• Tweet

Pašreizējā Rīgas domes koalīcija nāca pie varas ar vēstījumu, ka turpmāk pilsētu veidos, lai tā būtu ērta cilvēkiem un pirmais pilotprojekts ir Ģertrūdes ielas pārbūve, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Pilsētas vadība bija iecerējusi beidzot visu darīt pareizi – vispirms nomainīt pazemes komunikācijas un tikai tad atjaunot ielas segumu, sastādīt kokus, izvietot soliņus un velonovietnes. Darbiem bija jāsākas pirms gada un tagad pirmajiem ielas posmiem jau bija jābūt gataviem.

Tomēr viss nogāja greizi. Remonts ir ievilcies, iela ir izrakņāta un norobežota, bet darbi apstājušies. Veikalu un kafejnīcu īpašniekiem katra dīkstāves diena rada zaudējumus, bet būvlaukums palicis bez strādniekiem, tajā uzlauzts bruģis, smiltis un putekļi. Labi iecerētā Ģertrūdes ielas pārbūve tās iedzīvotājiem un biznesam ir izvērtusies par garām mocībām, kam galu vēl neredz.

Zemes iegruvumi un bruģī ielūzušas automašīnas 2020.gada vasarā liecināja par to, ka Ģertrūdes ielai nepieciešams nopietns remonts. Tā gada rudenī pie varas nāca jaunie Rīgas domes deputāti, kas vēlēšanās solīja pilsētu padarīt zaļāku, omulīgāku un ērtāku tās iedzīvotājiem. Ģertrūdes iela šķita ideāls projekts, ar ko sākt. Piedurknes atrotīja arī par ielām atbildīgais Rīgas domes Satiksmes departaments un solīja pirmos rezultātus jau gada laikā.

Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs uzsver: “Šobrīd Satiksmes departaments kopā ar inženierkomunikāciju turētājiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem ir uzsācis darbu, lai izstrādātu projekta risinājumus un jau nākamgad Ģertrūdes ielu padarītu vizuāli pievilcīgāku, zaļāku un iedzīvotājiem draudzīgāku!”.

Plāns bija, ka 2021.gada sākumā ir gatavi projekti, vasarā caurules nomaina “Rīgas siltums” un “Rīgas ūdens” un pēc tam uzreiz departamenta izraudzīts būvnieks ielu nobruģē un labiekārto.

Kolektīvi izstrādātajā ielas iekārtošanas projektā sazīmēja daudz koku, neērto bruģi vietām aizstāja ar līdzenākām granīta plāksnēm, ieplānoja no auto brīvu laukumu baznīcas priekšā.

Pirmais trieciens bija Nacionālā Kultūras mantojumu pārvaldes iebildumi. Ģertrūdes iela ir īpaša vēsturiska pērle, tās ainavu tik dramatiski mainīt nedrīkst!

“Ģertrūdes iela atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, kas ir pilsētbūvniecības piemineklis valsts nozīmes un arī UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Rīgas vēsturiskajā centrā Ģertrūdes iela ir viena no nozīmīgākajām vēsturiskajām maģistrālēm un, ja ir runa par tās labiekārtojumu, tad, protams, ka Nacionālā Kultūras mantojuma pārvalde ir pievērsusi īpašu uzmanību veidam, kā tiek šis labiekārtojums risināts,” norāda Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Anna Ancāne.

Mantojuma pārvalde neļauj mainīt vēsturisko bruģi pret līdzenāku segumu, neļauj izlīdzināt bruģi baznīcas durvju priekšā, neļauj stādīt baznīcas tuvumā kokus un izvietot betona dobes, lai “mierināt” satiksmi. Dusmīga par pārvaldes nepiekāpību un ilgo domāšanu ir arhitekte Helēna Gūtmane: “Nav iespējams izveidot kvalitatīvu publisku ārtelpu baznīcas priekšā, vienkārši nav iespējams. Tikai ar zīmēm, nemainot segumus pēc mūsu projekta un neizvietojot labiekārtojuma elementus, proti, augu konteinerus ar kokiem, diemžēl risinājums ir nepilnīgs, var teikt, ka praktiski nekas netiks mainīts, ja tiks īstenots tas risinājums, par kuriem, kurus mēs bijām spiesti parakstīt, tai skaitā arī es.”

Diskusijas, ko drīkst un ko ne vēsturiskajā centrā, projektu ievilka. Seguma nomaiņas un labiekārtošanas projekts, ko Satiksmes departaments gaidīja pagājušajā vasarā, bija gatavs tikai šā gada janvārī. Aizkavējās arī siltumtrases un ūdensvada nomaiņa. Celtnieki ielu raka visu ziemu, bet februārī darbi noklusa.

Patlaban labiekārtotas ielas vietā ir pamests būvlaukums. No tā cieš daudzās kafejnīcas un veikali.

“Viens ir tas, ka cilvēki mazāk nāk iekšā, jo vienkārši par šo ielu tik daudz negrib pārvietoties. Otrs ir tas, kad arī protams, šausmīgā netīrība, jo visi putekļi nāk iekšā un tas arī bojā preci. Teiksim, vāzes visas ir ar putekļu kārtu, tas mums arī pašiem uzliek papildus slogu. Galvenais tas, ka cilvēki šeit mazāk staigā. Mūs ļoti, ļoti ietekmē tas, ka nevar šeit novietot automašīnas,” saka Līga Rēķe- Madalāne, salona “Lakstos” pārstāve.

“Ļoti daudz klientu šobrīd saka, ka pie jums tur notiek remontdarbi, mēs tur tagad nevaram atbraukt, lai pēc vairākiem apļiem, apmetot līkumu, viņš vienkārši saka, draudziņ, piedod, bet es atbraukšu citreiz. Nu tas citreiz jau velkas pārāk ilgu laiku un es saprotu, ka teiciens “Rīga nekad nebūs gatava” varbūt ir vietā, bet šeit, kas ir tāda ļoti dzīva iela, ļoti kustīga iela ir paralizēts viss jau pārāk nepieklājīgi ilgu laiku. Būsim reāli, gadu remontēt vienu ielu vai vēl ilgāk, nu tas īsti nav normāli,” norāda SIA “BG Suits” tirdzniecības daļas vadītājs Nauris Liepiņš.

Uzņēmējus tracināja laika un resursu šķiešana remontdarbu laikā, kad vienā vietā bedre tika rakta trīs un pat vairāk reizes. Taču īpaši sašutuši viņi ir par to, ka nu jau divus mēnešus uz ielas vispār nekas nenotiek. Katra diena biznesam nes zaudējumus. Atsevišķiem uzņēmumiem apgrozījums krities pat par trešdaļu.

“Kopumā visā ielā ir ar šiem būvdarbiem iznīcināta uzņēmējdarbības vide!” atzīst namu apsaimniekotājs Mārtiņš Ķīsis.

Namu apsaimniekotājs Mārtiņš Ķīsis vērsās pašvaldībā ar pretenziju, ka haotiskie būvdarbi, satiksmes ierobežojumi un vilcināšanās rada zaudējumus. Turklāt neviens nezina, kad darbus plānots pabeigt un kādi vēl ierobežojumi sagaidāmi: “Uz visām mūsu pretenzijām, norādēm tika sniegta atbilde, ka formāli visi darbi ir veikti atbilstoši projektam, ka šajā projektā ir īstenoti visi pirmajā kārtā paredzētie darbi. Acīmredzot, sekos arī otrā kārta. Domāju, ka šī pieeja ir vairāk vai mazāk visai formāla. Es esmu šokā par šo atbildi tāpēc, ka praktiski neviena no iebildēm netika ņemta vērā.”

Tagad uzņēmējs ir nolīdzis advokātu, lai sarēķinātu zaudējumus un pieprasītu kompensāciju no pašvaldības.

Rīgas domes Satiksmes departamentā Ģertrūdes ielas pārbūves procesa laikā nomainījās vadītājs. Pirms gada Vitāliju Reinbahu atstādināja aizdomās par fiktīvu nodarbināšanu un pašvaldības mantas izšķērdēšanu. Viņa vietā stājās un projekta vadīšanu pārņēma Jānis Vaivods. Viņš skaidro, ka visiem kavējumiem ir objektīvi iemesli un ierēdņi nav vainīgi ieilgušā remonta neērtībās. Pie vainas esot sarežģītais projektu saskaņošanas process: “”Rīgas siltums” savus darbus uzsāka tikai 2021.gada vasarā un 19.oktobrī ir izsniegta pēdējā rakšanas atļauja “Rīgas siltumam”, savukārt “Rīgas ūdens” tikai oktobrī uzsāka darbus. Attiecīgi viņu procesi ievilkās par četriem mēnešiem, kas automātiski nozīmē arī mūsu procesu pārcelšanu uz šo būvsezonu. Iemesls, kāpēc aizkavējās to būvdarbi, bija saistīts ar projektēšanas dokumentācijas izstrādi, kas Rīgā ir samērā sarežģīta, jo jāsaskaņo visas komunikāciju izbūves ar visiem komunikāciju turētājiem, aizsargjoslas un viss no tās izrietošais.”

“Nekā personīga” zināms, ka patiesībā projektēšana ievilkusies, jo Satiksmes departaments nav noteicis atbildīgo par lietus kanalizāciju. Vienošanās par to prasījusi divus mēnešus.

Komunikāciju nomaiņas aizkavēšanās izraisījusi nelāgo situāciju, ka no februāra, kad “Rīgas ūdens” ieraka pēdējās caurules, iela ir pa pusei uzrakta, nosprostota ar smilšu un bruģakmens kaudzēm. Departaments komunālajam uzņēmumam neprasīja atlikt bruģi vietā, jo bija domāts, ka tūliņ sāksies seguma kapitālais remonts visā ielā. Rakumu aizbruģēšana tad būtu lieka resursu tērēšana. Taču seguma nomaiņa ir aizkavējusies, jo konkursā nepieteicās neviens būvnieks.

“Februārī bija izsludināts iepirkums uz būvdarbu veikšanu, martā bija paredzēts atvērt šo iepirkumu, iepirkums tika atvērts, bet nebija saņemti piedāvājumi minētajā iepirkumā. Līdz ar to patlaban ir atkārtota iepirkuma procedūra, šobrīd notiek saņemto piedāvājumu izvērtēšana un attiecīgi, cerams, ka maija sākumā komisija varēs pieņemt lēmumu attiecībā uz būvdarbu līgumu,” norāda Vaivods.

Ideālā gadījumā līdz rudenim Ģertrūdes ielas posms no Barona ielas līdz brīvības ielai būs sakārtots. Ja konkursu dalībnieki nepārsūdzēs rezultātus. Rīgas mērs Mārtiņš Staķis projekta kavēšanos uzskata par attaisnojamu. Šķēršļus pilsētas sakārtošanai radot nevis vāja pilsētas pārvaldība, bet sarežģītie būvēšanas noteikumi.

“Par Ģertrūdes ielu man ir sakāmas divas lietas. Pirmā ir tā, ka ir skaidrs, ka tie projekti, kur šobrīd iet astevišķi projektēšana un atsevišķi būvniecība, vienkārši sastopas ar reālām problēmām. Tāpēc projekts un būvniecības ir jāliek kopā. Bet tā otra lieta, par ko gan es esmu dusmīgs, ir, nu, labi – es saprotu, ka šobrīd nepiesakās pie konkursiem būvnieki, tāda diemžēl ir realitāte. Bet ielu savest kārtībā var, bet to sāka darīt tikai pagājušceturtdien pēc mana tieša rīkojuma. Nu, ja darbiniekiem šķiet, ka kaut ko vajag darīt tikai tad, kad mērs uz to ir norādījis, nu tad, kā teikt, uz augstiem amatiem šeit cerēt nevajadzētu,” saka Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Foto: F64