• Tweet

Straujā energoresursu cenu kāpuma ietekmē tēriņu pārskatīšana un dažādu taupības pasākumu ieviešana ikdienā kļuvusi par realitāti daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Par augstajām elektrības, gāzes un siltuma izmaksām un “jostas savilkšanu” šķietami dzirdams ik uz soļa – ģimenes, kolēģu, kaimiņu sarunās, medijos un no “valsts galvām”. Bet kā ir patiesībā? Kā Latvijas mājsaimniecības prognozē savu spēju tikt galā ar pieaugošajām energoresursu un komunālo pakalpojumu izmaksām, un vai ikdienā iedzīvotāji ir ieviesuši kādus faktiskus taupības pasākumus? Vai esam gatavi ko darīt, lai mazinātu komunālo pakalpojumu izmaksu slogu un sabalansētu ģimenes budžetu? To pētījumu kompānija Kantar skaidroja pērnā gada nogalē veiktajā iedzīvotāju aptaujā par komunālo pakalpojumu jomu.

Kā Latvijas mājsaimniecības prognozē savu spēju tikt galā ar pieaugošajām komunālo pakalpojumu izmaksām?

Kantar veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka ~2/5 Latvijas mājsaimniecību varētu atrasties riska zonā un tām šoziem varētu būt sarežģījumi ar rēķinu apmaksu – 41% Latvijas iedzīvotāju, kuri mājsaimniecībā ir atbildīgi par komunālo pakalpojumu izmantošanu un norēķiniem, piekrīt, ka viņu mājsaimniecībā ir vai varētu būt grūtības šajā ziemā veikt komunālo pakalpojumu maksājumus (13% – pilnībā piekrīt, 28% – drīzāk piekrīt). Savukārt katrs otrais (49%) ir optimistiskāks un noraida to, ka viņu mājsaimniecībai varētu būt problēmas ar komunālo pakalpojumu rēķinu apmaksu (31% – drīzāk nepiekrīt, 18% – pilnībā nepiekrīt), bet 10% respondentu nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Būtiskākās riska grupas, kuras kopumā biežāk nekā pārējie norāda uz potenciāliem sarežģījumiem šajā ziemā veikt komunālo pakalpojumu maksājumus, ir iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 64 gadiem, cittautieši, bezdarbnieki, iedzīvotāji ar ienākumiem līdz 500 EUR uz vienu cilvēku ģimenē mēnesī, tie iedzīvotāji, kuri šobrīd īrē mājokli, kā arī tie, kuri kopumā ir atvērtāki jaunām mājokļa apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu alternatīvām.

Pētījums liecina, ka taupības pasākumu ieviešana tiek uzskatīta kā viena no mājsaimniecības budžeta kontrolēšanas stratēģijām – absolūts vairākums (81%) Latvijas iedzīvotāju, kuri ir atbildīgi mājsaimniecībā par komunālo pakalpojumu izmantošanu un norēķiniem, piekrīt, ka ir vērts veikt energoresursu un citu komunālo pakalpojumu taupības pasākumus, jo tas palīdz samazināt un kontrolēt komunālo pakalpojumu izmaksas (34% – pilnībā piekrīt, 47% – drīzāk piekrīt). Savukārt tikai 14% iedzīvotāju, kuri ir atbildīgi par komunālajiem pakalpojumiem savā mājsaimniecībā, nepiekrīt, ka energoresursu un komunālo pakalpojumu taupības pasākumi varētu samazināt un palīdzēt kontrolēt komunālo pakalpojumu izmaksas (10% – drīzāk nepiekrīt, 4% – pilnībā nepiekrīt), bet 6% respondentu nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Bet vai nodomi sakrīt arī ar faktiskajām darbībām un mājsaimniecības ir atteikušās no kaut kā un veic kādus taupības pasākumus energoresursu un komunālo pakalpojumu cenu kāpuma dēļ?

Vai mājsaimniecības ikdienā ievieš kādus taupības pasākumus?

Pētījums ļauj secināt, ka Latvijas iedzīvotāju energoresursu lietošanas paradumi ikdienā ir kļuvuši pārdomātāki – absolūts vairākums Latvijas iedzīvotāju (93%) pēdējā gada laikā energoresursu un komunālo pakalpojumu cenu kāpuma dēļ ir izjutuši spiedienu mājsaimniecības budžetā un ieviesuši kādus taupības pasākumus – 32% mājsaimniecību savā ikdienā ir ieviesušas līdz trīs dažādiem taupības pasākumiem, 33% mājsaimniecību četrus līdz piecus taupības pasākumus, savukārt 28% ir ieviesušas sešus un vairāk pasākumus, un tikai 7% atzīst, ka viņu paradumi ir palikuši nemainīgi un mājsaimniecība neveic nevienu taupības pasākumu.

Kādus tieši taupības pasākumus mājsaimniecības ir veikušas vai šobrīd veic energoresursu un citu komunālo pakalpojumu cenu sadārdzinājuma ietekmē? Kā atklāj Kantar veiktais pētījums, taktikas, kā ietaupīt, ir dažādas.

Visbiežāk mājsaimniecības ir ieviesušas dažādus elektroenerģijas taupības pasākumus. Vairums norāda, ka ir pārgājuši uz energo efektīvāku apgaismojumu, piemēram, LED lampām un spuldzēm (75%), kā arī mājsaimniecībā ir notikusi elektroierīču lietošanas paradumu maiņa, piemēram, izejot no telpas, tiek izslēgta gaisma, tiek sildīts tikai nepieciešamais ūdens daudzums, tiek sekots līdzi elektrības cenai biržā un tai pakārtota elektroierīču lietošana mājsaimniecībā utt. (72%). Divas piektdaļas (42%) mājsaimniecību elektrības patēriņa samazinājuma nolūkos ir arī iegādājušās augstākas energoefektivitātes klases sadzīves tehniku. Savukārt 8% mājsaimniecību ir uzsākušas elektroenerģijas ražošanu pašpatēriņam.

Mājsaimniecības aktīvi īsteno arī dažādus ūdens taupīšanas pasākumus. Vidēji divās trešdaļās (62%) mājsaimniecību ir notikusi ūdens lietošanas paradumu maiņa, piemēram, lieka ūdens netecināšana, savukārt 18% mājsaimniecību ir iegādājušās ūdens taupīgāku santehniku, piemēram, tualetes podu, kas taupa ūdeni, ūdens krānu, kas taupa ūdeni, ūdens taupīgu dušas sistēmu utt.

Mājsaimniecības piedomā arī pie siltuma enerģijas taupības un apkures izmaksu samazinājuma pasākumiem. Vairāk nekā trešajā daļā (37%) mājsaimniecību ir notikusi siltuma enerģijas patērēšanas paradumu maiņa, piemēram, telpās tiek samazināta temperatūra, tiek izslēgta vai uzturēta minimāla apkure, esot prombūtnē utt. Nedaudz mazāk nekā trešā daļa (31%) norāda, ka ir veikuši dažādus ar ēku un telpu siltināšanu saistītus pasākumus, tai skaitā, veikuši logu nomaiņu. Savukārt 14% norāda, ka mājsaimniecībā ir pārgājuši uz lētāku apkures risinājumu.

Jāatzīmē, ka katra otrā mājsaimniecība (51%) pēdējā gada laikā ir uzsākusi vai aktīvāk veic arī atkritumu šķirošanu.