Galvenie izaicinājumi uzņēmējiem — inflācija, energoresursu krīze un pārmaiņas darba tirgū

Trešdien, 23. novembrī, tiešsaistē norisinājās apjomīgā BIZNESA KONFERENCE 2023, kas fokusējās uz aktualitātēm un prognozēm 2023. gadam biznesā, ekonomikā un valstī kopumā. Tajā eksperti diskutēja par nozīmīgākajiem nākotnes izaicinājumiem, ar kuriem nāksies saskarties gan uzņēmējiem, gan sabiedrībai kopumā, prognozējot, ka arī nākamais gads Latvijai nebūs viegls un uzņēmējiem nāksies pārskatīt savu darbību, pielāgoties gaidāmajām pārmaiņām.
Konferenci atklāja Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta vadītāja Dace Zīle, kas norādīja, ka viens no galvenajiem izaicinājumiem nākamgad būs saistīts ar darba tirgu un energoresursu krīzi. Proti, darba tirgu arvien vairāk ietekmēs darbaspēka novecošanās un uzņēmējiem nāksies pārorientēt savu darbību uz procesiem, kas neprasa tik intensīvu darbaspēka iesaisti.
Pēc viņas teiktā, uzņēmējiem nāksies vairāk domāt arī par energoefektivitāti un investīcijām šajā jomā: “Mēs precīzi nevaram pateikt, kāda būs jaunā tirgus līdzsvara cena elektrībai, gāzei un degvielai, bet 100% varam pateikt, ka atlaide ir tai enerģijai, kas nav iztērēta. [..] Nākamgad noteikti vairāk izjutīsim arī sankciju ietekmi.”
Ekonomists un analītiķis akciju tirgū Mārtiņš Krusts norādīja uz to, ka uzņēmējiem papildus izmaksas varētu radīt arī iespējamais naftas cenu kāpums, ko lielākoties noteiks divi aspekti – ja Ķīna ieviesīs kārtējo lokdounu un ja ASV sāks iepirkt naftu. Tam piekrita arī datu analītiķis IT un finanšu sektorā Endijs Lazda, prognozējot, ka tādā gadījumā naftas cenas varētu kāpt jau drīzumā.
Konferencē plašāk tika apskatītas arī atsevišķas nozares, tai skaitā lauksaimniecības un kokapstrādes nozare.
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētāja vietnieks Jānis Irbe pauda, ka lauksaimniekiem lielāka skaidrība par nākotni būs pavasarī, kad būs iespēja novērtēt kā būs mainījušās cenas. “Mēs kā nozare darām visu, lai optimizētu savas izmaksas un ieviestu papildus energoefektīvus risinājumus. Ceram gan, ka mums beidzot būs sakārtota likumdošana elektroenerģijas nozarē un pašražošana netiks ievērojami bremzēta, jo likumdošana pa šiem gadiem nav gājusi līdzi vajadzībām un stagnē vēl šīs krīzes gadā. [..] Vienlaikus nevaram nākamgad cerēt uz ievērojamiem izlaides apjomiem un palielinājumiem,” atzina J. Irbe.
Tikmēr Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglītis atzina, ka atbalsts mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem turpmāk būs lielāks. Pēc viņa teiktā, ministrijai ir izdevies izcīnīt lielāku Eiropas Savienības atbalstu Latvijas lauksaimniekiem jaunajā KLP periodā. Latvijai, salīdzinājumā ar parējām dalībvalstīm, ir trešais lielākais KLP finansējuma pieaugums pret iepriekšējo periodu. Tāpat panākts tas, ka Latvijas lauksaimniekiem par 44% pieaugs kopējā tiešo maksājumu aploksne un pieaugs arī likme par hektāru – no 66% pašlaik līdz 80% 2027. gadā no ES vidējā līmeņa.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja apliecināja, ka pašlaik eksports rāda pozitīvas tendences, ko gan lielā mērā nosaka inflācija un cenu palielinājums.
Līdzīgi kā lauksaimniekiem, arī mežsaimniecībā nākamgad liels izaicinājums būs Zaļais kurss, par kuru, ka norādīja Latvijas Kokrūpniecības Federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, aizvien ir daudz neskaidrību: “Zaļais kurss šobrīd ir milzīga šaha spēle, kurā kombinācijas ir ārkārtīgi daudz. Lielākie lēmumu pieņēmēji nereti spēlē vien kauliņus, kas nav ne dambrete, ne šahs.”
Konferencē uzstājās arī Citadele bankas privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks, kas ieskicēja aktualitātes un tendences nekustamā īpašumu jomā, paužot, ka arī to ir ietekmējusi energoresursu krīze un pieprasījums pēc energoefektīviem projektiem, visticamāk, saglabāsies arī pēc krīzes.
Savukārt runājot par uzņēmēju pašreizējo rīcību, SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu segmenta vadītāja Elīna Dlohi atzina, ka uzņēmēji šobrīd vairāk fokusējas uz cenu palielināšanu, kā rezultātā ir lielāks slogs patērētājiem. Aptuveni 43% uzņēmēji ir norādījuši, ka plāno celt produktu/pakalpojumu cenas.
“Jādomā, vai šis ir vienīgais risinājums, piemēram, jāskatās, vai iespējams pārplānot ražošanas apjomus, samazināt darba stundas vai nomainīt iekārtas uz energoefektīvākām. [..] Svarīgi ir nesasteigt un nesastingt, bet iet uz priekšu,” uzsvēra E. Dlohi.
Vēl par tēmu:
Plāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: memoranda rezultāts ir izaicinošāka sadarbība ar lielveikaliem
Biedrības “Zemnieku saeima” vērtējumā pārtikas cenu samazināšanas memorands, ko šopavasar parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), tirgotāji un pārtikas ražotāji, pagaidām nav devis...
Lasīt tālākSaeimas komisija: dzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldības...
Lasīt tālākAttālināts un biroja darbs joprojām piesaista lielāko uzmanību Latvijas darba tirgū
Trešajā ceturksnī darba meklētāju vidū vislielāko interesi izraisījuši darba piedāvājumi administrācijas jomā un darbs ar iespēju strādāt attālināti, liecina CVMarket.lv jaunākā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecības apjomi uzrādījuši pēdējo gadu pieauguma rekordu
Saglabājoties augošam ārējam pieprasījumam, apstrādes rūpniecības izlaide 2025. gada septembrī gada griezumā bija straujākā kopš 2022. gada jūnija. Izaugsme turpinās jau septīto mēnesi...
Lasīt tālākReformas pusceļā: nepieciešama politiskā griba un mērķtiecīga īstenošana
Ārvalstu investori novērtē atklātu dialogu ar valdību un manāmu reformu progresu, taču atzīmē, ka reformas bieži norit pārāk lēni un progress nereti apstājas pusceļā. Turklāt investorus...
Lasīt tālāk