Olas sadārdzina graudi un ES prasības
Eiropas Savienības (ES) direktīva, kas paredz stingras dējējvistu labturības prasības, paaugstinājusi olu pašizmaksu un līdz ar to arī cenu veikalos. Turklāt šā gada rekordaugstās graudu cenas, iespējams, vēl vairāk sadārdzinās olas.
Kaut arī ES direktīva par dējējvistu labturību pieņemta pirms vairākiem gadiem, paredzot astoņu gadu pārejas periodu, kura laikā putnkopības uzņēmumiem vajadzēja pārkārtot vistu fermas atbilstoši nosacījumiem, olu cenu straujo pieaugumu pavasarī ražotāji skaidroja tieši ar šīs direktīvas ieviešanu. Eiropā olu cena palielinājās par 70%, Lielbritānijā pat par 100 procentiem. Olu ražošanas uzņēmuma Balticovo valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs Neatkarīgajai apstiprināja, ka tieši ES direktīva bijusi par iemeslu olu sadārdzinājumam pavasarī.
Nagu vīles vistām
Balticovo pēdējo septiņu gadu laikā ir pilnībā nomainījis visas iekārtas atbilstoši direktīvas noteikumiem, un tas prasījis aptuveni 39 miljonu eiro ieguldījumus.
«Tagad vistas dzīvo plašākos sprostos, kuri ir tik lieli, lai tās varētu brīvi staigāt. Tajos ir atvēlēta īpaša vieta ne tikai maltīšu ieturēšanai, bet arī ligzdu veidošanai un iespējai pakašāties, līdzīgi kā vistas to dara brīvā dabā. Sprostos ir arī speciāli vistām piemērotas nagu vīlītes,» stāstīja A. Veinbergs.
ES direktīvā noteikts, ka dējējvistai būrī jāparedz vismaz 750 kvadrātcentimetru liela platība, kas vistai ļauj izplest spārnus un brīvi kustēties. Kopējā būra platība nedrīkst būt mazāka par 2000 kvadrātcentimetriem. Katrai vistai vajadzīga arī vismaz 15 centimetrus gara vieta uz laktas, bet barības siles garumam jābūt vismaz 12 centimetriem katrai dējējvistai. Vienā sprostā, kas ir 2,4 metrus garš, Balticovo tagad mīt 22 dējējvistas. Kopumā uzņēmumā ir vieta apmēram 2 miljoniem putnu.
To, vai ES prasības ir adekvātas, A. Veinbergs atteicās komentēt, piebilstot, ka vistām tās par sliktu noteikti nav nākušas. «Vai patērētājam no tā ir labāk, tas ir diskutējams jautājums. Tas noteikti ir dārgāk, un par to samaksā patērētājs,» teica A. Veinbergs.
Graudu cena vieš bažas
Balticovo valdes priekšsēdētājs ir neizpratnē, kāpēc šogad Latvijā ir tik augsta labības cena, ja graudiem gaidāma rekordraža. Olu ražošanas izmaksas ir atkarīgas no vairākiem faktoriem, arī graudu cenas. A. Veinbergs atturējās prognozēt iespējamo cenu paaugstinājumu. «Tad es varētu jums pajautāt, kāda būs graudu cena nākotnē. Ja to varētu precīzi zināt, tad arī varētu precīzi aprēķināt izmaksas,» teica A. Veinbergs. Ik gadu Balticovo iepērk apmēram 55 000 tonnas graudu un vēl apmēram 85 000 tonnu saražo paši. Viņš gan atzīst, ka Latvija ir mazs tirgus, kas ir atkarīgs no norisēm un cenām pasaules tirgū. Balticovo eksportē līdz 70% no saražotās produkcijas. Lielākie eksporta partneri ir Lietuva un Igaunija. Balticovo saražotā produkcija nonāk arī Vācijā, Polijā, Čehijā un citur.
