• Tweet

Gandrīz droši var teikt, ka turpmākos piecus gadus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) vadīs Jēkabs Straume. Konkursā viņam nebija nekādas konkurences. Lielāko frakciju deputāti mums sacīja, ka līdzšinējo priekšnieku amatā pārapstiprinās, taču ne bez kritikas.

KNAB esot bijuši daudz uzlabojumu organizatoriskajā ziņā, taču joprojām nepietiekami maz atklātu korupcijas gadījumu, piemēram, iepirkumu jomā. Arī tiesu varas institūcijās, ko birojs min kā vienu no prioritātēm, KNAB darbs nav bijis sevišķi manāms.

Bijušo policistu un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta augsta līmeņa darbinieku Jēkabu Straumi KNAB vadībā Saeima iecēla pirms pieciem gadiem. Tobrīd KNAB bija novājinājuši iekšējie skandāli, daudzi darbinieki aizgājuši, politiķi jau runāja par KNAB pievienošanu citām izmeklēšanas iestādēm vai pat slēgšanu. Sabiedrība birojam vairs neuzticējās.

KNAB reputācija Straumes vadībā atjaunota, jo atkal pieaudzis sabiedrības ziņojumu skaits. Arī draudi par biroja pastāvēšanu apklusuši. Un politiķi atsaukušies tikpat kā visiem KNAB priekšnieka Jēkaba Straumes aicinājumiem pēc finansējuma palielināšanas.

Ir radīts konkurētspējīgs atalgojums, lielāka nozīme pievērsta korupcijas risku analīzei – izveidota Stratēģiskā pārvalde.

Pirms pusotra gada valdība piešķīra turpat 600 tūkstošus eiro (591 867) biroja analītisko spēju stiprināšanai papildus 19 štata vietas. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs uzskata, ka KNAB līdzekļu ir pietiekami, lai sagaidītu labākus izmeklēšanas rezultātus, piemēram, iepirkumu jomā. Eiropas savienības finansētajos projektos, korupciju šai laikā KNAB izdevies pierādīt divos gadījumos.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (Konservatīvie) pauda: “Šis varbūt tikai mans subjektīvais vērtējums, vadot komisiju. Es teiktu tā, kapacitātes viņiem visas ir iedotas. Budžeta līdzekļi KNAB gadu no gada ir bijuši palielināti, bet, vai šis sagaidāmais rezultāts bijis sasniegts, tas ir jautājums tiešām vērtēšanai. Varētu runāt par atsevišķām jomām, kur gribētos vairāk rezultātus. Piemēram, korupcijas apkarošana iepirkumu jomā, kur ir samazinājies ierosinātos lietu skaits.”

“Ģenerālprokurors jau teica, kā vērtē KNAB darbu. Es varbūt neliktu viduvēji. Es teiktu labi. Bet teicami joprojām nav. Es teiktu starp 7 un 8. Ja skatās kvantitatīvos rādītājus, tad lietu skaits pieaug. Ir lietas, kuras ir iestrēgušas,” pauda KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.

Pērn prokuratūrai KNAB nodevis 27 lietas, kas ir lielākais skaits piecu gadu laikā. Skaļākā no tām bija ”Rīgas namu apsaimniekotāja” šefa Igora Trubko 2 miljonu kukuļa piedāvāšana Rīgas domes deputātam Mārtiņam Kossovičam. Par korupciju deputāts KNAB ziņoja pats, tā nebija biroja atklāta lieta.

Šis gadījums kārtējo reizi apstiprina, ka KNAB par savu darbību jāstāsta vairāk, uzskata uzraugi. Un Straumes nepietiekamo komunikāciju ar sabiedrību pieskaita pie viņa darbības mīnusiem.

