2021. gadā preču eksportam vērojama strauja izaugsme

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021. gada decembrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 35,2%. Preču importa vērtība decembrī gada griezumā pieauga par 18,3%. Tirdzniecības deficīts decembrī sastādīja 3 procentus.
“Mūsu uzņēmēji pat visgrūtākajos ierobežojumu apstākļos ir raduši inovatīvus risinājumus eksporta audzēšanai. Mazinot ierobežojumus un atbalstot mūsu uzņēmējus, ir paredzams eksporta pieaugums arī turpmāk,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
2021. gada decembrī gada griezumā eksporta vērtība turpināja augt visās preču pamatgrupās. Gandrīz trešdaļu no eksporta vērtības pieauguma nodrošināja minerālo produktu eksporta vērtības kāpums. Ievērojami auga arī dzelzs, tērauda un to izstrādājumu, koksnes un tās izstrādājumu, kā arī mehānismu un ierīču eksports. Savukārt neliela negatīva ietekme eksporta izaugsmē bija dzērienu, graudaugu kultūru elektroierīču un iekārtu eksporta vērtības samazinājumam.
Decembrī, vēl straujāk kā kopējais eksports, gada griezumā pieauga preču eksports uz ES valstīm – par 55,2%. Eksporta vērtība būtiski palielinājās uz Lietuvu (minerālie produkti), Nīderlandi (jaukti ķīmiskie produkti, graudaugi), Igauniju (minerālie produkti), Poliju (dzelzs un tērauds, koksne), Zviedriju (dzelzs un tērauda izstrādājumi, mēbeles), Vāciju (ķīmiskie produkti, mehānismi), Spāniju (graudaugi) un Somiju (minerālie produkti, dzelzs un tērauda izstrādājumi).
Eksporta pieaugums par 8,5% bija vērojams arī uz NVS valstīm. Straujāk pieauga eksporta vērtība uz Ukrainu (mēslošanas līdzekļi un mehānismi) un Baltkrieviju (optiskās ierīces, plastmasas izstrādājumi, farmācijas produkti).
Decembrī nedaudz pieauga eksports arī uz pārējām valstīm – par 0,9%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība pieauga uz Turciju (dzelzs un tērauds), ASV (mehānismi) un Norvēģiju (mēbeles, dārzeņi, graudaugi).
Preču importa vērtības pieaugumu decembrī gada griezumā veicināja gandrīz visas preču pamatgrupas, jo īpaši – minerālie produkti, ķīmiskās rūpniecības preces un mehānismi, ierīces un elektroiekārtas, savukārt būtiski samazinājās satiksmes līdzekļu imports.
Kopumā 2021. gadā eksporta vērtība pārsniedza pagājušā gada rādītāju par 24%. Lielākā pozitīvā ietekme eksporta pieaugumā bija koksnei un tās izstrādājumu, minerālo produktu un dzelzs un tērauda preču grupām. Savukārt, preču imports 2021. gadā bija par 28,2% lielāks nekā pirms gada. To veicināja minerālo produktu, dzelzs un tērauda, lidaparātu un to daļu, koksnes un tās izstrādājumu un mehānismu un ierīču importa vērtības pieaugums.
Pieprasījums noieta tirgos ir stabils un tas vieš cerību, ka arī šogad eksports turpinās augt. Tomēr joprojām augstā nenoteiktība par Covid-19 globālo izplatību, kā arī augstās energoresursu cenas var negatīvi ietekmēt gan eksportējošo uzņēmumu, gan arī kopējās ekonomiskās attīstības izaugsmes tempu.
Vēl par tēmu:
Pasažieru pārvadātāji aicina satiksmes ministru A. Švinku nemaldināt sabiedrību un atsaukt nepatieso informāciju par nozari
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kas pārstāv 25 pasažieru pārvadātājus, ir negatīvi pārsteigta par ministra publiskajiem uzbrukumiem nozarei LTV raidījumā “Šodienas jautājums”...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākPētījums: 45% sociālo mediju lietotāju iegādājas produktus influenceru ietekmē
45% sociālo mediju lietotāju ir iegādājušies produktus ietekmētāju satura rezultātā, savukārt 70% gadījumu ietekmētāju saturs veicinājis papildu informācijas meklēšanu par produktu...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis decembrī bija 7,1 %
2025. gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1 %, un kopš novembra tas palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākVairāk nekā ceturtdaļa Latvijas uzņēmumu neuzskata kiberdrošību par prioritāti
Kiberuzbrukumu skaits pieaug un apdraudējumu līmenis 2025. gadā Latvijā bija augstākais kāds jebkad redzēts, ziņo CERT. Vienlaikus vēl aizvien ir uzņēmumi, kuriem kiberdrošības jautājumi...
Lasīt tālākRīgas, Liepājas un Ventspils ostās 2025. gadā pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu
2025. gadā Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu. Saskaņā ar ostu datiem Rīgas ostas termināļos kopā pārkrauti 16,75 miljoni tonnu kravu, Ventspilī 8,53...
Lasīt tālākVeikalā “Mere” izņem produktus ar beigušos derīguma termiņu
Pārtikas un veterinārais dienests SIA “Latprodukti” pārtikas tirdzniecības vietā “MERE”, Līksnas ielā 9a, Rīgā, no tirdzniecības izņēmis dažādus gaļas produktus ar beigušos...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
[caption id="attachment_34652" align="alignnone" width="300"] Being part of a white collar environment[/caption] Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma...
Lasīt tālākStājas spēkā jauns rotaļlietu drošuma regulējums
2026. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā (ES) ir stājies spēkā jauns rotaļlietu regulējums, kas ievērojami pastiprinās prasības rotaļlietu drošībai un aizsardzībai. Eiropas parlamenta...
Lasīt tālākNegūstot atbildes uz jautājumiem, pasažieru pārvadātāji pamet tikšanos ar satiksmes ministru
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un pārvadātāji šodien pameta tikšanos ar satiksmes ministru Ati Švinku, jo neieguva apliecinājumu ministra izpratnei par nozares problēmām un...
Lasīt tālāk