3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,9 %

Šā gada trešajā ceturksnī, iedzīvotājiem turpinot atgriezties darba tirgū pēc Covid-19 pandēmijas, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits bijis par 21,1 tūkstoti jeb 2,2% lielāks nekā pirms gada, kamēr ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits krities par 8,4 tūkstošiem jeb 1,9%. Tas noteicis nodarbināto skaita pieaugumu par 22,6 tūkstošiem jeb par 2,6%, salīdzinot ar 2021.gada trešo ceturksni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma dati.
Vienlaikus, pieaugot iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenim un iedzīvotājiem aktīvāk meklējot darbu, arī bezdarba samazinājums trešajā ceturksnī kļuvis lēnāks. Salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni bezdarba līmenis samazinājies par 0,3 procentpunktiem – līdz 6,9%, kamēr gada pirmajā pusē bezdarba līmenis bija krities aptuveni par vienu procentpunktu.
Tajā pašā laikā Krievijas uzsāktā kara, ekonomikas sabremzēšanās un straujā energoresursu cenu kāpuma ietekme vēl līdz oktobrim darba tirgū praktiski nav izpaudusies, un reģistrētā bezdarba dati ir parādījuši stabilu bezdarba samazināšanos visa 2022.gada laikā. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, reģistrētā bezdarba līmenis ir noslīdējis no 6,9% janvāra beigās līdz 5,7% oktobra beigās. Novembra pirmajās nedēļās reģistrēto bezdarbnieku skaits ir sācis nedaudz pieaug, taču arī šis palielinājums pagaidām nepārsniedz katru gadu vērojamo sezonālo bezdarba pieaugumu rudens un ziemas mēnešos. Taču sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos kara un ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās ietekme kļūs arvien manāmāka, par ko kā pirmie jau sākuši signalizēt brīvie darba vietu dati, kur NVA reģistrēto brīvo darba vietu skaits pēc vairāku mēnešu lēzenas lejupslīdes oktobrī jau piedzīvojis samērā būtisku kritumu.
Līdz ar to arī ceturtajā ceturksnī kopā gaidāms bezdarba līmeņa pieaugums, kas turpināsies arī nākamā gada pirmajā pusē, taču kopumā tas joprojām prognozējams visai mērens, izaugsmei bremzējoties galvenokārt nozarēs ar nelielu nodarbināto skaitu, un nesasniedzot arī Covid-19 krīzes laikā uzrādīto līmeni. Gadā kopumā bezdarba līmenis varētu būt tuvu Finanšu ministrijas augusta sākumā prognozētajam 7,1%, kas joprojām būtu par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā 2021.gadā, un tuvu šādam līmenim saglabāties arī vidēji 2023.gada laikā, gada vidū ekonomikas izaugsmei pakāpeniski sākot atjaunoties.
Vēl par tēmu:
Februārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPTAC aicina iedzīvotājus Lieldienās iegādāties zemo cenu groza produktus
Tuvojoties Lieldienām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus laikus plānot pirkumus un izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus, iegādājoties zemo cenu groza...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlānots vēl par gadu pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas
Līdz nākamā gada 1.jūlijam plānots pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas. To paredz par steidzamu atzītais un Saeimā ceturtdien, 26.martā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Nerisinot minerālmēslu un degvielas cenu jautājumu, varam pieredzēt pārtikas un migrācijas krīzi
Valdība lēmusi, ka papildus 15 % akcīzes samazinājumam dīzeļdegvielai arī lauksaimnieku izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai akcīze tiks samazināta par 5 centiem litrā. Lai gan šis ir...
Lasīt tālākPētījums: martā cenu atšķirība starp Latvijas veikaliem pārsniedz 16 eiro
Tirgus pētījumu uzņēmums “SeeNext” katru mēnesi monitorē produktu cenas Latvijas lielākajos veikalu tīklos. Martā zemākās cenas konkrētu produktu grozam fiksētas “Lidl” veikalos, augstākās...
Lasīt tālāk