45% darba ņēmēju drīzāk izvēlētos darbavietu, kas piedāvā iespēju strādāt attālināti

Informācijas tehnoloģiju grupas “Tietoevry” īstenotajā sabiedriskās domas aptaujā, kas veikta sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”, noskaidrots, ka kopumā 45% no Latvijā strādājošajiem par būtisku uzskata iespēju strādāt attālināti un attiecīgi norāda, ka tas ietekmētu izvēli, izskatot darba piedāvājumu. Turklāt 16% no šiem attālināta darba iespēju uzskata par ļoti būtisku un neapsvērtu jaunu darba piedāvājumu, ja tajā šādas iespējas nebūtu. Tāpat papildu 28% iedzīvotāju atzīst, ka, ja darbs tādu iespēju piedāvā, varbūt to izmantotu, tādēļ kopējā tendence rāda, ka iedzīvotāji pozitīvi vērtē šādu darba modeli.
“Aptaujā gūtās atziņas atspoguļo plašāku tendenci, kuras fokusā ir elastīgi darba noteikumi, un šī tendence izteikti parādījās Covid-19 vīrusa izplatības laikā un turpināja attīstīties arī pēc pandēmijas. Darba tirgū, konkurējot par kvalificētiem darbiniekiem, uzņēmumi tiecas piedāvāt dažādus motivējošus bonusus, lai tādējādi gan noturētu esošos, gan iegūtu jaunus kolēģus, un redzam, ka attālināta darba iespēja ir atzinīgi novērtēta strādājošo vidū. Lai nodrošinātu veselīgu darba un privātās dzīves līdzsvaru, kā arī veicinātu darba produktivitāti, ir būtiski ne tikai ieklausīties darbinieku vēlmēs, bet arī realizēt iniciatīvas, kas veicina strādājošo labsajūtu kā darbavietā, tā ārpus tās,” pauž “Tietoevry” personāla vadītāja Pireta Nigula (Piret Nigul).
Aptaujātie, kuriem ir iespēja strādāt attālināti, min vairākus dzīves kvalitātes uzlabojumus, kas rodas, piemēram, strādājot no mājām: teju katrs trešais jeb 32% jūt, ka ik dienu iegūst papildu laiku, ko citādi pavadītu, piemēram, ceļā no mājām uz darbu un atpakaļ; 30% uzskata, ka ietaupa finanšu līdzekļus uz transporta vai pusdienu rēķina, savukārt, katrs piektais jeb 21% izjūt produktivitātes kāpumu.
Aptaujas dati arīdzan rāda, ka attālinātā darba modeļi dažādos uzņēmumos atšķiras – 17% aptaujāto norāda, ka darba devējs piedāvā iespēju strādāt attālināti vienu līdz divas dienas nedēļā, savukārt tikpat iedzīvotāju pauž, ka attālināti var strādāt neierobežotu laiku. Vienlaikus jāuzsver, ka ir daļa profesiju grupu, kuru darba specifiska neparedz attālināta darba iespējas, un 51% aptaujāto iedzīvotāju norāda, ka viņu darba vietā nav iespējas strādāt attālināti.
Jāuzsver, ka šogad arvien vairāk uzņēmumu un iestāžu pauž, ka plāno atgriezties pie obligāta klātienes darbā un ierobežot darbinieku iespējas strādāt attālināti, lai tādējādi veicinātu produktivitātes celšanu. Tā, piemēram, arī jaunais Valsts kancelejas direktors nācis klājā ar paziņojumu, ka vēlas samazināt attālināto darbu valsts pārvaldē1, taču, kā norāda Pireta Nigula, “Tietoevry” turpinās piedāvāt un atbalstīt attālinātā darba iespējas saviem darbiniekiem arī turpmāk, jo, viņasprāt, darbinieka produktivitāti veicina nevis atrašanās vieta, veicot darba pienākumus, bet gan no padarītā gūtais gandarījums un labsajūta strādājot: “Protams, ir situācijas un jomas, kurās nav iespējams nodrošināt iespēju, piemēram, strādāt no mājām vai uz soliņa parkā, taču mūsu pieredze rāda, ka, neskatoties uz to, ka priecājamies redzēt kolēģus apmeklējam biroju, darbinieki novērtē brīvību un priekšrocības, ko sniedz strādāšana attālināti”.
Sabiedriskās domas aptauju “Tietoevry” īstenoja kopā ar kompāniju “Norstat” 2024. gada jūlijā, aptaujājot 725 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Vēl par tēmu:
Faktiskā bezdarba līmenis decembrī bija 7,1 %
2025. gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1 %, un kopš novembra tas palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākVairāk nekā ceturtdaļa Latvijas uzņēmumu neuzskata kiberdrošību par prioritāti
Kiberuzbrukumu skaits pieaug un apdraudējumu līmenis 2025. gadā Latvijā bija augstākais kāds jebkad redzēts, ziņo CERT. Vienlaikus vēl aizvien ir uzņēmumi, kuriem kiberdrošības jautājumi...
Lasīt tālākRīgas, Liepājas un Ventspils ostās 2025. gadā pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu
2025. gadā Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu. Saskaņā ar ostu datiem Rīgas ostas termināļos kopā pārkrauti 16,75 miljoni tonnu kravu, Ventspilī 8,53...
Lasīt tālākVeikalā “Mere” izņem produktus ar beigušos derīguma termiņu
Pārtikas un veterinārais dienests SIA “Latprodukti” pārtikas tirdzniecības vietā “MERE”, Līksnas ielā 9a, Rīgā, no tirdzniecības izņēmis dažādus gaļas produktus ar beigušos...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
[caption id="attachment_34652" align="alignnone" width="300"] Being part of a white collar environment[/caption] Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma...
Lasīt tālākStājas spēkā jauns rotaļlietu drošuma regulējums
2026. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā (ES) ir stājies spēkā jauns rotaļlietu regulējums, kas ievērojami pastiprinās prasības rotaļlietu drošībai un aizsardzībai. Eiropas parlamenta...
Lasīt tālākNegūstot atbildes uz jautājumiem, pasažieru pārvadātāji pamet tikšanos ar satiksmes ministru
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un pārvadātāji šodien pameta tikšanos ar satiksmes ministru Ati Švinku, jo neieguva apliecinājumu ministra izpratnei par nozares problēmām un...
Lasīt tālākVairumā pārbaudīto kosmētikas piedāvājumu internetā trūkst obligātās informācijas
Ņemot vērā, ka kosmētikas līdzekļu tirdzniecība arvien biežāk notiek tiešsaistē, 2025. gadā Veselības inspekcija veica tematisko kontroli, pārbaudot, kāda informācija par kosmētikas...
Lasīt tālāk6. janvārī stājas spēkā vienotais būves reģistrācijas pakalpojums – ātrāka, lētāka, digitāla būvju reģistrācija
No otrdienas, 2026. gada 6. janvāra, iedzīvotājiem un uzņēmējiem pieejams vienotais būves reģistrācijas pakalpojums, kura ieviešana būtiski samazinās birokrātisko slogu, vienkāršos pakalpojumu...
Lasīt tālāk92 % sieviešu savu finansiālo neatkarību uzskata par būtisku, 38 % ir galvenās pelnītājas ģimenē
Jaunākais “Novatore dzimumu līdztiesības barometrs” liecina, ka 92 % sieviešu ir svarīga sava finansiālā neatkarība, 38 % sieviešu atzīst, ka ir galvenās pelnītājas ģimenē.1 Starptautiskajā...
Lasīt tālāk