2024. gada valsts budžetā izvirzītās prioritātes – iekšējā un ārējā drošība, veselība un izglītība
Pēc valdības koalīcijas diskusijām par nozaru ministriju iesniegtajiem prioritāro pasākumu priekšlikumiem Finanšu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024. – 2026. gadam. 2024. gada valsts budžetā piedāvāts papildus esošajām valsts programmām finansēt jaunas valdības programmas un prioritātes 783 miljonu eiro apmērā. No kopējā finansējuma, ko plānots papildus piešķirt nākamā gada valsts budžetā, 114,4 miljoni eiro paredzēti prioritātēm un pasākumiem ārpus fiskālās telpas – vienreizējām investīcijām Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, globālās drošības veicināšanai, kiberdrošības stiprināšanai un ārējās robežas infrastruktūras izveidei.
Valdība arī vienojusies par trim galvenajām valsts prioritātēm – drošību, izglītību un veselību, novirzot tām finansējumu kopā 443,6 miljonu eiro apmērā. Sagatavoto 2024. gada valsts budžeta piedāvājumu finanšu ministrs iesniedzis izskatīšanai valdībā.
Papildu pasākumu īstenošanai 2024. gadā ir paredzēti līdzekļi no fiskālās telpas 148,4 miljonu eiro apmērā. Kā nepieciešamie finanšu resursi ir izmantots arī nenodokļu ieņēmumu palielinājums, plānotās nodokļu izmaiņas, tai skaitā palielinot atlīdzību publiskajā sektorā (izglītības, veselības, iekšlietu resorā) strādājošajiem, speciālā budžeta izdevumu korekcija un izdevumu pārcelšana uz nākamo plānošanas periodu. Tāpat resursus nodrošina precizētais Rīgas satiksmes investīciju plāns un papildu iemaksas valsts budžetā no valsts kapitālsabiedrībām, kā arī izdevumu pārskatīšanas resursi, kopā nodrošinot nepieciešamo finansējumu 520,6 miljonu eiro apmērā.
Gatavojot budžeta piedāvājumu, valdība būtisku finansējumu atvēlēja valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai. Šajā būtiskajā pozīcijā ir paredzēts finansējums Iekšlietu un Tieslietu ministrijas institūcijās nodarbināto atlīdzības palielinājumam, valsts ārējās drošības pasākumu nodrošināšanai un ārējās robežas infrastruktūras izveidei. Tāpat paredzēti līdzekļi kiberdrošības stiprināšanai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību dzīvības glābšanas spēju stiprināšanai un citiem pasākumiem. 2027. gadā plānots sasniegt finansējuma apjomu valsts aizsardzībai 3% no iekšzemes kopprodukta.
Izglītības jomā visnozīmīgākais ir finansējums pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanas nākamajam solim no 2024. gada 1. janvāra. Tāpat finansējums paredzēts, lai īstenotu secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā, un mācību līdzekļu iegādei un digitālo mācību līdzekļu izstrādei. Papildus paredzēts finansējums arī augstākajai izglītībai un zinātnei, STEM jomas stiprināšanai izglītības iestādēs un citiem pasākumiem.
Veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes uzlabošanai paredzēti 275 miljoni eiro.
Neatkarīgo iestāžu, tostarp sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu kapacitātes stiprināšanai un konkurētspējas nodrošināšanai paredzēti 18 miljoni eiro. Normatīvo aktu un tiesas spriedumu izpildei paredzēts novirzīt virs 17 miljoniem eiro.
Lai 2024. gadā īstenotu nozaru pieteiktās prioritātes, paredzēti teju 176 miljoni eiro. Piemēram, Ekonomikas ministrijas prioritātei – inovāciju un eksporta atbalstam – paredzēti 6 miljoni eiro. Savukārt zemkopības nozarē būtiskākais finansējums plānots atbalstam lauksaimniecības ekonomiskās dzīvotspējas stiprināšanai un krīzes radīto seku novēršanai, kā arī investīciju atbalstam augļkopības un dārzeņkopības saimniecību konkurētspējas stiprināšanai un eksportspējas veicināšanai.
Satiksmes ministrijai paredzēts piešķirt nozīmīgu finansējumu nozares attīstībai 40 miljonu eiro apmērā. No tā 19 miljoni eiro paredzēti dzelzceļa publiskās infrastruktūras uzturēšanai, savukārt dotācijai sabiedriskā transporta zaudējumu segšanai – gandrīz 18 miljoni eiro.
Starp atbalstītajām nozaru prioritātēm ir arī Labklājības ministrijas pasākumi 32,6 miljonu eiro apmērā. Tostarp līdzekļi paredzēti piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas saņēmēju loka un apmēra paplašināšanai, atbalsta pasākumiem ģimenēm un bērniem, kā arī personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra paaugstināšanai.
50 miljoni eiro paredzēti klimata un enerģētikas jomas pasākumam – elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai. Savukārt Kultūras ministrija plāno celt kultūras nozares cilvēkresursu kapacitāti.
Tāpat ir paredzēts nodrošināt vienreizēju mērķētu atbalstu kredītņēmējiem straujo procentu likmju pieauguma daļējai kompensēšanai, tam atvēlot 12 miljonus eiro.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Saeima turpina skatīt 2024. gada valsts budžetu
Saeima piektdien galīgajā lasījumā turpina skatīt 2024. gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus. Pirmajā budžeta skatīšanas dienā Saeima izskatīja 18 no 19 pavadošajiem...
Lasīt tālākTuvākajās dienās saglabāsies sals, nākamnedēļ gaidāms siltāks laiks
Nākamnedēļ, Latvijā pastiprinoties ciklonu darbībai un ieplūstot siltākai gaisa masai no rietumiem, gaisa temperatūra paaugstināsies, un jau atkal gaidāms nokrišņiem bagāts laiks. Brīvdienās...
Lasīt tālākŠuvajevs: Viens no svarīgākajiem aspektiem bija pārliecināties, ka no hipotekāro kredītņēmēju puses atbalsta mehānisms ir pēc iespējas vienkāršāks
Svarīgākais, ka atbalsta risinājums kredītņēmējiem ir vienkāršs, LTV raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja vietnieks...
Lasīt tālākReirs: 70-80 % no opozīcijas priekšlikumiem – tie nav opozīcijas priekšlikumi, tie ir valdības priekšlikumi
Lieli līdzekļi ir paredzēti investīcijām, šorīt LTV raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV). "Ir nozares,...
Lasīt tālākHipotekāro kredītu ņēmējiem kompensēs 30% no kopējiem procentu maksājumiem
Hipotekāro kredītu ņēmējiem kompensēs kredītu kopējo procentu maksājumus 30% apmērā, noteic Saeimā trešdien, 6. decembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību...
Lasīt tālākVīksna: Nākamā gada valsts budžets nav vērsts uz ilgtspēju
Prioritāte numur viens ir darbaspēka nodokļu konkurētspēja, LTV raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja AS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Aiva Vīksna. ""Apvienotā saraksta"...
Lasīt tālākGlobālā ekonomiskā vide joprojām sarežģīta
Neraugoties uz izaicinājumiem un neskaidrām izaugsmes perspektīvām, 2023. gadā pasaules ekonomika ir turpinājusi augt. Procentu likmju kāpums palīdzējis samazināt inflāciju, energoresursu...
Lasīt tālākAbu Meri neatbalsta iecere ģimenes ārstiem piekto dienu nedēļā strādāt par maksu
Ģimenes ārstu iecere no 1. janvāra strādāt četras valsts apmaksātas darba dienas un piekto par maksu nav pieņemama, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina veselības ministrs...
Lasīt tālākRīgas dome: Ārpakalpojuma veiktie pilsētas ziemas uzturēšanas darbi nav apmierinoši
Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange sasauca sapulci par šajā ziemā pilsētas uzturēšanas darbos konstatētajiem trūkumiem. Neapmierinoši ir SIA “Rīgas satiksme” autostāvvietu...
Lasīt tālākBijušais NBS komandieris: Ukrainai joprojām nav visu to spēju, kas nepieciešamas, lai uzvarētu karā pret Krieviju
Eiropa un NATO nav spējusi pilnvērtīgi novērtēt Krievijas slēpto potenciālu, šorīt “Rīta Panorāmā” pauda bijušais Latvijas armijas komandieris Juris Maklakovs. "Ir sākusies otrā...
Lasīt tālāk