LLPA aicina ministru Plešu atcelt nevajadzīgo lēmumu par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu

Šī gada 22. martā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ir pieņēmis rīkojumu “Par Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošo noteikumu Nr. 103 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” darbības apturēšanu””. Šāda rīkojuma izdošanai par pamata motivāciju kalpoja ministra viedoklis, ka Rīgā ir divi teritoriālās plānošanas dokumenti – viens vēsturiskajam centram, otrs pārējai teritorijai, kas ir pretrunā ar likumu, kā arī pieņēmums, ka aizliegums visā pilsētas teritorijā atrasties spēļu zālēm neatbilst likumam.
Biedrība «Latvijas Lielo pilsētu asociācija» (Latvijas Lielo pilsētu asociācija) atgādina, ka saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta 8. punktu vietējās pašvaldības teritorijas plānojums ir vietējās pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi un kuru izstrādā administratīvajai teritorijai vai tās daļai. No šā likuma 9. panta otrā punkta izriet, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija metodiski vada teritorijas attīstības plānošanu pašvaldību līmenī.
Latvijas Lielo pilsētu asociācija secina, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs uz nenoteiktu laiku ir apturējis būtiskāko pašvaldības politikas plānošanas dokumentu, vienlaikus apturot arī Rīgas valstspilsētas pašvaldības ilgtermiņā plānoto attīstību.
Šāda ministra rīcība, kad ar diskutējamu argumentāciju tiek apturēts galvenais pašvaldības attīstības plānošanas dokuments, ir satraucošs signāls visām Latvijas pašvaldībām, kā arī diskusiju vērts jautājums par ministrijas spēju metodiski vadīt šāda dokumenta izstrādi, jo Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijas plānojuma izstrāde notika 10 gadus.
Latvijas Lielo pilsētu asociācija uzskata, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs šajā situācijā ir rīkojies nesamērīgi, jo atbildīga ministra rīcība būtu pieņemt Rīgas valstspilsētas pašvaldības iedzīvotāju vietējās kopienas mazāk ietekmējošu lēmumu, piemēram, ja tas tiešām ir nepieciešams, apturēt teritorijas plānojumu daļā, kas attiecas tikai uz Rīgas valstspilsētas vēsturisko centru, par to pienācīgi izdiskutējot ar pašvaldības pārstāvjiem.
Papildus tam, atspēkojot sabiedrībā pastāvošo viedokli par spēļu zāļu biznesa lobiju nesamērīgo ietekmi uz ministru Artūru Tomu Plešu, viņam šāda lēmuma pieņemšanu vajadzēja nodot hierarhiski augstākai politiskai amatpersonai – Ministru prezidentam, pašam ministram atturoties no šāda lēmuma pieņemšanas. Tas pēc būtības atbilstu Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta ceturtajā daļā noteiktam principam, ka valsts pārvalde savā rīcībā ir bezpersoniska.
Tāpēc Latvijas Lielo pilsētu asociācija aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu atcelt savu rīkojumu «Par Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošo noteikumu Nr. 103 «Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi» darbības apturēšanu»», kā arī turpmāk konstruktīvās sarunās ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības pārstāvjiem, īstenojot pienācīgu teritorijas plānojuma izstrādes metodisko vadību, atrisināt radušos situāciju, kurā kā ķīlnieki šobrīd atrodas gan pašvaldības iedzīvotāji, gan potenciālie investori.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Saeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālākProgresīvie prasa Siliņai un Kozlovskim skaidrot apstākļus, kas saistīti ar Pjotra Avena pilsonību
Partijas Progresīvie Saeimas frakcija ir nosūtījusi Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim vēstuli ar pieprasījumu “sniegt detalizētu informāciju...
Lasīt tālākStingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeima ceturtdien, 2. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Imigrācijas likumā, kas stingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību. Patlaban...
Lasīt tālākStambulas konvencijai pievienotā ZZS rosinātā deklarācija ir pārkāpta
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina premjerministri E.Siliņu vērtēt, kāpēc “Deklarācija pie Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu...
Lasīt tālākPlāno stingrāk ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz stingrāk ierobežot...
Lasīt tālākKonkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti
Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Ģenerālprokurora amata kandidāti: Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālāk