Apdrošinātāja dati: garnadžu iecienītākie auto ir BMW

Apdrošināšanas kompānijas Gjensidige Latvija pieejamie dati liecina, ka 2022. gada pirmajā pusgadā reģistrēti uz pusi mazāk auto zādzību atlīdzību pieteikumi kā 2021. gada pirmajā pusē. Pēc Gjensidige Latvija apkopotajiem statistikas datiem, Latvijas garnadžu rokās visbiežāk nonāk BMW markas auto, tomēr neatpaliek arī Mercedes, Audi un Toyota.
“Jāteic, ka auto ražotāju ziņā garnadži nav visai izvēlīgi. Esam novērojuši, ka noziedzīgajās aprindās iemīļotākie ir tieši BMW automobiļi, tomēr tik pat labi auto zagļiem tīk Mercedes, Audi un Toyota spēkrati. Mums pieejamie dati liecina, ka garnadžu iekārotās automašīnas mainās periodiski pēc tā, kādai auto markai un tās detaļām tajā brīdī noziedznieku aprindās ir lielāks pieprasījums. Piemēram, pirms pāris gadiem ļoti bieži tika zagtas automašīnas Toyota Avensis,” skaidro Gjensidige Latvija pārstāvis Kristaps Bičevskis.
Apdrošinātājam pieejamie dati liecina, ka 2021. gada pirmajā pusgadā noziedznieku aprindās populārāki bijuši tieši 2012. gadā ražoti spēkrati, tomēr tik pat pieprasīti bijuši arī jaunāki auto. Proti, tie ir spēkrati, kas ražoti 2017., 2018., 2019. un 2020. gadā.
Lai gan zagta automašīna garnadžiem ir liels ienākumu avots, tās nolaupīšana prasa ļoti lielu piepūli. Pārsvarā zagļi pieturās pie ātrāka un vieglāka peļņas gūšanas veida – rezerves daļu zādzības. Liela nozīme kāroto rezerves daļu zagšanas procesā ir to vērtībai un pieprasījumam. Gjensidige Latvija pieejamie dati liecina, ka rezerves daļas, kas garnadžiem ir vispievilcīgākās ir tās, kuru demontāža nepieprasa daudz laika un piepūles. Visbiežāk cieš automašīnas ārējās detaļas, kuras var ātri demontēt, piemēram, spoguļi un priekšējie lukturi, kā arī automašīnu dekoratīvās uzlikas. Retāk zagļi izvēlas ielauzties automašīnas interjerā, bet, ja nu tomēr tajā iekļūst, tad visbiežāk tiek zagtas automašīnas stūres, gaisa spilveni, kā arī salonā atrodamā elektronika.
Tāpat apdrošinātāja statistika liecina, ka visbiežāk zādzības notiek apdzīvotākajos rajonos, kur garnadžu izdarības nav tik viegli pamanāmas. Garnadžiem īpaši pievilcīgas šķiet tās vietas, kur atrodamas dārgākās un jaunākās automašīnas. Pēdējos gados zagļu visbiežāk apciemotie apgabali ir Rīga un tās rajons, Mārupe, Babīte un privātie ciemi Rīgas apkārtnē.
Kā pasargāt savu auto pret garnadžiem?
Lai izvairītos no liekām galvassāpēm, Gjensidige Latvija ir apkopojuši preventīvus padomus, ar kuru palīdzību izdosies nosargāt savu dzelzs rumaku no zagļa nagiem. Pirmkārt, svarīgi ir pievērst uzmanību tam, kā auto ir atstāts stāvēšanai. Proti, to ir jānovieto labi izgaismotā vietā un tam ir jābūt aizslēgtām durvīm un aizvērtiem logiem. Turklāt nedz auto salonā, nedz tā tuvumā nedrīkst atstāt auto atslēgu un rezerves atslēgu. Tāpat pārliecinieties, ka auto salonā nav atstāts kas vērtīgs un zagļiem pievilcīgs, piemēram, portatīvais dators, viedtālrunis, navigācijas iekārta vai kāda cita vērtīga elektronikas prece.
Otrkārt, pat ja garnadzim izdevies iekļūt spēkratā, mūsdienu tehnoloģijas piedāvā aprīkot auto ar pretaizdzīšanas sistēmām. Viena no tādām ir imobilizācijas sistēma, kas jau pēc pāris metriem noslāpēs auto, ja ar to uzsākta braukšana bez atslēgas. Vēl iespējams uzstādīt izsekošanas sistēmu, kas jums ļaus pēc GPS koordinātēm noteikt auto atrašanās vietu vai jau ierasto auto signalizāciju, kas ar skaļu signālu ziņos, ka jūsu auto kāds ir ielauzies.
Vēl par tēmu:
Šonedēļ bez lietus mākoņiem neiztiksim – daudzviet līs stipri
Šīs nedēļas sākumā Latvijas teritorijā laikapstākļus nosaka ciklona centrs, kas šķērso valsts austrumus, kā rezultātā pirmdien intensīva nokrišņu zona sāks virzīties no dienvidaustrumiem...
Lasīt tālākUzmanību: telefonkrāpnieki uzdodas par Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem
Rīgas Sociālais dienests informē, ka iedzīvotāji saņēmuši zvanus no personām, kas uzdodas par dienesta darbiniekiem un krievu valodā mēģina iegūt personas un bankas datus. Rīgas Sociālais...
Lasīt tālākNedēļa noslēgsies ar vasarīgi siltu laiku, bet ciklona ietekmē gaidāmi arī konvektīvi procesi
Nedēļas izskaņā būs vasarīgi silts laiks, gaisam daudzviet iesilstot virs +20°. Piektdien un sestdien daudzviet gaidāmi nokrišņi, vietām izveidosies arī gubu lietus mākoņi - gaidāms negaiss,...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākPar NEPLP priekšsēdētāju ievēl Aurēliju Ievu Druvieti un priekšsēdētāja vietnieci – Ievu Kalderausku
Padomes locekļi ar vienas balss pārsvaru par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju ir ievēlējuši līdzšinējo NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākKomisija atbalsta grozījumus bibliotēku lomas stiprināšanai mūsdienu sabiedrībā
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Bibliotēku likumā, kas paredz to pielāgot mūsdienu sabiedrības vajadzībām...
Lasīt tālākJūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku
Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...
Lasīt tālākJaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°
Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālāk