Ekonomika nākamgad stagnēs, norāda Latvijas banka
Latvijas Banka (LB) koriģējusi Latvijas tautsaimniecības izaugsmes prognozes šim un nākamajiem diviem gadiem. Centrālā banka būtiski pazeminājusi Latvijas 2023. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi, lēšot, ka nākamgad Latvijas tautsaimniecība stagnēs.
Latvijas Banka publiskojusi jaunākās, 2022. gada septembra, Latvijas makroekonomiskās prognozes. Tās izstrādātas augstas nenoteiktības apstākļos, ko rada Krievijas sāktā kara neprognozējamā virzība un ar to saistītā globālo cenu attīstība, it īpaši energoresursu cenu jomā.
Rekordaugstās enerģijas cenas atspoguļo bažas par Eiropas valstu spēju nodrošināt pietiekamus krājumus šai apkures sezonai Krievijas gāzes importa izsīkuma apstākļos. Lielākas enerģijas izmaksas un neapstrādātās pārtikas tirdzniecības pārrāvumi veicina pārtikas cenu inflāciju. Septembrī Eiropas Centrālā banka (ECB) 2022., 2023. un –2024. gadam eiro zonā prognozē augstāku inflāciju, nekā iepriekš lēsts, – attiecīgi 8.1%, 5.5% un 2.3%, enerģijas un pārtikas cenām saglabājoties augstām ilgstošāk un paplašinot ietekmi arī uz citu produktu cenu kāpumu. Latvijā augstā inflācija ir pārsniegusi iepriekšējos divos gadu desmitos pieredzēto līmeni, un Latvijas Banka paaugstina inflācijas prognozes enerģijas un pārtikas cenu pieauguma ietekmē.
ECB Padome jūlijā lēma paaugstināt galvenās procentu likmes par 50 bāzes punktiem, tuvinot pāreju no līdzšinējā ļoti stimulējošo monetārās politikas procentu likmju līmeņa uz tādu procentu likmju līmeni, kas vidējā termiņā veicinās savlaicīgu inflācijas atgriešanos ECB 2% mērķa līmenī.
Septembrī ECB Padome galvenās procentu likmes palielināja vēl par 75 bāzes punktiem, un noguldījumu iespējas uz nakti, galveno refinansēšanas operāciju procentu likme un aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme ir attiecīgi 0.75%, 1.25% un 1.50%.
ECB Padome signalizē, ka procentu likmju celšana turpināsies arī nākamajās sanāksmēs, tomēr turpmākie lēmumi tiks pieņemti atbilstoši datiem katras sanāksmes ietvaros.
Eiro zonas tautsaimniecības izaugsme būtiski palēnināsies, augstajai inflācijai un piegādes ķēžu un energoresursu piegādes traucējumiem un pesimistiskajam noskaņojumam mazinot patēriņu un ražošanu.
Septembrī ECB prognozē eiro zonas IKP pieaugumu par 3.1% 2022. gadā, mazinot to līdz 0.9% 2023. gadā un 1.9% 2024. gadā. Arī Latvijā tautsaimniecības izaugsmi nomāc energoresursu cenu kāpums, un Latvijas Banka samazina Latvijas IKP prognozi, paredzot īslaicīgu recesiju.
Bezdarbam vēl mazinoties, darba tirgus Latvijā joprojām ir saspringts. Vienlaikus par inflāciju zemāks iedzīvotāju ienākumu kāpums mazina iedzīvotāju pirktspēju un patēriņu.
Ar būvniecību saistītās investīcijas kavē izmaksu pieaugums, un nenoteiktība attur uzņēmumus no ilgtermiņa aizņemšanās.
Eksportu kavē recesijas gaidas un vājāks pieprasījums, kā arī jau novērotais atsevišķu izejmateriālu, t. sk. koksnes cenu, kritums. Tirdzniecības aktivitāti gan Latvijā, gan ārpus tās mazinās izveidotie lielie izejmateriālu krājumi. Strauji augošās energoresursu un darbaspēka izmaksas Latvijā var vājināt konkurētspēju.
2022.–2023. gada apkures sezonas fiskālā atbalsta (gandrīz 700 milj. eiro) ietekme uz Latvijas reālo IKP saskaņā ar Latvijas Bankas novērtējumu sasniegs 0.64% un nedaudz mazinās inflāciju. Valdības pasākumi palielina budžeta deficītu, taču energoresursu cenu krīzē tie ir īpaši svarīgi maznodrošināto atbalstam, kā arī iedzīvotāju pasargāšanai no ekstrēmi lieliem enerģijas cenu pieaugumiem, vienlaikus saglabājot stimulu mazināt energoresursu patēriņu.
Mērķētie sociālie pabalsti visvairāk palielinās mazturīgāko mājsaimniecību rīcībā esošos ienākumus. Nenoteiktība par energoresursu pieejamību un augstās energoresursu cenas spilgti izgaismo energoneatkarības un energoefektivitātes nodrošināšanas aktualitāti. Krīzes radītā augstā nenoteiktība sākotnēji varētu raisīt mājsaimniecību piesardzību tēriņos. Tomēr privātā patēriņa sarukumu mazinās to mājsaimniecību tēriņi, kuras iepriekš nodrošinājušās ar uzkrājumiem nebaltām dienām.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk