot viena skolēna izmaksas, bet tā vietā paaugstinot pedagogiem zemāko minimālās stundas likmi (no 7.50 euro līdz 8.50 euro), 23 Latvijas pašvaldībās, kur pedagogiem stundas likme jau tagad ir 9, 10 vai 11 euro, nesaņems nekādu algas pielikumu, bet 20 pašvaldībās pedagogi var kļūt par skolu tīkla optimizācijas ķīlniekiem, t.i., ja tīklu optimizēs – algas augs, ja neoptimizēs – kāpuma nebūs.
Balstoties uz IZM datiem, šajās pašvaldībās pedagogiem darba samaksas paaugstināšana būs iespējama tikai tad, ja pašvaldības pieņems lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizēšanu.
1. Alūksnes novads
2. Augšdaugavas novads
3. Cēsu novads
4. Daugavpils
5. Dienvidkurzemes novads
6. Gulbenes novads
7. Jelgavas novads
8. Kuldīgas novads
9. Limbažu novads
10. Līvānu novads
11. Ludzas novads
12. Madonas novads
13. Preiļu novads
14. Rēzekne
15. Rēzeknes novads
16. Saldus novads
17. Smiltenes novads
18. Talsu novads
19. Valmieras novads
20. Ventspils novads
Pašvaldībās, kur jau šobrīd ir sakārtots skolu tīkls un pedagogu darba stundas likme ir lielāka par 8,50 eur, no 01.09.2023. algu pielikuma nebūs:
1.Ādažu novads
2.Aizkraukles novads
3.Balvu novads
4.Bauskas novads
5.Dobeles novads
6.Jēkabpils novads
7.Jelgava
8.Jūrmala
9.Ķekavas novads
10.Krāslavas novads
11.Liepāja
12.Mārupes novads
13.Ogres novads
14.Olaines novads
15.Rīga
16.Ropažu novads
17.Salaspils novads
18.Saulkrastu novads
19.Siguldas novads
20.Tukuma novads
21.Valkas novads
22.Varakļānu novads
23.Ventspils
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga uzsver: IZM piedāvājums meklēt nozarei nepieciešamo finansējumu skolu tīkla optimizēšanā, kā arī celt minimālo stundas likmi, nevis viena skolēna izmaksas, ir uzskatāms par radikāli jaunu pieeju un jaunas reformas pieteikumu. Savukārt jaunai reformai streika vienošanās gaitā nozare un to pārstāvošā arodbiedrība nav devusi savu akceptu. Streika vienošanās jaunas reformas neparedzēja. Streika vienošanas bija par kaut ko pilnīgi citu. “Mēs joprojām prasām pildīt pedagogiem dotos solījumus, pildīt streika vienošanās, pildīt jau pieņemtos un spēkā esošos normatīvos aktus. Prasām novirzīt budžeta finansējumu pedagogu algu grafikam,” uzsver I. Vanaga.
Tāpat arodbiedrība vairākkārt ir uzsvērusi, ka skolu tīkla optimizācijas plāns pagaidām ir ļoti neskaidrs un rēķināties, ka tas nesīs milzīgu ietaupījumu, nevar. Visām nozares vajadzībām ar ieekonomēto naudu nepietiks, savukārt skolu tīkla optimizācija pati par sevi neatrisinās izglītības kvalitātes jautājumus, kamēr nebūs pieejami un kvalitatīvi mācību līdzekļi, pedagogu palīgi skaitliski lielās klasēs, pieejams nepieciešamais atbalsta personāls (logopēds, psihologs, speciālais pedagogs, sociālais pedagogs).
Vēl par tēmu:
Melbārde: ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, vērtējot 100 dienu laikā paveikto kopš apstiprināšanas amatā, uzsver, ka šajā laikā ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības...
Lasīt tālāk“Grāmatvežu Forums – Vasara 2025”: tiešsaistes kompass aktuālajām nodokļu izmaiņām
Pēdējie gadi ir pierādījuši, ka normatīvā vide spēj mainīties ātrāk nekā finanšu pārskata periods. Tāpēc 12. jūnijā notiekošais “Grāmatvežu Forums – Vasara 2025” kļuvis...
Lasīt tālākIzglītības komisija: skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā
Skolēni, kuri apgūst vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves,...
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā, konceptuāli lemj Saeima
Skolēni, kuri apgūst vispārējo vidējo izglītību, profesionālo vidējo izglītību vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā...
Lasīt tālāk9.klašu centralizēto eksāmenu slieksni šogad saglabā 10% līmenī
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% uz 15%, kā sākotnēji bija plānots. No 2026....
Lasīt tālākIZM: vispirms atbalsts bērniem, tad prasības – pāreja uz augstāku centralizēto eksāmenu slieksni 9. klasēm ir atlikta līdz nākamajam gadam
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% līdz 15%, kā sākotnēji bija plānots. Izglītības...
Lasīt tālākRosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā
[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija rosina ierobežot tālmācības iespējas pamatskolā
Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, trešdien, 26.februārī, lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputāti vienojās iesniegt...
Lasīt tālāk