• Tweet

Izstrādājot likumprojektu, kas turpmāk regulēs nelaulātu pāru kopdzīves attiecības, Igaunijas Tieslietu ministrija nākusi pretī arī viendzimuma pāriem. Homoseksuāļi varēs pretendēt uz tādām pašām formalitātēm kā heteroseksuāļi, izņemot bērnu adoptēšanu. Tikmēr Latvijas politiķi radikāliem morāles normu un vispārpieņemtu uzskatu grozījumiem vēl nav gatavi.

Igaunijas tieslietu ministrs Kristens Mihals laikrakstam Postimees gan apgalvo, ka laulības institūta pamati šādi netiek mainīti vai vājināti: «Laulība paliek tā, kas tā ir, – starp sievieti un vīrieti.» Bet kopdzīves likumam jārisina nelaulāto pāru problēmas – jāregulē mantiskās attiecības, atbildība par bērniem, alimentu maksāšana un tiesības partnera nāves gadījumā. Kopš 2005. gada mocītajam Kopdzīves likuma projektam līdz apstiprināšanai parlamentā vēl gana tāls ceļš ejams, taču tā radītā rezonanse valstī ir ievērojama.

Geju un lesbiešu tiesību aizstāvis Kari Kjaspers komentē, ka Tieslietu ministrijas koncepts nepadara viendzimuma pārus tiesību ziņā pilnīgi vienlīdzīgus heteroseksuālajiem pāriem, tomēr paaugstina sabiedrības iecietības līmeni.

Aktīvie heteroseksuāļi savukārt raizējas par ģimenes pamatu graušanu. Baznīca piebilst, ka valdībai būtu jābeidz appuišot homoseksuāļus, jo daudz svarīgāk ir likumos nostiprināt krustvecāku tiesības un pienākumus. Igauņu debatēs par homoseksuāļu tiesībām tiek piesaukta arī Latvija. Atkarībā no saucēju orientācijas – kā pozitīvais vai negatīvais piemērs, jo mūsu parlamentā debates par geju tiesībām beidzās ar laulības kā sievietes un vīrieša savienības nostiprināšanu Satversmē.

Neraugoties uz vietējo geju organizāciju spiedienu un arī Eiropas Komisijā valdošo liberālo nostāju, Latvijas likumdevējs neplāno mainīt iedzīvotāju vairākumu pārstāvošo viedokli, ka jāprecas ir tieši sievietei ar vīrieti.

Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks Neatkarīgajai skaidro: «Katrai valstij ir tiesības izstrādāt tādus likumus, kādus tā uzskata par saviem iedzīvotājiem nepieciešamiem. Atšķirībā no Igaunijas mēs neuzskatām, ka kaut kas tāds būtu nepieciešams.» Saeimas komisijās geju tiesību jautājums netiek cilāts – I. Parādnieks uzskata, ka jau ar esošajiem likumiem viendzimuma partneri var atrisināt visus savus problēmjautājumus.

Šādam viedoklim piekrīt arī Latvijas Notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča. Jau šobrīd cilvēki risina savas attiecības ar līgumu, dāvinājumu un testamentu palīdzību, un pušu dzimumam te nav nekādas nozīmes. «Izslēdzot emocijas, problēmu šajā jautājumā nav nekādu.» Taču, tiklīdz runa skar neeksistējošo partnerattiecību likumu (parasti tas notiek pavasarī ap netradicionālā seksa manifestācijas praida laiku), emocijas sit augstu vilni. «Un tad mēs nonākam pie Satversmes,» turpina notāru pārstāve. «Vai Latvijas sabiedrība vēlas citu formulējumu tam, kas ir ģimene un laulība?»

Tieslietu ministrija uzskata, ka sabiedrība nemaz nedrīkstētu vēlēties citu laulības formulējumu. Preses dienests Neatkarīgai sniedza šādu emocionālu skaidrojumu: «Tieslietu ministrijas darba kārtībā nav jautājuma par viendzimuma partnerattiecību reģistrāciju, proti, nav paredzēts grozīt Satversmi un mainīt ģimenes definējumu, līdz ar to netiks izstrādāti Satversmei konceptuāli pretēji un neatbilstoši normatīvie akti. Un jāuzsver, ka attiecībā uz pretējā dzimuma pārstāvjiem jau šobrīd ir attiecīgais regulējums – proti, laulība, un jebkurš cits regulējums būtu uzskatāms par laulības institūta graušanu situācijā, kad sabiedrībā tiek uzskatīts, ka mums visiem spēkiem ir jāstiprina ģimene un laulība, kas ir šīs nācijas pastāvēšanas pamats.»

Kategoriski negatīva nostāja seksuālās orientācijas jautājumos ir arī baznīcai. Mācītājs Juris Cālītis par praida dievkalpojuma pieļaušanu savulaik pat tika padzīts no luterāņu konfesijas. Viņa paša vērtējums igauņu aktivitātēm seksuālās vienlīdzības jautājumos ir drīzāk atbalstošs. Partnerattiecību reģistrācija nav nekas peļams. «Bet baznīcai vēl ilgs laiks paies, kamēr līdz tam nonāks.» J. Cālīti gan mulsinātu, ja geju kopdzīvi kāds dēvētu par laulību. «Laulība tomēr attiecas uz vīrieti un sievieti.

Avots: nra.lv /Imants Vīksne