Eksperts: Ziņai ir jābūt skaidrai un vienkāršai: nedrīkst pat domāt par kodolieroču iesaisti šajā karā!

Nav pogas, kuru viens piespiestu, un kodolraķete paceltos, intervijā LTV raidījumam “De facto” sacīja ANO Atbruņošanās pētniecības institūta pētnieks Pāvels Podvigs.
“Cilvēki noteikti aptver, ka ir jābūt piesardzīgiem, jo Krievija lika skaidri saprast, to pasakot prezidentam Putinam, ka mēģinājumi iejaukties konfliktā novestu līdz sekām, kādas vēsturē nav redzētas, kas vairāk vai mazāk bija tieša norāde uz iespējamu kodolkonfrontāciju. Man nav īsti skaidrs, kāpēc viņam vajadzēja to paziņot, jo visi tāpat to zināja. Ja jūs paskatītos, ko, piemēram, ASV prezidents Džo Baidens teica pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, viņš ļoti skaidri izteicās, ka ASV un NATO tieši neiesaistīties. Un šī ir realitāte, jo Krievija ir kodolieroču valsts un tai ir diezgan liels kodolieroču arsenāls. Tādā ziņā cilvēki ir piesardzīgi, nodrošinot Ukrainai palīdzību, un noteikti viņi ir piesardzīgi par tiešu iesaistīšanos, ko nozīmētu no lidojumiem brīva zona. Sekas var būt diezgan neparedzamas, jo mēs īsti nezinām, kā Krievija atbildētu,” sacīja eksperts.
Pēc viņa teiktā, viena lieta, kas jāpatur prātā, ka ikdienā liela daļa Krievijas stratēģisko kodolspēku ir nepārtrauktā gatavībā: “Piemēram, starpkontinentālās ballistiskās raķetes ir ar piestiprinātām kodolgalvām un tās ir gatavas lidot minūšu laikā vai pat mazāk. Palielinot trauksmes līmeni, ir soļi, ko var spert. Piemēram, mobilās starpkontinentālās raķetes atstātu bāzes un dotos slēpties mežos vai zemūdenes no ostām dotos slēpties jūrā. Augstāka trauksme būtu tad, ja lidmašīnām tiktu piestiprinātas raķetes. Svarīgākais ir tas, ka nekas tāds nav noticis. Tie būtu ļoti uzskatāmi soļi, un īpaši ASV būtu to redzējušas satelītos. Tas nav noticis, un tā ir laba zīme.”
Tas pats attiecoties arī uz ne-stratēģiskiem (taktiskajiem) kodolieročiem, ko var nogādāt līdz mērķim ar tuvāka rādiusa raķetēm: “Iskanderiem” vai spārnotajām raķetēm. Ikdienā šie kodolieroči neatrodas tuvu piegādes sistēmām.
““Iskanderi” neklīst apkārt ar piestiprinātām kodolgalvām. Tās visas ir noliktavās. To pārvietošana arī būtu redzama, un mēs to neesam redzējuši. Kas varētu būt izdarīts? Krievijai ir veidi, kā padarīt savu vadības sistēmu mazāk ievainojumu, spert soļus, kas to aizsargātu no uzbrukuma. Ir jāsaprot, ka šāda darbība nebūtu gatavošanās uzbrukumam. Tas ir gandrīz kā aizsardzības gājiens, lielākoties neredzams no ārpuses. Bet Putina politiskais vēstījums, kas bija svarīgs un kas bija centrālais elements, bija: “Jūs nemaz nedomājiet par uzbrukšanu mums.” Bet pastāv arī iespēja, ka nekas no iepriekš minētā netika īstenots. Iespējams, viņi tikai palielināja cilvēku skaitu un lika būt modriem,” sacīja Podvigs.
“Ja mēs apsveram plānu par Krievijas iepriekš gatavotu uzbrukumu, tad mans minējums ir, ka tehniski drošības pasākumus var apiet, bet tajā pašā laikā tas process paredz diezgan daudzu cilvēku iesaisti, ieskaitot aizsardzības ministru, ģenerālštāba priekšnieku un tos, kas plāno uzbrukumu. Nav tā, ka ir poga, kuru viens piespiestu, un raķete paceltos. Ir jādod pavēles, ir jāpiegādā ieroči palaišanas iekārtām utt. Nekas tāds, ko virspavēlnieks nevarētu apiet, bet viņš to nevarētu izdarīt pilnīgi viens pats,” uzsvēra ANO pārstāvis.