Vārītas un šķidras
Balticovo tikko nodevis ekspluatācijā divus pārstrādes cehus – šķidro olu cehu un vārīto olu cehu. Kopējās investīcijas divu projektu realizācijā ir 2,3 miljoni eiro. Šķidro olu cehā stundā sagatavo piecas tonnas pasterizētas šķidro olu masas. Lai sagatavotu vienu tonnu produkcijas, jāsaplēš 20 000 olu. Jaunā ražošanas jauda ļauj sasniegt ražošanas apjomus līdz 3000 tonnām mēnesī. Savukārt vārīto olu ceha jauda ir 25 000 olu stundā.
«Gan šķidro, gan vārīto olu cehs ir plānveida pakāpeniskās ražotnes modernizācijas sastāvdaļa. Investīcijas ražotnē nodrošinās uzņēmuma ilgtspēju un palielinās mūsu konkurētspēju Eiropas Savienībā, jo šķidro olu masa ir pieprasīts produkts. Pašlaik mūsu tirgus daļa Eiropā ir 0,5%, mērķis ir sasniegt 5 procentus. Nākamajos piecos gados uzņēmuma attīstībā plānojam investēt no 50 līdz 60 miljoniem eiro,» norādīja A. Veinbergs. Uzņēmums iecerējis samazināt taras īpatsvaru gatavajā produkcijā, kopā ar zinātniekiem atrast optimālo modeli vistu barošanai, turpināt ražošanas modernizāciju. Esot pārliecība, ka nākotnē tas ļaus samazināt gatavās produkcijas cenu. «Mūsu mērķis ir saražot kvalitatīvu produkciju par konkurētspējīgu cenu,» uzsvēra uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Rīgas lidosta saņem 2025. gada Eiropas pasažieru pieredzes balvu
RIX Rīgas lidosta saņēmusi Starptautiskās lidostu padomes balvu “2025. gada labākā lidosta izlidojošo pasažieru vērtējumā” to Eiropas lidostu kategorijā, kas gadā apkalpo no 5 līdz...
Lasīt tālākPalielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...
Lasīt tālākZemo cenu grozos joprojām bieži trūkst daļas Memorandā noteikto produktu kategoriju
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpina monitorēt pārtikas cenu Memoranda izpildi un Zemo cenu grozu (ZCG) saturu Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Lai gan Memorands paredz,...
Lasīt tālākLatvijas uzņēmumu prioritāte ir efektivitāte, kaimiņvalstīs – taupība un stratēģija
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Lai risinātu būtiskākos uzņēmējdarbības izaicinājumus –...
Lasīt tālākLDDK: virsstundas – izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā
Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti...
Lasīt tālāk2025. gadā tūristu mītnēs apkalpots par 4,5% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,8 miljoni ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 4,5% pieaugumu pret 2024. gadu. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 5 miljonus nakšu, kas ir par 6,1%...
Lasīt tālākPTAC: biežākās problēmas e-komercijā – neskaidras cenas, atteikuma tiesības, preču atgriešana
Iepērkoties internetā, ikviens var nonākt situācijā, kad piedāvājums šķiet izdevīgs, bet noteikumi – neskaidri. Apģērbs, sadzīves tehnika vai preces ar “īpašo piedāvājumu” nereti...
Lasīt tālākSaeima pieņem jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu
Ceturtdien, 12. februārī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, padarot speciālo pensiju sistēmu ilgtspējīgāku un sabalansētāku....
Lasīt tālākNoteic cenu griestus siltumenerģijai
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeima ceturtdien, 12.februārī, pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt siltumenerģijas cenu griestus. Grozījumi...
Lasīt tālākFM: patēriņa cenu skrējiens rimstas
Patēriņa cenu līmenis 2026. gada janvārī palika nemainīgs salīdzinājumā ar aizvadītā gada decembri. Savukārt gada griezumā inflācija turas aizvien augstā 2,9% līmenī. Tomēr šāds...
Lasīt tālāk