3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,9 %

Šā gada trešajā ceturksnī, iedzīvotājiem turpinot atgriezties darba tirgū pēc Covid-19 pandēmijas, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits bijis par 21,1 tūkstoti jeb 2,2% lielāks nekā pirms gada, kamēr ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits krities par 8,4 tūkstošiem jeb 1,9%. Tas noteicis nodarbināto skaita pieaugumu par 22,6 tūkstošiem jeb par 2,6%, salīdzinot ar 2021.gada trešo ceturksni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma dati.
Vienlaikus, pieaugot iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenim un iedzīvotājiem aktīvāk meklējot darbu, arī bezdarba samazinājums trešajā ceturksnī kļuvis lēnāks. Salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni bezdarba līmenis samazinājies par 0,3 procentpunktiem – līdz 6,9%, kamēr gada pirmajā pusē bezdarba līmenis bija krities aptuveni par vienu procentpunktu.
Tajā pašā laikā Krievijas uzsāktā kara, ekonomikas sabremzēšanās un straujā energoresursu cenu kāpuma ietekme vēl līdz oktobrim darba tirgū praktiski nav izpaudusies, un reģistrētā bezdarba dati ir parādījuši stabilu bezdarba samazināšanos visa 2022.gada laikā. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, reģistrētā bezdarba līmenis ir noslīdējis no 6,9% janvāra beigās līdz 5,7% oktobra beigās. Novembra pirmajās nedēļās reģistrēto bezdarbnieku skaits ir sācis nedaudz pieaug, taču arī šis palielinājums pagaidām nepārsniedz katru gadu vērojamo sezonālo bezdarba pieaugumu rudens un ziemas mēnešos. Taču sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos kara un ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās ietekme kļūs arvien manāmāka, par ko kā pirmie jau sākuši signalizēt brīvie darba vietu dati, kur NVA reģistrēto brīvo darba vietu skaits pēc vairāku mēnešu lēzenas lejupslīdes oktobrī jau piedzīvojis samērā būtisku kritumu.
Līdz ar to arī ceturtajā ceturksnī kopā gaidāms bezdarba līmeņa pieaugums, kas turpināsies arī nākamā gada pirmajā pusē, taču kopumā tas joprojām prognozējams visai mērens, izaugsmei bremzējoties galvenokārt nozarēs ar nelielu nodarbināto skaitu, un nesasniedzot arī Covid-19 krīzes laikā uzrādīto līmeni. Gadā kopumā bezdarba līmenis varētu būt tuvu Finanšu ministrijas augusta sākumā prognozētajam 7,1%, kas joprojām būtu par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā 2021.gadā, un tuvu šādam līmenim saglabāties arī vidēji 2023.gada laikā, gada vidū ekonomikas izaugsmei pakāpeniski sākot atjaunoties.
Vēl par tēmu:
No 1. jūlija samazināts PVN arī maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām
Trešdien, 1. jūlijā, stājas spēkā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme 12% apmērā maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām. Saglabāta arī PVN samazinātā 12% likme svaigiem...
Lasīt tālākRIX Rīgas lidosta atzīta par labāko Eiropas lidostu 5–10 miljonu pasažieru kategorijā
RIX Rīgas lidosta saņēmusi vienu no prestižākajiem Eiropas aviācijas nozares apbalvojumiem - Starptautiskās lidostu padomes Eiropā (Airports Council International Europe, ACI Europe) balvu “EUROPE...
Lasīt tālākEkonomikas ministrijā pārrunā gatavību PVN samazināšanai pārtikai
Šā gada 18. jūnijā Ekonomikas ministrijā norisinājās darba seminārs, kurā valsts pārvaldes iestādes un Vienošanās “Par godīgu PVN likmes samazinājuma pārnesi” partneri pārrunāja praktisko...
Lasīt tālākLauksaimnieku organizācijas un Latvijas Veterinārārstu biedrība prasa apturēt Civillikuma grozījumus
Biedrība “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” (LOSP), biedrība “Zemnieku saeima” (ZSA) un biedrība “Latvijas Veterinārārstu biedrība” (LVB) vēršas pie Saeimas frakcijām,...
Lasīt tālākLielākā daļa tirgotāju no Gaļas paviljona savu produkciju piedāvā citviet Rīgas Centrāltirgū
SIA “Rīgas nami” sadarbībā ar Rīgas Centrāltirgus administrāciju turpina darbu pie risinājumu īstenošanas, lai slēgtajā Gaļas paviljonā līdz šim strādājošie tirgotāji savu produkciju...
Lasīt tālākNo 1. jūlija tiks ieviests trīs eiro muitas nodoklis par precēm zemas vērtības sūtījumos
No 2026. gada 1. jūlija par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas interneta veikalos un tirdzniecības platformās ārpus Eiropas Savienības (ES), būs jāmaksā muitas nodoklis. To paredz izmaiņas...
Lasīt tālākLauksaimnieki un mazie uzņēmēji biežāk pāriet no nomas uz savu īpašumu
Pēdējos gados Latvijā mazie un vidējie uzņēmumi un lauksaimnieki arvien vairāk interesējas par nekustamā īpašuma vai zemes iegādi, nevis nomu. Kā liecina Luminor bankas novērojumi, īpaši...
Lasīt tālākĪstermiņa īres mītnēm būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem
Arī īstermiņa īres mītnes turpmāk uzskatīs par tūristu mītnēm un tām būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem, paredz Saeimā ceturtdien, 11. jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītie...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: dronu uzlidojumi lauksaimniekiem un valsts ekonomikai var radīt miljoniem eiro lielus zaudējumus
Dronu uzlidojumi un ar tiem saistītie incidenti rada reālus draudus Latvijas lauksaimniekiem, jo lauksaimniecības objekti un infrastruktūra nereti vizuāli atgādina stratēģiskas vai kritiskās infrastruktūras...
Lasīt tālākAprīlī eksports pieauga, taču izaugsmi būtiski balstīja minerālproduktu reeksports
2026. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji atspoguļoja būtisku uzlabojumu. Preču eksporta vērtība sasniedza 1,94 miljardus eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā pirms gada, savukārt...
Lasīt tālāk