Saeimas deputāte Vita Tērauda (Attīstībai/Par) sacīja: “Mēs arī nākamajā periodā sagaidītu nevis atslābumu, bet aktivizēšanos, īpaši attiecībās ar sabiedrību. Jo koruptīvie darījumi ir tādi, kurus objektīvi ir grūti atklāt, jo abas puses ir ieinteresētas klusēšanā.”

Straumes vadībā KNAB daudz aktīvāk pievērsās Nila Ušakova (S) saimniekošanai Rīgas domē.

Pirms četriem gadiem KNAB veica skaļas aizturēšanas saistībā ar korupciju “Rīgas satiksmes” iepirkumos. Jauno transportu iegādes summa pārsniedza 270 miljonus un daļai naudas bija jānonāk konkrētu cilvēku kabatās kā kukulis. Un naudu jāatmazgā caur fiktīviem uzņēmumiem. Kratīšana notika arī mēra un vicemēra dzīvesvietās.

“(NP: Kāpēc 4 gadu izmeklēšana nav pagaidām beigusies ar rezultātu, lai lietu nodotu vismaz uz prokuratūru?) Šī ir viena no lietām, kur izmeklētāja uzskata, ka lielāko daļu, ja ne visu ir izdarījusi, bet diemžēl ir vairāk nekā 20 valstu tiesiskās palīdzības lūgumu, uz kuriem mēs vēl gaidām atbildes. Un pastāv bažas, ka uz daļu no tiem mēs nekad arī nesagaidīsim. (NP: Ir izskanējis, ka Honkonga jums nesniedz palīdzību?) To es varu apstiprināt, jā. (NP: Cik svarīgas ir šīs atbildes lietas nodošanai uz prokuratūru?) Pietiekami nozīmīgas, jo lielākoties, kas mūs ārzemēs interesē, ir finanšu transakcijas.”

KNAB pirms tr;us gadiem aizturēja arī Rīgas tūrisma attīstības biroja vadību. Dokumenti liecināja, ka birojs nevis reklamējis Rīgu, bet pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām, veicis pārskaitījumus vairākiem politiskās komunikācijas konsultantiem no Vācijas, Zviedrijas un Spānijas.

No lielās lietas izdalīts process par krāpšanu un krāpšanas atbalstīšanu, tajā apsūdzēti 3 cilvēki tai skaitā bijušais Rīgas satiksmes Tehniskā atbalsta direktors Ingvars Šnikvalds.Taču, izņemot to, Rīgas tūrisma attīstības biroja lieta KNAB iestrēgusi.

Vēl bēdīgāks ir vērienīgās būvnieku karteļa lietas iznākums. Daļu pierādījumu nodeva Konkurences padomei, kas uzlika daudzu miljonu sodu būvniecības flagmaņiem. Taču daļā, kur būvnieki stāstīja, kā kukuļo politiskās partijas, KNAB pierādījumu trūkuma dēļ lietu izbeidza .

Saeimas deputāts Ainars Latkovskis (Jaunā Vienotība) sacīja: “Bija jau mums viena liela vilšanās pēc Rīdzenes sarunām, kur operatīvā informācija bija savākta, bet tālāk, lai to pierādītu un virzītu uz tiesu, “čiks” vien iznāca. Un tas bēdīgākais, ka tā saucamās Taureņu pirts sarunas, ir noslēgušās līdzīgi. Un tas ir jautājums, kā tiek organizēts operatīvais darbs.”

“(NP: Kas pietrūka? Pieredze, savlaicīgums? Tā bija ļoti nozīmīga lieta.) Jā, man arī šādi jautājumi bija attiecībā uz operatīvās darbības bloku. Par notikumiem, par kuriem tika iegūtas ziņas vēl pirms es stājos par vadītāju. Kāpēc viena vai otra izteikumi par viena vai otra [politiķa] kukuļošanu nav ticis nekavējoties pārbaudīts, atbildi es nespēju saņemt. Diemžēl,” sacīja Straume.

