32 novados Latvijā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam izsludināta ārkārtējā situācija egļu mežaudzēm ļoti bīstamā egļu astoņzobu mizgrauža ierobežošanai

Lai aizsargātu vērtīgās egļu mežaudzes un novērstu katastrofas draudus, kas saistīti ar augiem kaitīga organisma – egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus) savairošanos, valdība otrdien, 28. martā apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, nosakot saimnieciskās darbības ierobežojumus un aizsardzības pasākumus mizgrauža aktivitātes samazināšanai.
Ārkārtējā situācija izsludināta Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales reģiona 32 novadu 230 pagastos no 2023. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. Šajā laika posmā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu mežaudzēs un to aizsardzības zonās, kas identificēti sadarbībā ar Valsts meža dienesta (VMD) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” ekspertiem (LVMI “Silava”), un citiem iesaistītajiem. Ārkārtējās situācijas teritorijā ir noteiktas šādas aizsardzības zonas:
- A aizsardzības zona, kurā ietilpst vērtīgā egļu mežaudze,
- B aizsardzības zona, kurā ietilpst skujkoku mežaudzes 100 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes
- C aizsardzības zona, kurā ietilpst egļu mežaudzes 101 – 500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes.
- A, B un C aizsardzības zonā ietilpstošo mežaudžu noteikšanas kritēriji ietverti rīkojumā.
Vērtīgo egļu mežaudžu aizsardzības zonā ir noteikti šādi saimnieciskās darbības ierobežojumi:
- A un B aizsardzības zonā ir aizliegta koku ciršana, izņemot mizgrauža svaigi invadēto koku ciršanu, saskaņā ar rīkojumā noteiktajām prasībām,
- C aizsardzības zonā ir aizliegta koku ciršana kopšanas un izlases cirtē, kailcirtē un rekonstruktīvā cirtē platībā, kas mazāka par 0,8 hektāriem.
Koku ciršanas ierobežojumi vērtīgo egļu mežaudžu tuvumā noteikti, lai terpēni nepievilinātu mizgrauzi un mežaudzes būtu aizsargātas.
Mizgraužu bojājumu ierobežošanai ir noteikti aizsardzības pasākumi A, B un C aizsardzības zonā. Tie noteic, ka, saņemot VMD sanitāro atzinumu, atļauts cirst mizgrauža svaigi invadētus kokus sanitārajā vienlaidu cirtē, ja šīs platības atbilst rīkojumā minētajiem kritērijiem.
Piemērotos skujkoku izcirtumos jāizvieto feromonu slazdi. Feromonu slazdu ekspluatāciju valsts īpašumā esošajā mežā un Rīgas pašvaldības īpašumā esošajā mežā nodrošina meža apsaimniekotājs, un mežā, kas nav minēts iepriekš,– Valsts meža dienests.
Lai nodrošinātu nekavējošu pasākumu izpildi ārkārtējās situācijas laikā, VMD apliecinājumu koku ciršanai sanitārajā vienlaidu cirtē izsniedz piecu darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas, un apliecinājuma derīguma termiņš ir divi mēneši no lēmuma pieņemšanas dienas.
Ja meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir spēkā esošs apliecinājums koku ciršanai A, B un C aizsardzības zonā un koku ciršana saskaņā ar rīkojumu ir aizliegta, VMD 10 dienu laikā pēc šā rīkojuma spēkā stāšanās izdod lēmumu par apliecinājuma koku ciršanai darbības apturēšanu uz ārkārtējās situācijas laiku.
Īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai tās funkcionālajā zonā, kura ietilpst A, B un C aizsardzības zonā un, kurā ir atļauta sanitārā cirte saskaņā ar VMD sanitāro atzinumu, mizgraužu svaigi invadētās egles atļauts cirst sanitārajā vienlaidu cirtē, saglabājot visus augtspējīgos citu koku sugu kokus. VMD apliecinājumu koku ciršanai izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Iesniedzot iesniegumu apliecinājuma saņemšanai koku ciršanai sanitārajā vienlaidu cirtē Gaujas nacionālajā parkā un Ķemeru nacionālajā parkā, nav jāsniedz informācija par dabā iezīmētajiem izcērtamajiem kokiem.
Informācija par aizsardzības zonām pieejama Meža valsts reģistrā un būs pieejama arī LVM GEO.
Ārkārtējā situācija izsludināta, pamatojoties uz VMD iesniegtajiem priekšlikumiem par egļu astoņzobu mizgrauža bojājumiem un ierosinājumu ārkārtas situācijas izsludināšanai mežā 2023. gadā un LVMI “Silava” mežsaimniecības biotisko riska faktoru monitoringa 2022. gada datiem un mizgrauža savairošanās prognozēm 2023. gadā.
Vēl par tēmu:
Nedēļas sākums būs mākoņains un lietains, nedēļas otrajā pusē laikapstākļi uzlabosies
Jaunās nedēļas sākumā laikapstākļus Latvijā noteiks ciklonu darbība kas nesīs mākoņainu un nokrišņiem bagātu laiku, vietām arī ar pērkona negaisu. Nedēļas gaitā atmosfēras cirkulācija...
Lasīt tālākBraže: ar ES budžeta komisāru panākta kopīga izpratne par nepieciešamību stiprināt atbalstu Latvijas drošībai
2026. gada 12. jūnijā ārlietu ministre Baiba Braže un satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis Rīgā tikās ar Eiropas Savienības (ES) komisāru budžeta, krāpšanas apkarošanas un publiskās pārvaldes...
Lasīt tālākMālpils Zemeņu svētki piedāvās plašu programmu dažādām gaumēm un paaudzēm
11. jūlijā, Mālpilī jau sesto reizi norisināsies Mālpils Zemeņu svētki. Šī gada svētku īpašā tēma ir “Roķīgā zemene”. Lielās skatuves programmu piepildīs pašdarbības kolektīvi,...
Lasīt tālākTuvākajās dienās saglabāsies lietains laiks, un karstums nav gaidāms
Nedēļas izskaņā un jaunajā darba nedēļā debesis bieži klās mākoņu sega, kas daudzviet valstī atnesīs lietu un lokāli arī pērkona negaisu. Vējš pārsvarā pūtīs lēni, un maksimālā...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai ieviesīs 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākŠonedēļ bez lietus mākoņiem neiztiksim – daudzviet līs stipri
Šīs nedēļas sākumā Latvijas teritorijā laikapstākļus nosaka ciklona centrs, kas šķērso valsts austrumus, kā rezultātā pirmdien intensīva nokrišņu zona sāks virzīties no dienvidaustrumiem...
Lasīt tālākNedēļa noslēgsies ar vasarīgi siltu laiku, bet ciklona ietekmē gaidāmi arī konvektīvi procesi
Nedēļas izskaņā būs vasarīgi silts laiks, gaisam daudzviet iesilstot virs +20°. Piektdien un sestdien daudzviet gaidāmi nokrišņi, vietām izveidosies arī gubu lietus mākoņi - gaidāms negaiss,...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākPar NEPLP priekšsēdētāju ievēl Aurēliju Ievu Druvieti un priekšsēdētāja vietnieci – Ievu Kalderausku
Padomes locekļi ar vienas balss pārsvaru par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju ir ievēlējuši līdzšinējo NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālāk