Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 21,5 %
2022. gada jūlijā, salīdzinot ar 2021. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 21,5 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada jūlijā, salīdzinot ar 2021. gada jūliju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 24,3 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (+33,7 %), piena produktiem (+39,3 %), pienam (+36,6 %) un jogurtam (+29,9 %). Dārgāka bija maize (+28,3 %), konditorejas izstrādājumi (+20,6 %), milti un citi graudaugi (+56,8 %), makaronu izstrādājumi (+35,5 %), rīsi (+30,9 %). Sadārdzinājās žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+20,2 %), mājputnu gaļa (+24,8 %), gaļas izstrādājumi (+21,2 %), cūkgaļa (+10,8 %) un liellopu gaļa (+32,7 %). Gada laikā cenas pieauga kafijai (+32,2 %), saldējumam (+32,1 %), sviestam (+36,1 %), augu eļļai (+47,5 %), svaigiem dārzeņiem (+12,2 %), svaigiem augļiem (+13,1 %), kartupeļiem (+7,5 %), kā arī žāvētiem, citādi konservētiem vai apstrādātiem dārzeņiem (+14,1 %). Sadārdzinājās šokolāde (+24,4 %), olas (+20,4 %), cukurs (+36,7 %), svaigas vai atdzesētas zivis (+34,7 %), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+17,8 %), mērces un garšvielu piedevas (+35,1 %), augļu un dārzeņu sulas (+12,8 %), ievārījums un medus (+18,1 %), sāls un garšvielas (+29,6 %), tūlītējai lietošanai gatavi ēdieni (+25,9 %), margarīns (+34,8 %), olīveļļa (+20,2 %), atspirdzinošie dzērieni (+13,6 %), saldētas zivis (+22,5 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 6,0 %. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 6,3 %, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 5,5 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 50,7 %. Būtiskākais cenu kāpums gada laikā bija dabasgāzei, cietajam kurināmajam, elektroenerģijai un siltumenerģijai. Dārgāka bija atkritumu savākšana, mājokļa īre, ūdensapgāde, kanalizācijas pakalpojumi, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kā arī materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 7,1 %. Gada laikā sadārdzinājās zobārstniecības pakalpojumi, farmaceitiskie produkti, medicīniskie pakalpojumi un ārstu speciālistu pakalpojumi.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 28,8 %, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 51,5 %. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 57,4 %, benzīns – par 45,8 %, bet auto gāze – par 30,1 %. Dārgāka bija personisko transportlīdzekļu apkope un remonts, rezerves daļas un piederumi personiskajiem transportlīdzekļiem, lietotas automašīnas, pasažieru aviopārvadājumi, kā arī pasažieru pārvadājumi pa autoceļiem.
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas kāpa par 7,2 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu pieaugumi barībai lolojumdzīvniekiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, ziediem, kultūras pakalpojumiem, kā arī kancelejas precēm un zīmēšanas piederumiem.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 15,0 %. Gada laikā cenas kāpa ēdināšanas pakalpojumiem, tai skaitā sadārdzinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumi – par 13,3 %, ēdnīcu pakalpojumi – par 13,3 % un ātrās ēdināšanas pakalpojumi – par 16,7 %. Cenu pieaugums bija arī viesnīcu pakalpojumiem.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 12,5 %, ko ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka bija autotransportlīdzekļu apdrošināšana, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi un finanšu pakalpojumi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija apģērbiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, mājokļa mēbelēm, telekomunikāciju pakalpojumiem.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 2,2 %
2022. gada jūlijā, salīdzinot ar 2022. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,2 %. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, mājokļa iekārtai, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,7 %. Noslēdzoties akcijām, cenu kāpums bija maizei (+6,6 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,0 %), kafijai (+3,3 %), skābajām krējumam (+5,8 %). Turpinoties jaunās kartupeļu ražas nonākšanai tirdzniecībā, sadārdzinājās kartupeļi (+6,4 %). Cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (+1,7 %), mājputnu gaļai (+1,8 %), gaļas izstrādājumiem (+3,0 %), mērcēm un garšvielu piedevām (+7,7 %), cukuram (+4,3 %), rīsiem (+5,8 %), augu eļļai (+3,5 %), liellopu gaļai (+5,6 %), kā arī žāvētiem, citādi konservētiem vai apstrādātiem dārzeņiem (+4,7 %). Akciju noslēgumu rezultātā dārgāks bija sviests (+4,1 %), siers un biezpiens (+1,1 %), šokolāde (+2,7 %), makaronu izstrādājumi (+4,0 %). Savukārt sezonālu faktoru ietekmē būtiskākais cenu kritums grupā bija svaigiem dārzeņiem (-4,7 %) un svaigiem augļiem (-2,7 %). Akciju ietekmē cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-5,7 %) un saldumiem (-5,2 %).
Apģērbu un apavu grupā cenas samazinājās par 6,0 %. Atlaižu ietekmē vidējais cenu līmenis apģērbiem kritās par 5,2 % un apaviem par 8,8 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 10,6 %, ko galvenokārt ietekmēja dabasgāzes tarifu pieaugums no 1. jūlija. Ņemot vērā dabasgāzes cenas pieaugumu pasaules tirgū un augsto dabasgāzes iepirkuma cenu biržā, vidējais cenu līmenis dabasgāzei kāpa par 74,8 %. Dārgāka bija elektroenerģija, cietais kurināmais un siltumenerģija. Sadārdzinājās mājokļa apsaimniekošanas maksa, kā arī atkritumu savākšana.
Mājokļa iekārtas grupā cenas pieauga vidēji par 1,8 %. Noslēdzoties akcijām, dārgāki bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļi. Cenu kāpums bija arī mājokļa mēbelēm.
Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki par 1,6 %. Degvielas cenas krita par 3,9 %, samazinoties benzīna cenām par 5,9 %, bet dīzeļdegvielas – par 2,9 %. Savukārt auto gāze kļuva dārgāka par 0,6 %. Cenas kāpa pasažieru aviopārvadājumiem un personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,8 %. Viesnīcu pakalpojumi sadārdzinājās vidēji par 7,2 %, restorānu un kafejnīcu pakalpojumi – par 1,2 %, ātrās ēdināšanas pakalpojumi – par 2,2 %.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas pieauga vidēji par 2,0 %, ko galvenokārt noteica akciju noslēgumi personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, alum, telekomunikāciju pakalpojumiem. Savukārt akciju ietekmē cenas samazinājās rotaļlietām.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2022. gada jūlijā bija par 36,4 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 39,1 %, bet pakalpojumiem – par 27,3 %.
Vēl par tēmu:
Zemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1757 eiro
2025. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli...
Lasīt tālākBudžeta komisija: arī mikrouzņēmumiem paredzēta atvieglota PVN piemērošana
Arī mikrouzņēmumi varēs izmantot atviegloto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 28. maijā, galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākPētnieki: Dzīvojamo telpu īres likums veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā
Dzīvojamo telpu īres likums ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā. Tas atzīts, veicot likuma ex-post ietekmes izvērtējumu. 29. maijā Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju...
Lasīt tālākBaltijas valstu ekonomikas ministri: aizsardzības jomas attīstīšana ir mūsu visu interesēs
Šodienas sanāksmē Rīgā Baltijas valstu ekonomikas ministri vienojās, ka spēcīga investīciju vide ir izdevīga visām trim valstīm. Galvenās jomas ir stratēģiskās investīcijas, sadarbība...
Lasīt tālāk