“Ir arvien sarežģītāk kādu pieķert pie rokas ar koferi rokās. Tas vēl notiek, bet mazāk nekā agrāk. Nauda caur bankām reti, kad tiek pārvesta. Ir vairāki maksājuma veidi, ko neiespējami vai ļoti grūti izsekot. Nemaz nerunājot par kriprovalūtām, kas ir vēl viena.. “dark net”.. un vēl daudzas citas jomas. Ir jāspēj tikt līdzi laikam, un jāstiprina analītiskā un tehnoloģiskā kapacitāte,” sacīja Arnis Sauka, SSER Riga profesors, Vidzemes augstskolas padomes priekšsēdētājs.

KNAB ir vienīgā izmeklēšanas iestāde, kas kontrolē, kā tiek finansētas partijas. Biroja darbam šai virzienā atbildība tikai pieauga, kad šī Saeima nolēma 6 reizes palielināt partijām naudu, ko maksā no valsts budžeta.

Straumes vadības periodā KNAB tikai vienai politiskajai partijai par grāmatvedības pārkāpumiem apturējis valsts finansējumu – izjukušās ” KPV LV” pēctecei ”Par cilvēcīgu Latviju”. Partija tam nepiekrīt un tiesāsies, lai atgūtu vairāk nekā pusmiljonu lielo finansējumu no valsts budžeta .

Vēl smagāki bija varas partijas ”Latvijas attīstībai’ biedra Māra Mičerevska apgalvojumi par partijas it kā ”melno kasi”. Krimināllietu neierosināja, jo ar šiem izteikumiem Mičervskis nāca klajā vispirms publiski un novēloti. Arī par vairākiem aizdomīgajiem ziedojumiem politiskajam spēkam administratīvās lietas nerosināja noilguma dēļ.

Lielākā daļa Saeimas deputātu neredz šķēršļus Straumes apstiprināšanai amatā uz otro termiņu. Lielā mērā arī tāpēc, ka līdzšinējais biroja priekšnieks šai konkursā bija arī vienīgais kandidāts. Otrs pretendents, arī KNAB darbinieks, neatbilda konkursa prasībām.

Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis uzsvēra: “Šobrīd ir daudz sakārtots – gan KNAB infrastruktūra, gan algas , un cilvēki, kurus viņi ir spējuši piesaistīt, dos to pozitīvāko rezultātu.”

“Tas, ka ir atšķirīga attieksme pret līdzīgiem pārkāpumiem to es esmu pieredzējis pats uz savas ādas. (NP: Konkretizējiet.) Atcerieties bija deputāts Zaķis un bija deputāti no “Saskaņas” un viņiem to pašu pārkāpumu dēļ bija citas problēmas. Tādas epizodes ir un es viņas vienkārši nekrāju. Es kā katolis vienkārši cenšos nedomāt neko sliktu uz priekšu,” pauda Saeimas deputāts (“Saskaņa”), partijas valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

KNAB priekšnieks noraida pārmetumus, ka pret kādu no politiskajiem spēkiem birojs būtu iecietīgāks vai kāda partija viņa laikā būtu saņēmusi nepamatotus sodus.

“Netiks ne pret vienu politisko spēku pievērtas acis, ne kādas citas partijas uzdevumā strādāts pret citu partiju. Pilnīgi visiem būs pilnīgi vienāda attieksme. Un, ja kāds no politiskā spēka tiks pieķerts, lai neņem ļaunā, tas ir mūsu darbs. Tas ir tas, ar ko mēs nodarbojamies,” sacīja Straume.

Līdz ar analītiķu pieņemšanu darbā, KNAB izdevies uzlabot finanšu izmeklēšanu ierosinātajās lietās. Pērn konfiscēti vairāk nekā pieci noziedzīgi iegūti miljoni.

Taču KNAB kritizē par pārāk gauso darbu likumu grozījumu ierosināšanā. Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāns 2021. – 2024. gadam joprojām nav apstiprināts.

Foto: Saeimas kanceleja