Saņemts EK saskaņojums “Altum” atbalstam Covid-19 skartajiem uzņēmumiem
Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) saskaņojumu š.g. oktobrī valdības apstiprinātajām izmaiņām Altum īstenotajām atbalsta programmā par kapitāla ieguldījumiem komersantos, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība. Līdz ar to turpmāk atbalstam kapitālieguldījumiem var pieteikties ne tikai lielie komersanti, bet arī daļa no vidējo komersantu kategorijas – uzņēmumi ar vismaz 150 darbiniekiem. Atbalsta programma komersantiem pieejama līdz 2022. gada 30. jūnijam.
“Mums ir svarīgi visi uzņēmēji, kuri eksportē savas preces un pakalpojumus, un rada cita veida pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai. Lai mazinātu Covid-19 negatīvo ietekmi uz šiem uzņēmumiem un sekmētu to tālāku izaugsmi, esam paplašinājuši iespēju atbalstu kapitālieguldījumiem saņemt arī komersantiem, kuri nodarbina 150 darbiniekus. Tas ļaus atbalstam kvalificēties vēl vairākiem desmitiem uzņēmumu, kuru vidū ir Latvijas vadošie tehnoloģiju, pārtikas pārstrādes, kūdras ieguves, mazumtirdzniecības, veselības aprūpes un citu jomu uzņēmumi, kas cita starpā būtisku daļu no saviem darbiniekiem nodarbina valsts reģionos,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Līdz šim šis atbalsts bija pieejams komersantiem, kuri nodarbina vizmas 250 darbiniekus vai kuru gada apgrozījums pārsniedz 50 000 000 eiro un gada bilances kopsumma pārsniedz 43 000 000 eiro. Tomēr praksē tika konstatēti gadījumi, kad uzņēmums pēc Regulas definīcijas nav uzskatāms par lielo komersantu, bet Latvijas mērogā tas ir uzskatāms par lielu komersantu ar būtisku ietekmi uz tautsaimniecību, taču nevar pieteikties atbalsta saņemšanai. Tāpēc EM rosināja veikt izmaiņas atbalsta programmā un paplašināt potenciālo atbalsta saņēmēju loku ar uzņēmumiem ar vismaz 150 darbiniekiem.
Alternatīvo ieguldījumu fonds Covid-19 krīzes ietekmēto uzņēmumu atbalstam izveidots ar mērķi atbalstīt labi pārvaldītus, perspektīvus uzņēmumus, kas nonākuši pagaidu grūtībās vīrusa COVID-19 izraisītās krīzes ietekmē, kā arī lielos uzņēmumus, kuri vīrusa ietekmes rezultātā ir gatavi pielāgot savu līdzšinējo darbību, mainot biznesa modeli, pielāgojot produktu izstrādi, ieviešot jaunas tehnoloģijas, izejot jaunos eksporta tirgos.
Fonda investīcijas mērķētas uz ekonomiski dzīvotspējīgiem un labi pārvaldītiem komersantiem, vienlaikus tādiem, kas darbojas industrijās ar augstu pievienoto vērtību, nodarbina lielu skaitu cilvēku un veic augstas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās un iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas valsts budžetā, nodarbojas ar inovācijām un/vai ražo inovatīvus produktus, sistēmiski nozīmīgs uzņēmums noteiktā nozarē u.c.
Fonda kopējais apjoms ir 100 miljoni eiro. Alternatīvo ieguldījumu fonds veic ieguldījumus uzņēmumu kapitālā, korporatīvajās obligācijās kā arī izsniedz aizdevumus apjomā līdz 10 miljoniem eiro. Finansējumu līdz šim saņēmuši pieci uzņēmumi par kopējo apjomu gandrīz 33 miljoni eiro.
Fonds darbojas uz komerciāliem principiem. Veicot ieguldījumus uzņēmumos, fonda pārvaldnieks vērtē uzņēmumu ekonomisko dzīvotspēju un redzējumu, kā tiks pārvarēta vīrusa radītā ietekme uz uzņēmuma saimniecisko darbību. Fonda pārvaldnieks arī veic novērtējumu par katra ieguldījuma skaidru un reālu izejas stratēģiju pēc investīcijas perioda, kas būs orientējoši četri līdz pieci gadi. Fonda ieguldījumi nav paredzēti uzņēmumiem, kuri ir nonākuši finanšu grūtībās pirms 2019. gada 31. decembra.
Vēl par tēmu:
Jūlijā inflācija nemainīga – 3,8%, pārtika joprojām galvenais cenu kāpuma virzītājs
Patēriņu cenu gada inflācija 2025. gada jūlijā bija līdzīga kā mēnesi iepriekš, jūnijā, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, proti, 3,8%. Mēneša laikā...
Lasīt tālākKādos gadījumos var atteikt ceļojuma apdrošināšanas atlīdzības izmaksu?
Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas...
Lasīt tālākLDDK: Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas
Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi...
Lasīt tālākKad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?
Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts...
Lasīt tālākEmocionāla iepirkšanās – kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt?
Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums...
Lasīt tālākKrāpnieki uzdodas par “Elektrum”
Izmantojot Elektrum identitātes elementus un ziņojot par it kā nesamaksātiem rēķiniem un elektrības atslēgšanu, krāpnieki šobrīd izplata viltus paziņojumus. Uzmanīgi pārbaudiet sūtītāja...
Lasīt tālākJoka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākPlānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus
Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā...
Lasīt tālāk