“Es teiktu, ka Putina pavēle attiecās tikai uz stratēģiskajiem spēkiem, lai tos pastiprinātu, padarītu mazāk ievainojumus vai gatavākus pretuzbrukumam, ja būtu uzbrukums. Esmu diezgan pārliecināts, ka šī pavēle nenozīmēja taktisko kodolieroču gatavības paaugstināšanu. Man ir zināma pārliecība par to. Bet tajā pašā laikā svarīgi uzsvērt, ka jebkura kodolieroču izmantošana būtu stratēģiska tādā ziņā, ka tā pilnībā izmainītu situāciju. Tā pārtrauktu tabu, kas eksistējis kopš 1945. gada. Ziņai ir jābūt skaidrai un vienkāršai: nedrīkst pat domāt par kodolieroču iesaisti šajā karā!” raidījumam norādīja eksperts.
Vēl par tēmu:
Ministru prezidents Andris Kulbergs: vajadzīgs lielāks atbalsts Ukrainai un NATO austrumu flangam
Ministru prezidents Andris Kulbergs 13.–14. jūlijā atradās darba vizīte Parīzē, Francijā, kur piedalījās Labas gribas koalīcijas (Coalition of the Willing) valstu līderu sanāksmē, kas veltīta...
Lasīt tālākUkrainas aizstāvjiem nosūtīts ziedotāju sarūpētais auto ar palīdzības kravu; sākas jauna ziedošanas akcija
Ceturtdien, 9. jūlijā, ceļā uz Ukrainu svinīgi pavadīta kārtējā automašīna, kas iegādāta par Valmieras novada iedzīvotāju un uzņēmēju ziedojumiem. Jau rīt transportlīdzeklis Rīgā...
Lasīt tālākĀrlietu ministrija izsaka protestu Krievijas pagaidu pilnvarotajam lietvedim, noraidot Krievijas melus
Šodien, 2026. gada 7. jūlijā, Ārlietu ministrija izsauca Krievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi un iesniedza protesta notu, kategoriski nosodot Krievijas ārlietu ministra vietnieka Mihaila Galuzina...
Lasīt tālākMonako lāsts – neticamā vēsture par to, kā viena maza kņaziste ar azartspēļu palīdzību izglābās no bankrota un kļuva par pasaules dārgāko vietu
Šodien, izdzirdot par Monako, prātā zib luksusa jahtas, Formula 1, dizaineru tērpi un neizmērojama bagātība. Šī Vidusjūras piekrastei piegulošā valstiņa, kas ir mazāka par Ņujorkas Centrālparku,...
Lasīt tālākĀrlietu ministrija atspēko Krievijas dezinformāciju
Šodien, 2026. gada 19. maijā, Ārlietu ministrija izsauca Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvaroto lietvedi un izteica kategorisku protestu par Krievijas Federācijas Ārējās izlūkošanas dienesta...
Lasīt tālākMieriņa: Ukrainas nesalaužamība ir paraugs pasaulei, un mūsu pienākums ir stāvēt tai līdzās
“Nelolosim ilūzijas – agresors nespēj un negrib mainīties. Tas izmanto visus līdzekļus, lai atgrieztos starptautiskajā apritē,” brīdinot par Krievijas centieniem normalizēt agresiju,...
Lasīt tālākPiešķir 10 miljonus eiro NATO un ASV iniciatīvai Ukrainas atbalstam
Otrdien, 17. februārī, Ministru kabinets atbalstīja rīkojuma projektu, kas paredz piešķirt 10 miljonus eiro no Aizsardzības ministrijas budžeta NATO un Amerikas Savienoto Valstu iniciatīvai...
Lasīt tālākBaltijas parlamentārieši: Krievijas agresija pret Ukrainu joprojām nopietni apdraud Eiropas drošību
Baltijas asamblejas prezidijs piektdien, 6. februārī, Viļņā pieņēma paziņojumu par stingru atbalstu Ukrainai, tās suverenitātei un teritoriālajai integritātei, uzsverot, ka Krievijas turpinātais...
Lasīt tālākSaeimas Nacionālās drošības komisija: ir būtiski panākt Ukrainai pieņemamus drošības garantiju nosacījumus
Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāti otrdien, 6. janvārī, uzklausīja ārlietu un aizsardzības ministrus par jautājumiem, kas šodien tiks skatīti labas gribas koalīcijas valstu...
Lasīt tālākSaeima paziņojumā atkārtoti uzsver nepieciešamību sniegt visu nepieciešamo atbalstu Ukrainai
Saeima atkārtoti uzsver Latvijas nemainīgo atbalstu Ukrainas integrācijai Eiropas Savienībā un NATO, Ukrainas piederību Eiropas demokrātisko valstu saimei un atzinīgi vērtē Ukrainas īstenotās...
Lasīt tālāk