3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,9 %

Šā gada trešajā ceturksnī, iedzīvotājiem turpinot atgriezties darba tirgū pēc Covid-19 pandēmijas, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits bijis par 21,1 tūkstoti jeb 2,2% lielāks nekā pirms gada, kamēr ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits krities par 8,4 tūkstošiem jeb 1,9%. Tas noteicis nodarbināto skaita pieaugumu par 22,6 tūkstošiem jeb par 2,6%, salīdzinot ar 2021.gada trešo ceturksni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma dati.
Vienlaikus, pieaugot iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenim un iedzīvotājiem aktīvāk meklējot darbu, arī bezdarba samazinājums trešajā ceturksnī kļuvis lēnāks. Salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni bezdarba līmenis samazinājies par 0,3 procentpunktiem – līdz 6,9%, kamēr gada pirmajā pusē bezdarba līmenis bija krities aptuveni par vienu procentpunktu.
Tajā pašā laikā Krievijas uzsāktā kara, ekonomikas sabremzēšanās un straujā energoresursu cenu kāpuma ietekme vēl līdz oktobrim darba tirgū praktiski nav izpaudusies, un reģistrētā bezdarba dati ir parādījuši stabilu bezdarba samazināšanos visa 2022.gada laikā. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, reģistrētā bezdarba līmenis ir noslīdējis no 6,9% janvāra beigās līdz 5,7% oktobra beigās. Novembra pirmajās nedēļās reģistrēto bezdarbnieku skaits ir sācis nedaudz pieaug, taču arī šis palielinājums pagaidām nepārsniedz katru gadu vērojamo sezonālo bezdarba pieaugumu rudens un ziemas mēnešos. Taču sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos kara un ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās ietekme kļūs arvien manāmāka, par ko kā pirmie jau sākuši signalizēt brīvie darba vietu dati, kur NVA reģistrēto brīvo darba vietu skaits pēc vairāku mēnešu lēzenas lejupslīdes oktobrī jau piedzīvojis samērā būtisku kritumu.
Līdz ar to arī ceturtajā ceturksnī kopā gaidāms bezdarba līmeņa pieaugums, kas turpināsies arī nākamā gada pirmajā pusē, taču kopumā tas joprojām prognozējams visai mērens, izaugsmei bremzējoties galvenokārt nozarēs ar nelielu nodarbināto skaitu, un nesasniedzot arī Covid-19 krīzes laikā uzrādīto līmeni. Gadā kopumā bezdarba līmenis varētu būt tuvu Finanšu ministrijas augusta sākumā prognozētajam 7,1%, kas joprojām būtu par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā 2021.gadā, un tuvu šādam līmenim saglabāties arī vidēji 2023.gada laikā, gada vidū ekonomikas izaugsmei pakāpeniski sākot atjaunoties.
Vēl par tēmu:
SIA “Rīgas nami” līdz Centrāltirgus simtgadei atjaunos paviljonus un teritoriju
SIA “Rīgas nami” virza Rīgas Centrāltirgus ilgtermiņa attīstību, lai līdz tā simtgadei 2030. gadā atjaunotu vēsturiskos paviljonus, uzlabotu darba vidi tirgotājiem un radītu ērtāku, pievilcīgāku...
Lasīt tālākValdība aicina LMT un “Tet” izvērtēt iespēju izpirkt savas kapitāla daļas no “Telia Company”
Ministru kabinets otrdien, 13. oktobrī, nolēmuma aicināt SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) un SIA “Tet” pašas izvērtēt iespējas izpirkt Zviedrijas uzņēmumam “Telia Company” piederošās...
Lasīt tālākFM: augustā Latvijas eksports pieaudzis par 10,9%, izaugsmei aptverot vairākas rūpniecības preču grupas
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada augustā Latvijas preču eksporta vērtība sasniedza 1,75 miljardus eiro, kas bija par 10,9% vairāk nekā pirms gada. Imports pieauga...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecība turpina izaugsmes ceļu – augustā 7,6% kāpums
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada augustā kāpis par 7,6%, salīdzinot ar pērno augustu, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā pašā laikā kopējā rūpniecība augusi...
Lasīt tālākAizsardzības komisija atbalsta aizliegumu pašvaldību deputātiem izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 6. oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumu Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likumā, paredzot...
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais jaunietis jau ir strādājis attālināti no ārvalstīm vai plāno to darīt
Iespēja strādāt neatkarīgi no atrašanās vietas kļūst arvien aktuālāka, īpaši jaunākajai paaudzei. Katrs otrais jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem pēdējo divu gadu...
Lasīt tālākSM: “Rail Baltica” projekta ieviešana Latvijā ar līdzšinējo pieeju nav iespējama
Ceturtdien, 1. oktobrī, Ministru kabinets izskatīja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta turpmākās īstenošanas stratēģiju Latvijā”. Informatīvais...
Lasīt tālākSeptembrī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies apstrādes rūpniecībā
Uzņēmēju noskaņojums 2026. gada septembrī uzlabojies apstrādes rūpniecībā, pasliktinājies būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecībā jau trīs mēnešus saglabājas nemainīgs,...
Lasīt tālākMinistru prezidents: “Tet” un LMT jāapvieno un jāpārtrauc dārgā konsultantu piesaiste
30. septembrī, tiekoties ar Valsts prezidentu, Ministru prezidents Andris Kulbergs uzsvēra: lai arī process pašreizējā veidā ir apturēts, “Tet” un LMT apvienošana ir pareizs un Latvijai nepieciešams...
Lasīt tālākLauksaimniecībā izsludināta ārkārtējā situācija
Lai mazinātu 2026. gada vasarā un rudens sākumā ilgstošo un intensīvo nokrišņu un to izraisītā pārmitruma radītās sekas lauksaimniecības nozarei, kā arī nodrošinātu tiesiskus risinājumus...
Lasīt tālāk