• Tweet

Reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, Kanāda paziņojusi par armijas papildspēku nosūtīšanu uz Latviju. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) LTV raidījumā “Rīta panorāma” uzsvēra, ka Latvijas un Baltijas valstu pozīcijas ar sabiedroto valstu armijas papildspēkiem kļūst arvien labākas un drošākas.

“Ja mūsu kaimiņš apšauba Ukrainas tiesības noteikt pašai savu likteni, tas nozīmē, ka viņš apšauba arī mūsu tiesības noteikt pašiem savu likteni. Mums ir jāiemācās vienam ar otru sadzīvot – tad, kad mēs saprotam, ka ir drauds, ārkārtīgi cieši tauta savelkas kopā,” norādīja Kariņš.

Pēc viņa teiktā, “mums ir jāsaprot, ka ar Kremļa šī brīža agresīvo rīcību viņi neapstāsies, viņi ir cīņā ar demokrātiju, ar Rietumu pasauli un tiecas uz impērijas atjaunošanu. Mums nav ko cerēt uz kādu ekonomisku labumu no Krievijas, ir ļoti plašs pasaules tirgus bez Krievijas.”

Runājot par atbalstu no NATO valstīm, Kariņš norādīja, ka “skaidrs ir viens – mums jau ir spēcīgas pozīcijas. Atcerēsimies, ka mūsu pašu bruņotie spēki un zemessargi ir ļoti spējīgi, profesionāli, labi ekipēti, ar labu bruņojumu, kas aizvien uzlabojas. Tad mums vēl papildus 10 NATO valstu karavīri ikdienā ir līdzās. (..) Mums tā pozīcija kļūst arvien drošāka. Kur ir tas nozīmīgums? Tas nozīmīgums ir, ka gan Amerika, gan Kanāda, gan Lielbritānija, gan Vācija, gan visi pārējie (..) saka, ka Baltijas teritorija ir arī viņu teritorija.”

Kā zināms, vairākas valstis jau noteikušas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien paziņoja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” neatkarības atzīšanu no Ukrainas.

Foto: Valsts kanceleja