3833 eiro. Šādu ārsta algu piedāvā Veselības ministrija 2027. gadā

Veselības ministrija izstrādājusi jaunu mediķu atalgojuma modeli, ko sāks ieviest nākamajā gadā. Tas paredz pakāpenisku algu palielinājumu vairāku gadu garumā, līdz 2027. gadā ārsta alga sasniegtu gandrīz četrus tūkstošus eiro mēnesī, bet māsu alga – 2259 eiro.
Pašlaik vidējā ārsta vai māsas alga dažādās ārstniecības iestādēs būtiski atšķiras, tomēr vidējā alga ārstam ir 2003 eiro, māsai – 1150 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, noskaidrojusi Veselības ministrijas sadarbībā ar Valsts kanceleju izveidotā darba grupa, kas pie mediķu algu revīzijas, kā to nosauca veselības ministre Ilze Viņķele, strādāja domnīcas formā. Pašlaik skaidri nav atbildēts jautājums, kas notiks ar mediķu atalgojumu nākamajā gadā, kad saskaņā ar likumu algas ir jāpalielina par 20 procentiem. Faktiski jaunais ārstu un māsu atalgojuma modelis ir alternatīva likumam un iepriekšējai algu palielināšanas sistēmai, taču, kā Neatkarīgajai sacīja Veselības ministrijā, nav izslēgts, ka algas tiks palielinātas arī nākamgad – tā, kā tas ir noteikts likumā.
Revīzija algu sistēmā
“Mediķu atalgojuma tēma ir pietiekami augstu dienas kārtībā jau gadiem, un tā ir emocionālu raksturojumu pilna,” saka veselības ministre. “Mediķu darbs ilgstoši nav bijis pietiekami novērtēts, taču daļa sabiedrības jautā, cik tad par to var runāt? Politiķu galvenais norādījums, savukārt, ir: reformējieties, un tikai tad būs nauda algu palielinājumam.” I. Viņķele šo paveikto darbu sauc par mediķu atalgojuma reformu, kas “varētu pielikt punktu visai šai retorikai”, lai noteiktu pamatotu mediķu atalgojuma sistēmu, kurā galvenie atslēgas vārdi ir taisnīgums, konkurētspēja, caurspīdība, elastība. Vienlaikus šai jaunajai sistēmai ir jāatbilst iestādes un veselības aprūpes budžeta iespējām. “Rezultāts ir pašiem lolojams un attīstāms bērns, kura nākotne atkarīga tikai no mums pašiem,” uzsvēra ministre.
Sabiedrībā jau ilgstoši notiek strīdiņi par to, kādas tad ir mediķu algas? Veselības ministrijas apkopojums liecina, ka algu vidējais līmenis ir ļoti dažāds. Dati rāda, ka, piemēram, vidējā ārsta alga vislielākā ir ceturtā līmeņa slimnīcās – 2200 eiro (tās ir reģionālās slimnīcas), savukārt zemākās – otrā līmeņa slimnīcās – 1686 un pārējā tipa slimnīcās – 1525 eiro. Māsu vidējā alga slimnīcās arī ir dažāda, un vislielākā tā ir piektā līmeņa slimnīcās – 1314 eiro (klīniskās universitātes slimnīcās), bet zemākās – pārējā tipa slimnīcās – 844 eiro.
Palielinās “lēzenāk”
Atbilstoši Veselības ministrijas plānam jaunā mediķu atalgojuma modeļa ieviešana sāktos 2021. gada 1. janvārī, un šis process ilgtu divus gadus ‒ līdz 2023. gada 1. janvārim. Šajā laikā plānots pakāpeniski ieviest jauno pilna laika ekvivalentu jeb pilna laika slodzi ārstniecības iestāžu struktūrvienībās, kā arī, sākot ar 2021. gada 31. decembri, veikt tarifu pārrēķinu. Savukārt 2022. gada sākumā plānota atalgojuma mainīgās daļas noteikšana, vadlīniju izstrāde un individuālā atalgojuma jeb pamatalgas kritēriju ieviešana. Pilna laika ekvivalents ārstiem un māsām ietver darba apjoma un intensitātes sadalījumu pamatslodzē, iekļaujot atalgojuma pamatalgu un mainīgo daļu.
Trešdaļu no atalgojuma veidos mainīgā daļa, kuru noteikts tādi kritēriji kā konsultāciju sniegšana, darbs dienas stacionārā, ambulatorais darbs, pacientu skaits, pacientu skaits ar sarežģītām diagnozēm, vidējais ārstēšanas ilgums, veikto operāciju skaits un to sarežģītība, higiēnas un pretepidemioloģiskā plāna ieviešana, disciplīna un darba kvalitāte, papildu pienākumu veikšana un citi.
Veselības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Āris Kasparāns pastāstīja, ka atalgojums mediķiem pie šīs jaunās reformas tiktu palielināts mērenā tempā.
Ārstu atalgojumu ikgadēji plānots palielināt par 11,5 procentiem, līdz tas 2027. gadā sasniegs 3833 eiro tagadējo 2003 eiro vietā.
Savukārt māsu alga augtu par 12 procentiem, līdz 2027. gadā pārsniegtu 2000 eiro. Par pieciem procentiem augtu arī citu medicīnas speciālistu atalgojums. Pēc ministrijas aplēsēm, šī plāna realizācijai būtu nepieciešams ikgadējs papildu finansējums 70 līdz 75 miljonu eiro apmērā.
Kas būs 2021. gadā
Atalgojuma reformai vēl nepieciešams pārbaudes laiks, lai to ieviestu visā valstī. Šis plāns vēl jāapstiprina valdībai un veicamajām izmaiņām jāsaņem arī mediķu sabiedrības atbalsts. Teorētiski, ja valdība apstiprina šo plānu, tad mediķu atalgojumu saskaņā ar to varētu sākt palielināt jau no nākamā gada.
Vienlaikus veselības ministre apliecināja, ka ministrija ir pieprasījusi finansējumu 2021. gadam, lai izpildītu Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto – par 20 procentiem palielināt atalgojumu nākamgad un kompensēt arī 2020. gadā mediķiem “neizmaksāto” algas palielinājumu, kas arī joprojām ir noteikts likumā.
Vēl par tēmu:
Jūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku
Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākJaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°
Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālāk