Martā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums par 37,3 % lielāks nekā pirms gada

2022. gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,95 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 37,3 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 31,4 %, bet importa vērtība par 42,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Martā Latvija eksportēja preces 1,75 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 2,2 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2021. gada martu ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 46,4 % līdz 44,4 %. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.
Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 10,09 miljardus eiro – par 2,65 miljardiem eiro jeb 35,6 % vairāk nekā 2021. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 4,59 miljardus eiro (pieaugums par 1,06 miljardiem eiro jeb 30,2 %), bet importa – 5,5 miljardus eiro (pieaugums par 1,59 miljardiem eiro jeb 40,5 %).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2022. gada martā salīdzinājumā ar 2021. gada martu eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 28,4 % lielāka, bet importa – par 43,2 %. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 3,8 %, bet importa – par 9 %.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2022. gada martā, salīdzinot ar 2021. gada martu:
Minerālproduktu eksports lielāks par 142,2 milj. eiro jeb 3,1 reizi;
koka un tā izstrādājumu; kokogles eksports lielāks par 95,1 milj. eiro jeb 38,8 %;
augu valsts produktu eksports lielāks par 24,5 milj. eiro jeb 26,2 %;
dzīvu dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu eksports lielāks par 22,9 milj. eiro jeb 47,1 %;
dažādu izstrādājumu eksports lielāks par 21,5 milj. eiro jeb 50,9 %.
Svarīgākās izmaiņas importā 2022. gada martā, salīdzinot ar 2021. gada martu:
minerālproduktu imports lielāks par 322,8 milj. eiro jeb 4,7 reizes;
ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 63,2 milj. eiro jeb 32,1 %;
parasto metālu un to izstrādājumu imports lielāks par 38,8 milj. eiro jeb 28,8 %;
plastmasas un to izstrādājumu imports lielāks par 32,8 milj. eiro jeb 36,6 %;
augu valsts produktu imports lielāks par 32,8 milj. eiro jeb 43,9 %.
Martā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (21,8 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (13,1 %), Vācija (7,5 %) un Zviedrija (5,7 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (24,6 % no importa kopapjoma), Polija (10,5 %), Igaunija (10,2 %) un Vācija (10 %).
2022. gada martā salīdzinājumā ar 2021. gada martu Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 5,6 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā par 0,8 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 3,9 procentpunktiem, bet importā palielinājās par 1,3 procentpunktiem.
2022. gada martā salīdzinājumā ar 2022. gada februāri eksporta vērtība uz Ukrainu saruka par 12,7 milj. eiro jeb 72,2 %. To visvairāk ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksporta samazinājums. Eksports uz Baltkrieviju samazinājās par 0,2 milj. eiro jeb 1,7%. Savukārt uz Krievijas Federāciju eksporta vērtība pieauga par 11,8 milj. eiro jeb 15,1 %, ko lielākoties ietekmēja mehānismu un mehānisko ierīču, elektroiekārtu eksporta pieaugums.
2022. gada martā, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, importa vērtība no Ukrainas samazinājās par 5,7 milj. eiro jeb 31,8 %. To visvairāk ietekmēja parasto metālu un to izstrādājumu importa kritums par 2,3 milj. eiro. Savukārt no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas imports palielinājās – attiecīgi par 29 milj. eiro jeb 20,9 % un 15,3 milj. eiro jeb 53,7 %. Importa vērtības pieaugumu no Krievijas Federācijas visvairāk ietekmēja augu valsts produktu importa kāpums par 23,7 milj. eiro, bet no Baltkrievijas – koks un tā izstrādājumi; kokogle par 10,8 milj. eiro.
2022. gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 115 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 44 valstīm.
Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu nodaļas eksporta kāpumu 2022. gada martā salīdzinājumā ar 2021. gada martu visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī eksporta pieaugums par 80,9 milj. eiro. Savukārt dzelzs un tērauda eksports samazinājās, sarūkot plakanu dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumu eksportam par 20,8 milj. eiro jeb 88,4%.
Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu nodaļas importa kāpumu 2022. gada martā salīdzinājumā ar 2021. gada martu visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa pieaugums par 200,5 milj. eiro. Martā nevienai no svarīgākajām importa precēm vērtība nesamazinājās.
Vēl par tēmu:
Asociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākKomisija rosina paplašināt elektrolīniju trases, lai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, plānots paplašināt no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...
Lasīt tālākVai darba devēji meklē kvalifikāciju vai prasmes, kas viņiem patiesībā ir vajadzīgas?
Darba devēji regulāri norāda, ka atrast cilvēkus ar vajadzīgajām zināšanām un prasmēm kļūst arvien sarežģītāk. Tajā pašā laikā Eiropas darba tirgū vērojama šķietama pretruna - ievērojama...
Lasīt tālākMI ienāk darba ikdienā: vairāk nekā puse aptaujāto jau izjutuši tā ietekmi
Saskaņā ar CVMarket.lv aptauju 51% aptaujas dalībnieku atzina, ka tehnoloģiju attīstība, tostarp mākslīgais intelekts (MI), pēdējo 12 mēnešu laikā kaut nedaudz, bet ir ietekmējusi viņu darbu....
Lasīt tālākMazs lācītis ar lielu mērķi: pirmo reizi Latvijā nonāk īpaša labdarības iniciatīva
Eiropas izdevīgo pirkumu mazumtirgotājs "Pepco" visā Latvijā laidis klajā īpašus lācīšu piekariņus, aicinot pircējus ikdienas pirkumu laikā atbalstīt bērnus un ģimenes, kas nonākušas...
Lasīt tālāk