Lembergs vēlas, lai apelācijas instances tiesa noslēgtos gada laikā

Mans mērķis ir panākt, lai apelācijas instances tiesa beigtos jau šogad, intervijā “Neatkarīgajā” sacīja bijušais Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Lembergs atklāja, ka nevēlas pieļaut, ka prokurori, kā tas notika tiesvedības pirmajā instancē, novilcina krimināllietas izskatīšanu ar nevajadzīgiem simtiem sējumu, ar visādiem nevajadzīgiem materiāliem un lieciniekiem krimināllietā: “Mēs ar advokātiem rūpīgi strādājam, lai apelācijas instancē lūgtu nopratināt pēc iespējas mazāku skaitu liecinieku. Vēlētos panākt, lai apelācijas instances tiesa beigtos jau šogad. Tie ir manas darbības tuvākie mērķi.”
Viņš norādīja uz jau iepriekš pausto, proti, ka pirmās instances tiesa prokuroriem ļāva nopratināt 100 liecinieku. Septiņus lieciniekus prokurori nopratināja divas reizes. No Lemberga puses pieteiktajiem lieciniekiem atļāva pratināt tikai trīs.
“100 pret 3 – tāda ir proporcija. Tas tiek saukts par sacīkstes principu. Kriminālprocesa likumā paredzēts vienādu iespēju princips. Likumā teikts, ka tas jāievēro. Kā tas tiek ievērots dzīvē – paši varat vērtēt: 100 pret 3. Vai tad tā ir sacīkste ar vienādiem nosacījumiem?” komentēja politiķis.
“Apelācijas instancei mēs, protams, lūdzām ļaut nopratināt iepriekš nepratinātos lieciniekus, taču starp viņiem ir daudzi ārzemnieki, un viņi jāuzaicina liecināt ar tiesiskās palīdzības lūgumu. Viņi var procesā piedalīties arī videokonferences režīmā. Bet tas viss ir jāskaņo, un tas prasa milzum daudz laika. Ja tiek pratināti daudzi ārzemnieki, tad tas var ieilgt gadus piecus. Tas galīgi neder. Jautājums – ko darīt? Kad mani apcietināja, man nebija līdzi krimināllietas materiālu. Tie man nebija pieejami gadu. Es biju spiests gatavot aizstāvību bez piekļuves iepriekš sagatavotajiem krimināllietas materiāliem. Tie kopumā veido kādus 800 sējumus, kur ir krimināllietas sējumi, prokuroru debašu runas, atšifrētās liecinieku liecības, analīzes utt. Man nācās gatavot apelācijas sūdzību un papildinājumus bez piekļuves krimināllietas materiāliem. Tāds ir mūsu valsts augstākais demokrātijas sasniegums. Jāaizstāvas bez tiesībām izmantot krimināllietas materiālus. Pēc pirmās instances sprieduma daudz kas ir mainījies. Zudusi nepieciešamība pratināt to vai citu liecinieku. Liecinieku skaits izšķirs, cik ātri vai lēni noritēs tiesas process,” uzsvēra Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk