2024. gada aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga ļoti mēreni
Šā gada aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījumam bija vērojams ļoti mērens kāpums. Neskatoties uz iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu, patērētāju noskaņojums veikt lielākus pirkumus joprojām ir piesardzīgs. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās cenās pieauga tikai par 0,4 % (pēc neizlīdzinātiem datiem). Tomēr mazumtirdzniecības apjoma kritums ir vērojams mēneša griezumā. Aprīlī, salīdzinot ar martu, mazumtirdzniecības apgrozījums saruka par 3,3 % (sezonāli koriģēti dati), tam samazinoties visās galvenajās preču grupās.
Gada laikā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga nepārtikas precēm un degvielai, savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums pārtikas precēm samazinājās.
Aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,2 %. Straujākais apgrozījuma kāpums bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu tirdzniecībā (par 25,1 %) un ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības tirdzniecībā (par 17,7 %). Mērenāks kāpums bija vērojams kosmētikas un tualetes piederumu tirdzniecībā (par 10,5 %), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecībā (par 9,3 %), mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 9 %), farmaceitisko medicīnisko piederumu tirdzniecībā (par 8,9 %) un grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu tirdzniecībā (par 7,5 %). Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, visstraujāk samazinājās sporta preču un spēļu mazumtirdzniecībā (par 14,7 %). Straujš kritums bija arī tekstilizstrādājumu, paklāju, grīdsegu, tapešu, mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu tirdzniecībā (par 10,8 %), pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasificētu jaunu preču mazumtirdzniecībā (par 10,1 %) un metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā (par 10 %).
Sadalījumā pa tirdzniecības vietām apgrozījuma kritums aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, turpinājās mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 10,8 %), bet pārējā mazumtirdzniecībā ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem tas saruka mēreni – par 1,7 %. Savukārt pēc krituma martā aprīlī apgrozījums pieauga mazumtirdzniecībā pa pastu vai internetā (par 5,2 %).
Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā aprīlī samazinājās – par 3,9 % un bija straujākais kritums kopš 2023. gada jūlija. Lai gan pārtikas produktu cenu straujais kāpums ir mitējies, cenu līmenis pārtikai joprojām saglabājas augsts, kas ietekmē arī pārtikas preču apgrozījumu.
Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums degvielas uzpildes stacijās turpina pieaugt. Aprīlī tas pieauga par 7,5 %, salīdzinot ar 2023. gada aprīli, neskatoties uz augstākām degvielas cenām, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli. Tomēr mēneša griezumā (aprīlis pret martu) degvielas mazumtirdzniecības apjomi strauji samazinājās – par 8,9 % (sezonāli koriģēti dati).
Kopumā š.g. janvārī-aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 0,9 % augstāks nekā 2023. gada janvārī-aprīlī, ko lielā mērā noteica degvielas mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums par 5,4 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 0,8 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga mēreni – par 0,5 %.
Arī turpmāk sagaidāms, ka pircēju aktivitāte pieaugs pakāpeniski. Reālo ienākumu kāpums atvieglos mājsaimniecību finansiālo situāciju un veicinās pirktspējas pieaugumu. Lai gan pārtikas produktu cenu līmenis joprojām saglabājas augsts, to cenu straujais kāpums ir mitējies, kā arī būtiski sarukušas ar mājokli saistīto energoresursu cenas, kas pozitīvi ietekmēs mazumtirdzniecības apgrozījumu.
Vēl par tēmu:
Krievijas Federācijas pensijas izmaksās līdz 10. septembrim
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no Krievijas Federācijas (KF) Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda ir saņēmusi aktulizētos pensiju saņēmēju sarakstus Krievijas...
Lasīt tālākLatvijā vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1808 eiro
2025. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākJūlijā inflācija nemainīga – 3,8%, pārtika joprojām galvenais cenu kāpuma virzītājs
Patēriņu cenu gada inflācija 2025. gada jūlijā bija līdzīga kā mēnesi iepriekš, jūnijā, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, proti, 3,8%. Mēneša laikā...
Lasīt tālākKādos gadījumos var atteikt ceļojuma apdrošināšanas atlīdzības izmaksu?
Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas...
Lasīt tālākLDDK: Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas
Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi...
Lasīt tālākKad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?
Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts...
Lasīt tālākEmocionāla iepirkšanās – kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt?
Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums...
Lasīt tālākKrāpnieki uzdodas par “Elektrum”
Izmantojot Elektrum identitātes elementus un ziņojot par it kā nesamaksātiem rēķiniem un elektrības atslēgšanu, krāpnieki šobrīd izplata viltus paziņojumus. Uzmanīgi pārbaudiet sūtītāja...
Lasīt tālākJoka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālāk