Saeima galīgajā lasījumā pieņem “Rail Baltica” likumu

Lai nodrošinātu Eiropas standarta platuma ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras un ar tās būvniecību saistīto būvju izbūvi un novērstu šķēršļus, kas ietekmē tās savlaicīgu pabeigšanu atbilstoši noteiktajam finansējumam, Saeima ceturtdien, 20. oktobrī, trešajā lasījumā pieņēma “Rail Baltica” likumu.
“”Rail Baltica” projekts ir ģeopolitiski svarīgs nacionālo interešu objekts. Tas ir būtisks transporta loģistikas un infrastruktūras risinājums, lai savienotu Baltijas valstis ar pārējām Eiropas Savienības valstīm,” iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans. Komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka projekta īstenošanu paredzētajā laikā kavē gan valsts un pašvaldību institūciju, gan ārējo inženiertīklu īpašnieku vai tiesisko valdītāju pieprasītajos tehniskajos un īpašajos noteikumos noteiktās prasības.
Likums noteic, ka projekta īstenošanai izsniedzamajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos neietver prasības par tādu būvju vai to daļu būvniecību, kuru būvniecības pienākums projekta īstenošanas ietvaros neizriet no normatīvajiem aktiem un kas neatbilst projekta īstenošanai izmantojamā finansējuma attiecināmības nosacījumiem. Regulējums neattiecas uz Valsts vides dienesta izdotajiem tehniskajiem noteikumiem.
Tāpat paredzēts saglabāt “Rail Baltica” projekta īstenošanas teritorijā esošus valsts un vietējas nozīmes kultūras pieminekļus vai to daļas. Ja kultūras pieminekļa pilnīga vai daļēja saglabāšana esošajā vietā nebūs iespējama un tas atbildīs noteiktiem kritērijiem, Ministru kabinets izslēgs to no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde izdos nosacījumus attiecīgā kultūras pieminekļa izpētei, fiksācijai, pārvietošanai vai tā vērtīgāko daļu vai fragmentu demontāžai un saglabāšanai.
Ar “Rail Baltica” un ar tā būvniecību saistīto būvju teritorijā atļauts nocirst aizsargājamu koku, ja nav alternatīvu risinājumu. Šādā gadījumā ir jāsaņem arborista pozitīvs atzinums un Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja.
Noteikts, ka ar projekta realizāciju saistīto būvdarbu maksimālais veikšanas ilgums līdz būves nodošanai ekspluatācijā ir astoņi gadi. Ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras un tās būvniecību saistīto būvju projektēšanai sagatavotā topogrāfiskā plāna derīguma termiņš ir četri gadi no reģistrācijas datuma vietējās pašvaldības datubāzē.
Projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu, kas atzīts par bezmantinieka mantu un uz kuru ir pieteiktas kreditoru prasības un normatīvajos aktos noteiktos gadījumos tiesu izpildītājs neturpina atsavināšanu, nodos Satiksmes ministrijai. Ministrijai paredzēta arī iespēja izmantot uz valsts vārda ierakstītu neapbūvētu rezerves fonda zemi atlīdzības kompensācijai par sabiedrības vajadzībām atsavināmo privātpersonai piederošo nekustamo īpašumu.
Vēl par tēmu:
No 1. jūlija samazināts PVN arī maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām
Trešdien, 1. jūlijā, stājas spēkā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme 12% apmērā maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām. Saglabāta arī PVN samazinātā 12% likme svaigiem...
Lasīt tālākRIX Rīgas lidosta atzīta par labāko Eiropas lidostu 5–10 miljonu pasažieru kategorijā
RIX Rīgas lidosta saņēmusi vienu no prestižākajiem Eiropas aviācijas nozares apbalvojumiem - Starptautiskās lidostu padomes Eiropā (Airports Council International Europe, ACI Europe) balvu “EUROPE...
Lasīt tālākEkonomikas ministrijā pārrunā gatavību PVN samazināšanai pārtikai
Šā gada 18. jūnijā Ekonomikas ministrijā norisinājās darba seminārs, kurā valsts pārvaldes iestādes un Vienošanās “Par godīgu PVN likmes samazinājuma pārnesi” partneri pārrunāja praktisko...
Lasīt tālākLauksaimnieku organizācijas un Latvijas Veterinārārstu biedrība prasa apturēt Civillikuma grozījumus
Biedrība “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” (LOSP), biedrība “Zemnieku saeima” (ZSA) un biedrība “Latvijas Veterinārārstu biedrība” (LVB) vēršas pie Saeimas frakcijām,...
Lasīt tālākLielākā daļa tirgotāju no Gaļas paviljona savu produkciju piedāvā citviet Rīgas Centrāltirgū
SIA “Rīgas nami” sadarbībā ar Rīgas Centrāltirgus administrāciju turpina darbu pie risinājumu īstenošanas, lai slēgtajā Gaļas paviljonā līdz šim strādājošie tirgotāji savu produkciju...
Lasīt tālākNo 1. jūlija tiks ieviests trīs eiro muitas nodoklis par precēm zemas vērtības sūtījumos
No 2026. gada 1. jūlija par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas interneta veikalos un tirdzniecības platformās ārpus Eiropas Savienības (ES), būs jāmaksā muitas nodoklis. To paredz izmaiņas...
Lasīt tālākLauksaimnieki un mazie uzņēmēji biežāk pāriet no nomas uz savu īpašumu
Pēdējos gados Latvijā mazie un vidējie uzņēmumi un lauksaimnieki arvien vairāk interesējas par nekustamā īpašuma vai zemes iegādi, nevis nomu. Kā liecina Luminor bankas novērojumi, īpaši...
Lasīt tālākĪstermiņa īres mītnēm būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem
Arī īstermiņa īres mītnes turpmāk uzskatīs par tūristu mītnēm un tām būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem, paredz Saeimā ceturtdien, 11. jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītie...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: dronu uzlidojumi lauksaimniekiem un valsts ekonomikai var radīt miljoniem eiro lielus zaudējumus
Dronu uzlidojumi un ar tiem saistītie incidenti rada reālus draudus Latvijas lauksaimniekiem, jo lauksaimniecības objekti un infrastruktūra nereti vizuāli atgādina stratēģiskas vai kritiskās infrastruktūras...
Lasīt tālākAprīlī eksports pieauga, taču izaugsmi būtiski balstīja minerālproduktu reeksports
2026. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji atspoguļoja būtisku uzlabojumu. Preču eksporta vērtība sasniedza 1,94 miljardus eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā pirms gada, savukārt...
Lasīt tālāk