Ja valsts sekotu līdzi privāto energoparku attīstībai, tas ļautu prognozēt un ietekmēt sadales un pārvades tarifus
Privātā energoresursu tirgotāja “AJ Power” vadītājs kritizē valsts nespēju uzraudzīt, kā notiek privāto saules un vēja parku attīstīšana. TV3 raidījums “Nekā personīga” jau stāstījis par haosu, kas radās pēc nekontrolētas jauno projektu būvēšanai paredzēto energotīklu jaudas rezervēšanas. Ja šāds plāns valsts pusei būtu, tas krietni labāk ļautu ilgtermiņā prognozēt un plānot mūsu energotirgus attīstības iespējas.
“AJ Power” uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš norāda: “Skatoties arī to, kas notiek nozarē, ir skaidrs, ka visi šie projekti netiks uzbūvēti. Un valstij savukārt ir svarīgi, lai tie projekti būtu uzbūvēti. Un būtu jānonāk pie skaidrības, kāds tad ir statuss – cik daudzi investori būvēs, cik daudzi investori sāks būvēt šogad, cik daudzi sāks būvēt nākamgad, cik daudziem jau ir reāla nauda, lai uzbūvētu vai cik daudzi vienkārši cer, ka viņi dabūs naudu. Un, izveidojot tādu grafiku, ar projektiem, kad viņi nāks un sāks strādāt, būtu iespējams daudz precīzāk prognozēt, kas notiks ar elektrības cenu, gan prognozēt arī, kādi būs ieņēmumi sadales un pārvades tīklam un tādējādi redzēt arī kopējo bildi valsts enerģētikā.”
“Nekā personīga”: “Šobrīd šādas bildes nav?”
Roberts Samtiņš: “Manuprāt, nevienam šādas bildes nav. Vienīgā informācija, kas ir – izņemtās atļaujas par pieslēgumiem. Cik tālu katrs projekts ir, kaut vai lielākie projekti, manuprāt, šādas informācijas nav. Un tam būtu jābūt koordinētam, lai redzētu to, uz ko mēs ejam. Un no tā arī saprastu, cik tuvu esam enerģētiskajai neatkarībai. Jo iespējams lielākā daļa privātie investori ir gatavi sākt būvēt jau šogad. Pēc diviem, trijiem gadiem jaudas jau būs uzbūvētas. Nezinu, mums pēc trijiem gadiem būs 2000 megavatu jaudas saules un vēja ģenerācija. Ja ir šāda šī bilde ar pietiekami lielu skaidrību, tad principā ir viena situācija. Savukārt, ja mēs redzam, ka šogad sāks būvēt salīdzinoši maz, nākamgad, iespējams, nesāks būvēt tāpēc, ka ir dažādi šķēršļi. Nu tad situācija ir pilnīgi cita un tad ir jādomā, kādā veidā veicināt, lai mēs pēc iespējas ātrāk kaut ko sāktu būvēt. Un tam, protams, būs ietekme uz elektrības cenu un attiecīgi ietekme arī uz elektroenerģijas tarifiem. Piecu gadu periodā, uz ko mēs šobrīd skatāmies sadales un pārvades tarifiem, tās izmaiņas var būt pat ļoti būtiskas.”
Sagaidāms, ka par jaunās Klimata un enerģētikas ministrijas ieteikumiem mazināt Augstspriegumu un Sadales tīklu tarifus, valdība varētu lemt nākamnedēļ. Pagaidām gan otrdienas sēdes darba kārtībā šis jautājums nav iekļauts.
Vēl par tēmu:
Martā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8 %
2024. gada martā, salīdzinot ar 2023. gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās...
Lasīt tālākEM virza likumprojektu, lai Atkrastes vēja parka projektam ELWIND noteiktu nacionālo interešu objekta statusu
Pirms pusotra gada valdība apstiprināja Latvijas – Igaunijas Atkrastes vēja parka ELWIND tālāku virzību. Projekta aizstāvji uzsver, kas runa nav tikai par gigantisku zaļās enerģijas ražotāju,...
Lasīt tālākSaeimas komisija: Tarifiem elastīgāk jāatspoguļo energoresursu cenu izmaiņas
Pēc iespējās ātrāk jāorganizē efektīvs atlikumsiltuma tirgus, un siltumapgādes tarifiem elastīgāk jāatspoguļo aktuālās energoresursu cenu izmaiņas, trešdien, 24.aprīlī, uzsvēra...
Lasīt tālākLBAS: Minimālajai algai jābūt 50% apjomā no vidējās mēneša algas valstī
17. aprīlī notiks Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Sociālās drošības apakšpadomes (SDA) sanāksme, kuras ietvaros sociālie partneri trīspusējās pārrunās diskutēs...
Lasīt tālākVisu izšķirs tirgi
Apstrādes rūpniecība šo gadu sāka ar dramatiskiem skaitļiem, jo janvārī kritums gada griezumā bija 7,3%, bet pret iepriekšējo mēnesi apjomi samazinājās par 4,7%. Februārī ražošana...
Lasīt tālākVai pārtikas produktu cenu kāpums ir apstājies?
Pārtikas cenu kāpums ir apstājies, šorīt intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe. Gulbe...
Lasīt tālākLatvijas Banka samazina gan IKP pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes
Latvijas Banka publiskojusi jaunākās (sagatavotas 2024. gada martā) makroekonomiskās prognozes. Samazinātas gan Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes. Latvijas...
Lasīt tālākŠonedēļ pāriesim uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu
Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 31. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākLatvijas Bankas prezidents: Šajā gadījumā tirgošanās ar Krieviju ir kā sēdēšana uz pulvera mucas
Latvijai un visam reģionam būtu jāiet prom no Krievijas tirgus, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. "Kādēļ gan mums būtu jāmeklē...
Lasīt tālākŠonedēļ pāriesim uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu
Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 31. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālāk