• Tweet

Pirms nedēļas Latvijas Bankas prezidents apstiprināja, ka saticis ietekmīgu baņķieri no Krievijas – Pjotru Avenu. Faktu, ka baņķiera vārds atrdams sankciju sarakstā, ko Ukrainas krīzes eskalācijas gadījumā gatavojas ieviest ASV, Mārtiņš Kazāks nebija pamanījis, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Latvijas Banka. Pa šīm durvīm ceturtajā februārī ienāk Krievijas miljardieris un baņķieris Pjotrs Avens. Viņš tiekas ar Latvijas bankas un FKTK vadītāju. Tikmēr jau vairākas nedēļas pasaules un arī Latvijas mediji raksta, ka ASV gatavo jaunu sankciju sarakstu pret Krieviju gadījumā, ja notiks uzbrukums Ukrainai. Un sarakstā ir arī Pjotra Avena vārds.

Avots: А поговорить?, “Youtube” kanālā: Jūs vispār kādās attiecībās ar prezidentu?
Baņķieris Pjotrs Avens: Formālas, normālas darba attiecības.
Avots: А поговорить?, “Youtube” kanālā: Jūs varat viņam pa tiešo piezvanīt?
Baņķieris Pjotrs Avens: 30 gadu laikā es vienu reizi tā esmu izdarījis 2001.gadā. Vairs nekad tā neesmu darījis.
Avots: А поговорить?, “Youtube” kanālā: Kas par situāciju?
Baņķieris Pjotrs Avens: “Bija mums situācija. Nevēlos stāstīt. Vienu reizi dzīvē.”
Avots: А поговорить?, “Youtube” kanālā: Kaut kas ar biznesu vai privāts?
Baņķieris Pjotrs Avens: Privāts.
Avots: А поговорить?, “Youtube” kanālā: Palīdzēja?
Baņķieris Pjotrs Avens: Palīdzēja.

90. gadu sākumā kādreizējais ekonomists Pjotrs Avens nokļūst politikā. Sākumā kā ārlietu ministra pirmais vietnieks Jegora Gaidara valdībā. Tad Krievijas ārējo ekonomisko sakaru ministrs un Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina pārstāvis G8 padomē. Bet drīz vien Avens pievēršas biznesam. Kļūst par finanšu impērijas “Alfa banka” līdzīpašnieku.

Kā liecina biznesa izdevums “Forbes”, 2021.gadā Avens bija 30. bagātākais cilvēks Krievijā.

Lūk, “Forbs” 2016.gadā raksta, ka Putins jūs privāti atsauca uz kabinetu un brīdināja, ka pret jums tiks piemērotas sankcijas saistībā ar Trampa ievēlēšanu. (…) Kas jums par attiecībām ar prezidentu, ka viņš jūs tā brīdina? Ataicina uz kabinetu.

Baņķieris Pjotrs Avens: Mēs esam lielākā privātā struktūra valstī. Un sakcijas pret mums un ”Alfa banku” skaidrs, ka atsauktos uz nacionālo ekonomiku. Tas, ka prezidents brīdina lielāko privāto struktūru, ka mūs var pakļaut sankcijām, man šķiet būtu dīvaini, ja viņš to nebūtu izdarījis.

“Kremlis kopumā īstenot tādu politiku, ka piekļūt pie valsts resursiem, it īpaši finanšu plūsmām, tāpat arī pie dabas resursiem ir tieši saistīti ar personu gatavību, spēju un vēlmi sadarboties ar režīmu. Līdz ar to šeit ir runa jau par banku, kas ir viena no Krievijas lielākajām un līdz ar to arī ietekmīgākajām bankām. Šeit ir pamats arī pieņemt, ka šī persona ir, protams, saistīta arī ar Kremli un ar lēmumu pieņemšanas procesu, vismaz viņš ir iekļaujams šādā plašā cilvēku lokā,” norāda Mārcis Balodis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks.

