• Tweet

Ceturtdien, 3. martā, tiešsaistē norisinājās biznesa konference “Pārtika un lauksaimniecība 2022”, kas ieskatījās svarīgākajās nozares aktualitātēs un nākotnes izaicinājumos. Eksperti konferencē norādīja gan uz nepieciešamību palielināt vietējās pārtikas patēriņu valstī, gan izteica pārliecību, ka nākotnē pieaugs kvalitatīvas un drošas pārtikas nozīme.

Konferenci atklāja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks, kurš runājot par pārtikas produktu tirgu Latvijā, atzina, ka piena produktu imports Latvijā paliek arvien augstāks. Tā, piemēram, Latvijas tirgū 61 % gadījumu piens, ko nopērkam veikalos, nav Latvijas izcelsmes. “Tā ir nenormāla situācija valstī, kad mēs zaudējam vietējo daļu tirgus. Iemesli ir diezgan skaidri – tā ir gan LIDL veikala ienākšana tirgū [..], bet grēko arī mazumtirgotāji, kuri labprāt tirgo importa pienu. Aizbraucot uz Lietuvu un Igauniju, mēs neko tamlīdzīgu tur neredzēsim,” atklāja Šolks.

Pēc viņa teiktā, citās valstīs situācija esot pretēja – uzsvars tiek likts uz vietējo pārtiku: “Ja nekas nemainīsies, imports Latvijā turpinās pieaugt. Mūsu glābiņš šajā situācijā ir vien eksports, kaut gan piena eksporta un importa attiecība ir nulle.”

Pēc viņa teiktā, lai situāciju mainītu, būtu jāpievēršas jaunu produktu radīšanai, jāturpina piena un pārstrādes uzņēmumu konsolidācija, jāmeklē iespējas izmantot salīdzinoši lētākus energoresursus. Vienlaikus viņš atzina, ka izaicinājums aizvien būšot mēģinājumi nostiprināt savas pozīcijas vietējā tirgū.

Arī Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka atzina, ka šobrīd, ņemot vēra arī notikumus pasaulē, būtu jādomā par to, lai būtu pārtikas produkta pietiekamība valsts pašpatēriņam. “Vienlaikus mēs redzam, ka Latvijā katru gadu samazinās zemnieku saimniecības, kuras ražo pārtiku vietējam tirgū. Tāpat redzams, ka samazinās cilvēku pirktspēja.”

Viņa atzina, ka šodien mēs vēl varam pabarot Latvijas iedzīvotājus, taču mums nākotnē visiem kopā jārūpējas par zemnieku spēju strādāt un šos produktus audzēt un gatavot: “Atbalstot Latvijas ekonomiku, mēs uzturēsim dzīvus arī laukus!”

Konferencē uzstājās arī Latvijas Agronomu biedrības prezidente Agrita Bite, kas runājot par vēl efektīvāku un zaļāku saimniekošanu laukos, norādīja, ka saimniekošana šobrīd prasa arvien gudrāku un atbildīgāku rīcību, lai gan ilgstoši saglabātu gan augsnes auglību, gan iespēju nodrošināt cilvēci ar pārtiku.

“Šobrīd lielākie izaicinājumi saistīti ar resursiem, tai skaitā darbaspēku un energoresursiem. [..] Tāpat redzams, ka zaļā kursa virzība vajadzīga ne tikai lauksaimniecībā, bet arī citās nozarēs,” sacīja Bite, piebilstot, ka šodien lauksaimniekiem svarīga ir paredzama atbalsta politika valstiskā līmenī un paredzama nodokļu politika ražošanas procesā un realizējot produktu.

Valsts augu aizsardzības dienesta direktors Vents Ezers, runājot par zemnieku spēju apgādāt Latviju ar kvalitatīvu un drošu produkciju, norādīja, ka Latvijā kā palīgs zemniekiem ir ieviests Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrs, kas dod priekšrocības mārketinga jomā, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu iespējas. Lauksaimniekiem ir iespēja pieteikties gan nacionālās pārtikas kvalitātes shēmām, gan programmai “Piens un augļi skolai”. Tāpat viņš plašāk pastāstīja arī par bezmaksas LIZ pārvaldības sistēmu, kas palīdz lauksaimniekiem sasniegt ilgtermiņa mērķus.

