Olas sadārdzina graudi un ES prasības
Eiropas Savienības (ES) direktīva, kas paredz stingras dējējvistu labturības prasības, paaugstinājusi olu pašizmaksu un līdz ar to arī cenu veikalos. Turklāt šā gada rekordaugstās graudu cenas, iespējams, vēl vairāk sadārdzinās olas.
Kaut arī ES direktīva par dējējvistu labturību pieņemta pirms vairākiem gadiem, paredzot astoņu gadu pārejas periodu, kura laikā putnkopības uzņēmumiem vajadzēja pārkārtot vistu fermas atbilstoši nosacījumiem, olu cenu straujo pieaugumu pavasarī ražotāji skaidroja tieši ar šīs direktīvas ieviešanu. Eiropā olu cena palielinājās par 70%, Lielbritānijā pat par 100 procentiem. Olu ražošanas uzņēmuma Balticovo valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs Neatkarīgajai apstiprināja, ka tieši ES direktīva bijusi par iemeslu olu sadārdzinājumam pavasarī.
Nagu vīles vistām
Balticovo pēdējo septiņu gadu laikā ir pilnībā nomainījis visas iekārtas atbilstoši direktīvas noteikumiem, un tas prasījis aptuveni 39 miljonu eiro ieguldījumus.
«Tagad vistas dzīvo plašākos sprostos, kuri ir tik lieli, lai tās varētu brīvi staigāt. Tajos ir atvēlēta īpaša vieta ne tikai maltīšu ieturēšanai, bet arī ligzdu veidošanai un iespējai pakašāties, līdzīgi kā vistas to dara brīvā dabā. Sprostos ir arī speciāli vistām piemērotas nagu vīlītes,» stāstīja A. Veinbergs.
ES direktīvā noteikts, ka dējējvistai būrī jāparedz vismaz 750 kvadrātcentimetru liela platība, kas vistai ļauj izplest spārnus un brīvi kustēties. Kopējā būra platība nedrīkst būt mazāka par 2000 kvadrātcentimetriem. Katrai vistai vajadzīga arī vismaz 15 centimetrus gara vieta uz laktas, bet barības siles garumam jābūt vismaz 12 centimetriem katrai dējējvistai. Vienā sprostā, kas ir 2,4 metrus garš, Balticovo tagad mīt 22 dējējvistas. Kopumā uzņēmumā ir vieta apmēram 2 miljoniem putnu.
To, vai ES prasības ir adekvātas, A. Veinbergs atteicās komentēt, piebilstot, ka vistām tās par sliktu noteikti nav nākušas. «Vai patērētājam no tā ir labāk, tas ir diskutējams jautājums. Tas noteikti ir dārgāk, un par to samaksā patērētājs,» teica A. Veinbergs.
Graudu cena vieš bažas
Balticovo valdes priekšsēdētājs ir neizpratnē, kāpēc šogad Latvijā ir tik augsta labības cena, ja graudiem gaidāma rekordraža. Olu ražošanas izmaksas ir atkarīgas no vairākiem faktoriem, arī graudu cenas. A. Veinbergs atturējās prognozēt iespējamo cenu paaugstinājumu. «Tad es varētu jums pajautāt, kāda būs graudu cena nākotnē. Ja to varētu precīzi zināt, tad arī varētu precīzi aprēķināt izmaksas,» teica A. Veinbergs. Ik gadu Balticovo iepērk apmēram 55 000 tonnas graudu un vēl apmēram 85 000 tonnu saražo paši. Viņš gan atzīst, ka Latvija ir mazs tirgus, kas ir atkarīgs no norisēm un cenām pasaules tirgū. Balticovo eksportē līdz 70% no saražotās produkcijas. Lielākie eksporta partneri ir Lietuva un Igaunija. Balticovo saražotā produkcija nonāk arī Vācijā, Polijā, Čehijā un citur.
Vārītas un šķidras
Balticovo tikko nodevis ekspluatācijā divus pārstrādes cehus – šķidro olu cehu un vārīto olu cehu. Kopējās investīcijas divu projektu realizācijā ir 2,3 miljoni eiro. Šķidro olu cehā stundā sagatavo piecas tonnas pasterizētas šķidro olu masas. Lai sagatavotu vienu tonnu produkcijas, jāsaplēš 20 000 olu. Jaunā ražošanas jauda ļauj sasniegt ražošanas apjomus līdz 3000 tonnām mēnesī. Savukārt vārīto olu ceha jauda ir 25 000 olu stundā.
«Gan šķidro, gan vārīto olu cehs ir plānveida pakāpeniskās ražotnes modernizācijas sastāvdaļa. Investīcijas ražotnē nodrošinās uzņēmuma ilgtspēju un palielinās mūsu konkurētspēju Eiropas Savienībā, jo šķidro olu masa ir pieprasīts produkts. Pašlaik mūsu tirgus daļa Eiropā ir 0,5%, mērķis ir sasniegt 5 procentus. Nākamajos piecos gados uzņēmuma attīstībā plānojam investēt no 50 līdz 60 miljoniem eiro,» norādīja A. Veinbergs. Uzņēmums iecerējis samazināt taras īpatsvaru gatavajā produkcijā, kopā ar zinātniekiem atrast optimālo modeli vistu barošanai, turpināt ražošanas modernizāciju. Esot pārliecība, ka nākotnē tas ļaus samazināt gatavās produkcijas cenu. «Mūsu mērķis ir saražot kvalitatīvu produkciju par konkurētspējīgu cenu,» uzsvēra uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk