2024. gada aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga ļoti mēreni
Šā gada aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījumam bija vērojams ļoti mērens kāpums. Neskatoties uz iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu, patērētāju noskaņojums veikt lielākus pirkumus joprojām ir piesardzīgs. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās cenās pieauga tikai par 0,4 % (pēc neizlīdzinātiem datiem). Tomēr mazumtirdzniecības apjoma kritums ir vērojams mēneša griezumā. Aprīlī, salīdzinot ar martu, mazumtirdzniecības apgrozījums saruka par 3,3 % (sezonāli koriģēti dati), tam samazinoties visās galvenajās preču grupās.
Gada laikā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga nepārtikas precēm un degvielai, savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums pārtikas precēm samazinājās.
Aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,2 %. Straujākais apgrozījuma kāpums bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu tirdzniecībā (par 25,1 %) un ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības tirdzniecībā (par 17,7 %). Mērenāks kāpums bija vērojams kosmētikas un tualetes piederumu tirdzniecībā (par 10,5 %), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecībā (par 9,3 %), mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 9 %), farmaceitisko medicīnisko piederumu tirdzniecībā (par 8,9 %) un grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu tirdzniecībā (par 7,5 %). Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, visstraujāk samazinājās sporta preču un spēļu mazumtirdzniecībā (par 14,7 %). Straujš kritums bija arī tekstilizstrādājumu, paklāju, grīdsegu, tapešu, mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu tirdzniecībā (par 10,8 %), pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasificētu jaunu preču mazumtirdzniecībā (par 10,1 %) un metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā (par 10 %).
Sadalījumā pa tirdzniecības vietām apgrozījuma kritums aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, turpinājās mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 10,8 %), bet pārējā mazumtirdzniecībā ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem tas saruka mēreni – par 1,7 %. Savukārt pēc krituma martā aprīlī apgrozījums pieauga mazumtirdzniecībā pa pastu vai internetā (par 5,2 %).
Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā aprīlī samazinājās – par 3,9 % un bija straujākais kritums kopš 2023. gada jūlija. Lai gan pārtikas produktu cenu straujais kāpums ir mitējies, cenu līmenis pārtikai joprojām saglabājas augsts, kas ietekmē arī pārtikas preču apgrozījumu.
Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums degvielas uzpildes stacijās turpina pieaugt. Aprīlī tas pieauga par 7,5 %, salīdzinot ar 2023. gada aprīli, neskatoties uz augstākām degvielas cenām, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli. Tomēr mēneša griezumā (aprīlis pret martu) degvielas mazumtirdzniecības apjomi strauji samazinājās – par 8,9 % (sezonāli koriģēti dati).
Kopumā š.g. janvārī-aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 0,9 % augstāks nekā 2023. gada janvārī-aprīlī, ko lielā mērā noteica degvielas mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums par 5,4 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 0,8 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga mēreni – par 0,5 %.
Arī turpmāk sagaidāms, ka pircēju aktivitāte pieaugs pakāpeniski. Reālo ienākumu kāpums atvieglos mājsaimniecību finansiālo situāciju un veicinās pirktspējas pieaugumu. Lai gan pārtikas produktu cenu līmenis joprojām saglabājas augsts, to cenu straujais kāpums ir mitējies, kā arī būtiski sarukušas ar mājokli saistīto energoresursu cenas, kas pozitīvi ietekmēs mazumtirdzniecības apgrozījumu.
Vēl par tēmu:
Zemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1757 eiro
2025. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli...
Lasīt tālākBudžeta komisija: arī mikrouzņēmumiem paredzēta atvieglota PVN piemērošana
Arī mikrouzņēmumi varēs izmantot atviegloto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 28. maijā, galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākPētnieki: Dzīvojamo telpu īres likums veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā
Dzīvojamo telpu īres likums ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā. Tas atzīts, veicot likuma ex-post ietekmes izvērtējumu. 29. maijā Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju...
Lasīt tālākBaltijas valstu ekonomikas ministri: aizsardzības jomas attīstīšana ir mūsu visu interesēs
Šodienas sanāksmē Rīgā Baltijas valstu ekonomikas ministri vienojās, ka spēcīga investīciju vide ir izdevīga visām trim valstīm. Galvenās jomas ir stratēģiskās investīcijas, sadarbība...
Lasīt tālāk