2000. gadu sākumā Latvijas – Krievijas sadarbības padomi, kurā abu valstu ietekmīgi uzņēmēji stiprināja sadarbību, no Latvijas puses vadīja Vasīlijs Meļņiks. Krievijas delegāciju – Pjotrs Avens. Politiķi neoficiālās sarunās min, ka tieši Meļņikam bija liela ietekme, lai Avens sāktu interesēties par biznesu Latvijā.

Intervijās Avens uzsver, ka viņa saknes ir Latvijā. Esot latviešu sarkanā strēlnieka mazdēls. 2009.gadā, kad Latvija mokās pēc finanšu krīzes, laikraksts “Čas” raksta, ka Avens nopietni apsver ideju kļūt par Latvijas premjeru. 2012.gadā Avens saņem III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Par Avena plāniem Rīgā atvērt savas privātās kolekcijas muzeju raksta “Financial Times”. Pirms gada Avens muzeja vajadzībām iegādājās ēku Krišjāņa Valdemāra ielā 19.

Latvijā Avens dibinājis fondu “Paaudze”, kas palīdz slimnīcām, organizē labdarības akcijas, piešķir naudu studentiem. Avens dāvinājis 150 000 eiro dārgas klavieres maestro Raimondam Paulam, kurš tās nodevis Latvijas Radio.

Bet Latvijā Avena vārds iesaistīts arī kādā skandālā. 2019.gadā KNAB uzsāka kriminālprocesu par aizdomām, ka Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes (PMLP) priekšniekam Vilnim Jēkabsonam maksāts 10 000 eiro liels kukulis par pielaidīgu attieksmi Latvijas pilsonības piešķiršanā Pjotram Avenam. Pilsonība viņam pienācās, jo Avena priekšteči līdz 1941.gadam dzīvojuši Latvijā. Atlika tikai nolikt latviešu valodas zināšanu pārbaudi.

Kā liecina “Nekā personīga” rīcībā esošais KNAB lēmums par nepietiekamu pierādījumu dēļ izbeigto kriminālprocesu, Avens PMLP 2015.gada novembrī esot licis latviešu valodas zināšanu eksāmenu un izkritis. Eksāmena komisija secina – Avena valodas zināšanas ir nepietiekamas un latviski sniegtās atbildes pat nesaprotamas. Tikai dažus mēnešus vēlāk otrais pārbaudījums Avenam izrādās veiksmīgs.

KNAB rīcībā bija ieraksti sarunām, kas notikušas starp uzņēmēju Gunti Rāvi, kuram ar politiku un basketbolu saistītais Edgars Jaunups mudinājis “iedot desmitnieku” PMLP vadītāja Jēkabsonam. Saruna notiek pēc tam, kad Avenam nav izdevies nokārtot pirmo pārbaudījumu.

2015.gada 30.novembrī fiksēta saruna:

Jaunups: “Teiksim tā. Nu, ja viss veiksmīgi noris. Nu, teiksim, viss veiksmīgi. Un ja viņam var iedot un Ziemassvētkiem. Viņš nav neko prasījis.”

Rāvis: “Jā, es sapratu. Es sapratu. Skaidrs. Skaidrs. Jautājumu, nav jautājumu!”.

Jaunups: “Uz Ziemassvētkiem. To desmitnieku iedot, tad viņam būtu. Tas vairāk būtu kā žests. Tas pat nav. Jo kā tu redzi, viņš neko neprasa. Bet es domāju, nu, nezinu. Bet tas ir forši. Ja nevar – nē. Nav jautājumu.”.

Citās sarunās Jaunups Jēkabsonu sola kādreiz uzaicināt uz tēju un “vēl kaut ko iedot”. Tiek saskaņoti laiki, kad Avens varēs ierasties uz atkārtotu eksāmenu. Sazvanīšanās notiek arī pārbaudes dienā – 2016.gada 20.aprīlī.

2016.gada 20.aprīlī fiksēta saruna:

[pers.J]: ”Ēē. Un, un, kad ir lejā, tad vienkārši uzzvanīt, un tad aizvedīs, savedīs, sabildēs, nobildēs. Un tad vajadzēs vēl izbraukt līkumiņu, lai pa, paņemtu.”.

[pers.J]: ”Nekādu jautājumu.”.

2016.gada 20.aprīlī fiksēta saruna:

[pers.J]: ”Fantastiski, efektīvi! Un es tevi pēc pāris dienām uzaicināšu tēju iedzert.”.

[pers.J]: ”Labi, labi. Davai.”

Rāvis, Jaunups un Jēkabsons kukuļošanas faktu noliedza. Uz pratināšnu kā liecinieks KNAB 2020.gada 2.jūlijā bija izsaukts arī Avens, kurš kukuļošanu neapstiprināja. Viņš liecībās atklāj, ka ticies ar Jaunupu, bet tikai lai runātu kā basketbolam piesaistīt naudu no Krievijas. Citus pierādījumus KNAB iegūt neizdevās un procesu slēdza.

Bet KNAB izmeklēšana atklāja ne tikai to, ka Avenam brīnumainā kārtā dažu mēnešu laikā uzlabojušās latviešu valodas zināšanas. Bet arī netipisko ātrumu kādā viņš ticis pie jaunas Latvijas pases un ID kartes:

Lēmums par kriminālprocesa Nr.16870003819 izbeigšanu:

Avens pasi un ID karti saņēma vienas stundas un 18 minūšu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par viņa atzīšanu par Latvijas Republikas pilsoni, kas nav samērojams ar PMLP izstrādāto personu apliecinošu dokumentu noformēšanas un izsniegšanas kārtībā paredzēto laiku.

Pēdējo nedēļu laikā pieredzētā Krievijas tanku, raķešu un citu ieroču vešana uz Ukrainas pierobežu izsauca asu ASV pretreakciju. Tapa sankciju saraksts, ko Vašingtona draud iedarbināt, ja Krievija iebruks Ukrainā. Dokumentā, kas sagatavots 19.janvārī līdzās Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam kā trešais minēts arī Pjotrs Avens.

Trīs nedēļas vēlāk Avenu uzņem Latvijas bankā. Kā intervijā “Nekā personīga” skaidroja tās prezidents Mārtiņš Kazāks, viņš par Krievijas baņķiera iekļaušanu sankciju projektā neesot bijis informēts. Tikšanās ar Avenu vairākkārt atlikta līdz beidzot notikusi. Tā saskaņota ar Satversmes aizsardzības biroju. Kad šis saskaņojums no drošības iestādes saņemts mums neatklāja ne Latvijas bankā, ne SAB. Vai sarunā Avens iztaustījis iespēju Latvijā atvērt banku vai tās filiāli sarunas dalībnieki neatklāj. Mums zināms, ka kopā ar Kazāku Avenu uzklausījusi arī FKTK vadība.

FKTK atbilde “Nekā Personīga”: No FKTK puses tika pieaicināta un piedalījās priekšsēdētāja Santa Purgaile. Ņemot vērā, ka tikšanos rīkoja Latvijas Banka, lūgums ar visiem jautājumiem par šo tikšanos vērsties pie Latvijas Bankas.

Līdz šim ASV ieviestās sankcijas pat, ja personas nav iekļautas Eiropas sankciju sarakstos, rūpīgi cenšas ievērot Latvijas bankas un šādus cilvēkus neapkalpo. Pjotra Avena fonds Latvijā atteicās sniegt kādus skaidrojumus kā sankcijas ietekmētu Avena darbību Latvijā, jo fonds nesniedzot komentārus par politiskajiem procesiem.

“Nekā personīga”: Jūsuprāt, vai situācijā, kāda ir šobrīd ārpolitikā un kā mēs runājam par attiecībām ar Ukrainu, ir labi Latvijas augstām amatpersonām ar šiem cilvēkiem tikties?

Edgars Rinkēvičs, ārlietu ministrs (“Jaunā vienotība”): “Šie jautājumi ir jāpārdomā amatpersonām pašām. Jāsaka, ka personas, kas figurē projektos, ne vienmēr nonāk sarakstos. Avena kungs, protams, savulaik ir bijis arī Latvijas – Krievijas Lietišķās sadarbības padomes līdzpriekšsēdētājs. Darbojās šeit. Cik es zinu, viņš ir Latvijas pilsonis. Šajā gadījumā tā situācija varbūt nav tik viennozīmīgi vērtējama kā varbūt vienā otrā, citā gadījumā.”

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis norāda: “Personas, kas ir iekļautas šajos sankciju sarakstos, primāri tiek skartas viņu spējas, vai pareizāk tiesības ieceļot ASV, saņemt vīzas un arī jebkāda šo personu īpašumi un jebkādi citi aktīvi, kas viņiem pieder vai atrodas ASV. Bieži vien sankcijas tiek tieši saskaņotas arī ar citiem partneriem. Ja šajā gadījumā runa ir par ASV sankcijām, Eiropas Savienība vai atsevišķas dalībvalsts var izvēlēties tās arī dublēt. Vai vistiešākajā mērā vai ar kaut kādām atkāpēm un izmaiņām.”

“Nekā personīga”: Vienā no šo sankciju projektiem ir Pjotra Avena vārds. Zinot to, ka viņš ir Latvijas pilsonis un daudz ko ir darījis šeit Latvijā un turpina darīt un, šķiet, arī periodiski dzīvot, vai varat pieļaut iespēju, ka Latvijas politiķi iestāsies, ja būs šīs sankcijas jāievieš, ka Avena vārds tur nebūs?

“Faktiski šāda iespēja pastāv, jā, ir iespējams. Jo īpaši ņemot vērā Kremļa taktiku mēģināt izmantot dažādas ietekmes sviras un ietekmes instrumentus, lai aizsargātu pašiem savas intereses. Un šajā gadījumā ir pilnībā loģiski, ka Kremlis mēģinātu dažādos veidos aizsargāt personas, kas atrodas sankciju sarakstos, ar to domājot ne tikai konkrēto personu, bet vispār cilvēku iekļaušanu. Kremlis sistemātiski mēģina ietekmēt lēmumu pieņemšanu Eiropā un arī Rietumu pasaulē kā tādā. Un līdz ar to šādā kontekstā skatoties, nav neiespējami, ka Kremlis mēģināt caur kaut kādām ietekmes svirām rediģēt šo sarakstu un mēģināt kaut kādā mērā nepieļaut, ka konkrētas personas tur varētu nonāk. Vai katrā gadījumā, ja šādas personas nonāk, tad cik smagas sankcijas tiek piemērotas un uz cik ilgu laiku,” pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā vienotība”): Es neesmu informēts par šāda veida tikšanos. Jebkurā gadījumā bankas prezidentam būtu jāuzdod jautājums un viņam arī tas būtu jāskaidro.

“Nekā personīga”: Viņš skaidroja, ka viņi neesot zinājuši par tāda dokumenta eksistenci.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā vienotība”): Vēlreiz – es nevaru atbildēt par vienu konkrētu tikšanos, kas būtu notikusi, bet ir skaidrs, ka mēs Ukrainai palīdzam visvisādos veidos.
“Nekā personīga”: Bet, jūsuprāt, vai ir pareizi tikties ar personu, kas tiek uzskatīta par agresora uzticamības personu un viņa labklājības glabātāju?
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā vienotība”): Vēlreiz, es nespēju komentēt tikšanos, kuru tikai šīs intervijas laikā dzirdu, ka tāda esot bijusi.
“Nekā personīga”: Ja Avena kungs pieteiktos pie jums, vai jūsu tiktos ar viņu?
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā vienotība”): Nē!

Foto: Valsts kanceleja