Vietējā uzņēmuma “Stiga RM” īpašumā esošās zemes platības aizvien palielinās; līdz gada beigām varētu pārsniegt 9000 hektārus

Viens no vadošajiem pilna cikla mežu apsaimniekošanas uzņēmumiem Latvijā ar vairāk kā 25 gadu pieredzi tirgū un vienīgais bērza saplākšņa ražotājs Kurzemē – SIA “Stiga RM” prognozē, ka līdz gada beigām tās īpašumā esošā zemes platība pārsniegs 9000 hektāru. “Stiga RM” vadītājs Andris Ramoliņš uzsver, ka viņam ir svarīgi, lai Latvijas zeme būtu vietējo ļaužu rokās.
Uzņēmuma “Stiga RM” īpašumā šobrīd ir 8954,56 ha zemes platības un līdz gada beigām uzņēmums plāno jau pārsniegt 9000 ha atzīmi.
“Mums vienmēr ir bijis liels prieks sadarboties ar vietējiem meža un zemes īpašniekiem, kuri rūpīgi dara savu darbu. Esam gandarīti, ka mežu īpašnieki savu zemi izvēlas uzticēt tieši mums, tādējādi paužot pārliecību, ka vietējie visu izdarīs vislabāk. Tas, ka “Stiga RM” ir kompānija ar vietējo kapitālu, ir izrādījies svarīgs faktors tiem, kas savu zemi izlēmuši pārdot. Mēs vienmēr esam stingri pastāvējuši uz to, ka Latvijas zemi jāapsaimnieko vietējiem un latvietis – tas tomēr ir saimnieks savā zemē,” norāda A. Ramoliņš.
Viņš uzsver, ka “Stiga RM” mežus apsaimnieko atbildīgi, tādējādi saglabājot mežus nākamajām paaudzēm. “Mežs neapšaubāmi ir viena no Latvijas galvenajām dabas bagātībām. Tā kā mežs prasa pastāvīgas rūpes, ir ļoti būtiski, lai meži tiktu apsaimniekoti efektīvi un videi draudzīgi, lai tiktu saglabātas dabas vērtības un nodrošināta sugu aizsardzība. Un tā arī ir “Stiga RM” prioritāte – saglabāt šo mežu vērtību, skaistumu un daudzveidību nākamajām īpašnieku paaudzēm,” saka A. Ramoliņš.
Viņš piebilst, ka sen ir pagājuši tie laiki, kad skandināvu pensiju fondi un bankas varēja samaksāt par zemi vairāk nekā vietējie uzņēmumi. “Stiga RM” meža īpašniekiem maksā konkurētspējīgu cenu, jo uzskata – Latvijas mežos jādominē latviešiem, nevis skandināviem.
Vienlaikus viņš norāda arī to, ka “Stiga RM” labprāt sadarbojas ar vietējiem zemniekiem, piedāvājot tiem iznomāt “Stiga RM” īpašumā esošās zemes platības, kuras tie var izmantot lauksaimniecības kultūraugu sējumiem. “Ja varam atbalstīt mūsu zemniekus, tad labprāt to arī darām, jo tikai kopīga sadarbība var novest pie lielāka mērķa, kas neapšaubāmi mums visiem ir mūsu valsts labklājība. Tikai kopā strādājot un viens otru atbalstot, mēs varam sasniegt vairāk,” piebilst “Stiga RM” vadītājs, aicinot ikvienu vietējo lauksaimnieku, kuram interesē nomāt zemes platību, sazināties ar uzņēmumu.
Viņš norāda, ka jāatceras, ka mežs – tas nav tikai dabas skaistums, tas nodrošina arī ekonomikas un nodokļu apriti, rada jaunas darbavietas un sniedz ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā, kas, pēc A. Ramoliņa sacītā, ir īpaši nozīmīgi šobrīd, kad priekšplānā ir izvirzījušies ģeopolitiskās spriedzes radītie ekonomiskie riski un turpinās ekonomikas lejupslīde.
“Viens no mežsaimnieku uzdevumiem ir veidot kvalitatīvas mežaudzes, bet otrs – pārvērst šos meža resursus augstas pievienotās vērtības produktu ražošanā, ko “Stiga RM” arī sekmīgi dara. Mēs nepārtraukti strādājam pie tā, lai bērza saplāksnis no Latvijas būtu pieejams visā pasaulē, un šīs darbības rezultātus justu visa Latvijas sabiedrība, ne tikai valsts budžeta ieņēmumi. Mums ir svarīgi, lai ikviens no mums apzinātos, ka tieši mežam ir liels potenciāls nākotnes izaugsmei, tāpēc ir liela nozīme tam, kuram īpašnieki savu zemi uztic – ārvalstniekam vai vietējai kompānijai. Šeit ir runa par gudru ceļu uz izaugsmi,” uzsver A. Ramoliņš.
Vēl par tēmu:
Baltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma laba reputācija, talantīgi cilvēki kolektīvā, kā arī iedvesmojoša uzņēmuma attīstības vīzija...
Lasīt tālākBiedrība: Ceturtdaļai spēlētāju nav svarīgi, vai azartspēļu vietne ir legāla
2025. gadā strauji palielinājies to regulāro spēlētāju īpatsvars, kuriem ir pilnīgi nesvarīgi, ka azartspēļu operators, kura interneta vietnē tas spēlē, ir licencēts Latvijā: 24,8%...
Lasīt tālākLBAS aicina valdību saglabāt darbiniekiem noteiktās garantijas un neārdīt arodbiedrību brīvību un tiesības
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2025. gada 25. novembrī izskatīja likumprojektu Grozījumi Darba likumā un nodeva to tālāk pirmajam lasījumam. Priekšlikumi otrajam lasījumam jāiesniedz...
Lasīt tālākSociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalsta plānotās izmaiņas Darba likumā
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 25. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu un nodrošinātu risinājumus,...
Lasīt tālākParedz pasākumus vietējo un ārvalstu investoru nodokļu sloga līdzsvaram
Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu finansējuma izmaksas un līdzsvarotu nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem–fiziskajām personām, vienlaikus...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus plānots noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12 procentu apmērā. To piektdien, 21.novembrī, atbalstījusi...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien,...
Lasīt tālāk2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālāk