Banka: Sagaidām augstākas naftas cenas. ES sankcijas un cenu griestu ietekme neskaidra
Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī. Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.
Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.
Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.
No 5. decembra ES finanšu iestādēm vairs nebūs atļauts apdrošināt vai sniegt finanšu pakalpojumus, kas saistīti ar Krievijas naftas piegādēm pa jūru. ES apdrošināšanas kompānijas ieņem dominējošo stāvokli globālajā kuģniecībā. Aprēķini liecina, ka tās veido 90% no pasaules kuģu apdrošināšanas. Lai gan ir daudzas ārpus ES reģistrētas apdrošināšanas sabiedrības, tās lielākoties izmanto pārapdrošināšanas uzņēmumus ES. Tas attiecas arī uz Ķīnas un Indijas apdrošināšanas sabiedrībām. ES aizliegums 5. decembrī ir ārkārtīgi spēcīgs instruments. Pastāv risks, ka aizliegums izraisīs strauju Krievijas jūras jēlnaftas eksporta kritumu.
Krievija parasti eksportē 5 milj. barelu naftas un 3 milj. barelu naftas produktu, no kuriem gandrīz 50% nonāk OECD Eiropas dalībvalstīs. Argus lēš, ka 5,5 milj. no kopējiem 8 milj. barelu tiek eksportēti pa jūru, bet pārējais iet pa cauruļvadiem. Tādējādi ES finanšu pakalpojumu sankcijas apdraud 5,5 milj. barelu Krievijas naftas un tās produktu eksporta. No tiem aptuveni 3,2 milj. barelu ir nafta un 2,4 milj. naftas produkti. Tādējādi no 5. decembra aptuveni 3,2 milj. barelu Krievijas naftas ir apdraudēti ES sankciju dēļ.
G7 “cenu griestu” piedāvājums paredz ļaut Krievijas naftai pieeju tirgum. ES finanšu pakalpojumu aizliegums faktiski neļautu Krievijas naftai nonākt tirgū, tādējādi izraisot milzīgu naftas cenu kāpumu. Lai šo risku novērstu, G7 ir ierosinājusi “cenu griestus”, saskaņā ar kurām patērētāji var iegādāties Krievijas naftu un saņemt pirkumam nepieciešamos ES finanšu pakalpojumus, ja viņi maksā maksimālo ierobežoto naftas cenu, piemēram, USD 60 USD. Ideja ir, ka Krievijas naftas eksports turpinātu plūst, bet liedz Krievijai paaugstinātus naftas eksporta ienākumus. Krievija ir paziņojusi, ka tā nevienam nepārdos naftu par ierobežotu cenu. Turklāt sīkāka informācija par G7 cenu griestu mehānismu vēl nav pausta. Tā kā trūkst informācijas, tirgus atturas no Krievijas naftas pasūtīšanas decembrim.
Līdz šim Ķīnas naftas pārstrādes rūpnīcas ir rezervējušas tikai 1 no 30 Krievijas Espo Blend kravām decembra piegādei. Tas ir daudz mazāk nekā ierasti. Tomēr Ķīnas naftas pārstrādes rūpnīcām vēl ir atlicis laiks rezervēt Krievijas naftu decembrim, jo brauciena laiks no Krievijas Kozmino uz Ķīnu ir tikai 5 dienas. Tomēr parādās pazīmes, ka ārpus Krievijas ražotās naftas etalon cenas ir augstākas nekā Krievijas markām, jo pircēji sāk meklēt alternatīvas.
Ir skaidrs, ka Krievija mēģinās tirgot naftu neskatoties uz ES aizliegumu. Pasaulē jau darbojas “ēnu flote”, kas transportē 1,25 milj. naftas no Venecuēlas un Irānas. Saskaņā ar kuģu brokera BRS datiem, šī ēnu flote sastāv no gandrīz 270 kuģiem. Šai flotei būs ievērojami jāpaplašinās, lai varētu apkalpot vēl 3,2 milj. barelu Krievijas naftas. Tas radīs milzu kustības un viļņošanos gan tirgū, gan ārpus tā. Pastāv atšķirīgi viedokļi par sankciju un cenu griestu mehānisma ietekmi uz Krievijas naftas eksportu.
“Teorētiski ir pietiekami liela ēnu flote, lai turpinātu Krievijas jēlnaftas plūsmas pēc 5. decembra,” aģentūrai Reuters izteicies Andrea Olivi, preču tirdzniecības giganta Trafigura globālais šķidro kravu grupas vadītājs. “Daudzi no šiem ēnu kuģiem varēs pašapdrošināties vai tos varēs apdrošināt Krievijas P&I,” viņš piebilda. JP Morgan banka uzskata, ka cenu griestu ietekme ir neskaidra, jo Krievija gandrīz pilnībā var izvairīties no aizlieguma, izmantojot Ķīnas, Indijas un savus kuģus. Tādējādi Krievijas eksports decembrī varētu pat samazināties salīdzinoši nelielā apjomā.
SEB bankas prognozes ir, ka Brent naftas cena tieksies uz 125 USD. Respektīvi, Brent naftas cena vidējā cena nākamā gada pirmajā ceturksnī būs 115 USD apmērā, bet 2. ceturksnī 125 USD.
Vēl par tēmu:
Zemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1757 eiro
2025. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli...
Lasīt tālākBudžeta komisija: arī mikrouzņēmumiem paredzēta atvieglota PVN piemērošana
Arī mikrouzņēmumi varēs izmantot atviegloto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 28. maijā, galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākPētnieki: Dzīvojamo telpu īres likums veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā
Dzīvojamo telpu īres likums ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā. Tas atzīts, veicot likuma ex-post ietekmes izvērtējumu. 29. maijā Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju...
Lasīt tālākBaltijas valstu ekonomikas ministri: aizsardzības jomas attīstīšana ir mūsu visu interesēs
Šodienas sanāksmē Rīgā Baltijas valstu ekonomikas ministri vienojās, ka spēcīga investīciju vide ir izdevīga visām trim valstīm. Galvenās jomas ir stratēģiskās investīcijas, sadarbība...
Lasīt tālāk