Savukārt GLOBALG.A.P. vadošo klientu tehniskā menedžere Latvijā, Krievijā, Centrālāzijā Edīte Strazdiņa konferencē runāja par labu lauksaimniecības praksi – no ieviešanas līdz sertifikācijai. Viņa uzsvēra, ka šī brīža situācija pasaulē un neziņa par to, vai varēsim nākotnē paļauties uz Ukrainas un Krievijas importu, aktualizē jautājumu par pārtikas kvalitāti. Pēc viņas teiktā, pārtikas nekaitīgums un izsekojamība jau sen ir gan patērētāju, gan piegādes ķēdes dalībnieku prioritāte.

Viņa uzsvēra, ka lauksaimniecības nozare nepārtraukti attīstītās, lai apmierinātu patērētāju prasības tādās jomās kā bioloģiskā daudzveidība, kā rezultātā arvien nozīmīgāku lomu ieņem arī sertifikācija, kas palīdz pielāgot un uzlabot saimniecību kvalitātes nodrošināšanu.

Konferencē uzstājās arī SIA “Sertifikācijas un testēšanas centrs” kvalitātes vadītāja Liāna Kivliņa, kas atzina, ka šogad spēkā stājas Jaunā Regula par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu, kas nozīmē, ka Latvijā tagad būs atļauta grupas sertifikāciju, vienā saimniecībā varēs būt dalītā ražošana, kā arī, saskaņā ar jauno regulu, ir paplašināts sertificējamo produktu klāsts.

“Mūsdienās lauksaimniecības produktu importa/eksporta tirgus izvirza jaunas prasības produkcijas konkurētspējas veicināšanai. Attīstās tirdzniecības ķēdes mazum un vairumtirdzniecībā, un ražotājiem ir jāspēj nodrošināt ne tikai atbilstība bioloģiskajai lauksaimniecībai, bet ražošanas procesā jāievēro arī sociālā atbildība, jāspēj nodrošināt pilnīga produktu izsekojamība, labas lauksaimniecības prakses ievērošana,” uzsvēra eksperte.

Lauku atbalsta dienests pārstāvis Ģirts Krūmiņš vairāk ieskicēja Eiropas Savienības fondu atbalstu lauksaimniecībai, paužot, ka attiecībā uz platību maksājumiem, kas ir ikgadējs finansiāls atbalsts lauksaimniekiem vai meža zemju īpašniekiem, nekādu izmaiņu šogad nav. Jaunums būs atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā, uz ko varēs pretendēt visi lauksaimnieki, bet īpaša prioritāte būšot mežkopībai, tūrismam un meliorācijai.

Runājot par citiem projektiem, viņš piebilda, ka ņemot vērā notikumus Ukrainā, jārēķinās, ka lauksaimniekiem šogad nebūs iespēja iegādāties Krievijā un Baltkrievijā ražoto tehniku: “Mēs aicinām skatīties, kādās alternatīvas lauksaimnieki var un vēlēsies īstenot savos projektos. Uz doto brīdi 50 lauksaimniekiem bija paredzētas iegādes no Krievijas vai Baltkrievijas.”

Tāpat viņš uzsvēra, ka šogad uzsvars lauksaimniecības projektos būs uz vides investīcijām un paaugstinātiem labturības nosacījumiem.

Savukārt LLU profesore un Tehnoloģiju un Zināšanu pārneses nodaļas vadītāja Sandra Muižniece-Brasava uzsvēra, ka šodien ļoti būtisks jautājums ir par pārtikas drošumu un riskiem. Tāpat daudz tiek runāts par jaunu produktu no augu un dzīvnieku valsts izcelsmes izejvielām, iepakojuma optimizāciju un risinājumiem pārtikas ražošanā: “Ja mums būs veselīga pārtika, tad pārtika kalpos kā zāles!”

Tāpat viņa uzsvēra, ka šobrīd ļoti būtisks ir jautājums par cilvēku resursiem, kam arī nākotnē būs arvien nozīmīgāka loma.

Konferenci noslēdza “EIT Food Hub Latvia” vadītāja Alina Dolmate, kas ieskicēja “EIT Food” atbalsta programmas starptautisku pārtikas inovāciju attīstībai, kas fokusējas uz alternatīviem proteīniem, pielāgotu uzturu, ilgtspējīgu lauksaimniecību, ilgtspējīgu akvakultūru, digitālo izsekojamību un aprites ekonomiku.