2017. gadā bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 8,7 %

2017. gadā 85,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar 2016. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 9,9 tūkstošiem jeb 10,4 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 8,7 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem zemāks nekā 2016. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 7,7 % un 9,8 %).
2017. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem un bija 8,1 %. 4. ceturksnī 79,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 4,4 tūkstošiem jeb 5,2 % mazāk nekā 3. ceturksnī.
Kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds ar ES vidējo rādītāju). 2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,5 %) par 1,2 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,3 %). 2017. gada 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,3 %, bet Lietuvā – 6,7 %.
Ilgstošie bezdarbnieki
2017. gadā par 3,8 procentpunktiem samazinājās ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, īpatsvars bezdarbnieku skaitā no 41,5 % 2016. gadā līdz 37,7 % 2017. gadā. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits saruka par 7,4 tūkstošiem un 2017. gadā bija 32,1 tūkstotis.
2017. gada 4. ceturksnī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 32,5 %. Salīdzinot ar 3. ceturksni, tas ir samazinājies par 7,6 procentpunktiem. 4. ceturksnī bija 25,7 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku, 3. ceturksnī – 33,6 tūkstoši.
Jauniešu bezdarbs
2017. gadā jauniešu bezdarba līmenis bija 17,0 %, kas ir par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada (2016. gadā – 17,3 %). No visiem bezdarbniekiem 12,1 tūkstotis jeb 14,2 % bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 0,9 tūkstošiem, bet īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā ir palielinājies par 0,6 procentpunktiem.
2017. gada 4. ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 16,5 %, kas ir par 1,1 procentpunktu zemāks nekā 3. ceturksnī. Jauniešu bezdarbnieku skaits samazinājās par 2,7 tūkstošiem un bija 10,6 tūkstoši jeb 13,3 % no kopējā bezdarbnieku skaita (3. ceturksnī – 13,3 tūkstoši jeb 15,8 %).
Kopš 2013. gada jauniešu bezdarba līmenis Latvijā ir zemāks nekā ES dalībvalstu vidējais rādītājs. 2016. gadā jauniešu bezdarba līmenis Latvijā (17,3 %) bija par 1,4 procentpunktiem zemāks nekā vidējais rādītājs ES (18,7 %). 2017. gadā Latvijā joprojām saglabājās augstākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā jauniešu bezdarba līmenis bija 12,1 %, bet Lietuvā – 13,3 %.
2017. gadā 39,7 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 60,3 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
2017. gada 4. ceturksnī 36,7 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, bet 63,3 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi.
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji
2017. gadā 31,1 % jeb 443,1 tūkstotis iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 18,6 tūkstošiem jeb 4,0 %. 4. ceturksnī 30,7 % jeb 434,2 tūkstoši iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi. Salīdzinot ar 3. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 1,2 tūkstošiem jeb 0,3 %.
2017. gadā 18,1 tūkstotis jeb 4,1 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu (2016. gadā – 20,2 tūkstoši jeb 4,4 %). 4. ceturksnī tādu iedzīvotāju bija 16,1 tūkstotis jeb 3,7 % (2017. gada 3. ceturksnī – 19,5 tūkstoši jeb 4,5 %).
2017. gadā Darbaspēka apsekojums notika 16,5 tūkstošos mājsaimniecību, kurās aptaujāja 30,4 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. 4. ceturksnī Darbaspēka apsekojums notika 4,1 tūkstotī mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,5 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Eirozonas uzņēmēju optimisms sasniedz augstāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā
Par spīti globālajai nenoteiktībai eirozonas uzņēmēju noskaņojums septembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada pavasara, liecinot par noturīgu ekonomisko aktivitāti un augošu pieprasījumu....
Lasīt tālākPārdošanas konference 2026: desmit eksperti dalīsies pieredzē, kā pārdot vairāk un pārliecinošāk
Neatkarīgi no tā, vai strādā pārdošanā, klientu apkalpošanā vai vadi savu uzņēmumu, spēja pārliecinoši sarunāties ar cilvēkiem un veidot uzticēšanos ir prasme, kas ietekmē rezultātus...
Lasīt tālākSaeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk53,4% uzņēmumu trūkstošo darbaspēku vēlētos piesaistīt no valsts pārvaldes
Bezdarba līmenim Latvijā augustā sarūkot līdz 4,6% un brīvo darbavietu skaitam pārsniedzot 11 tūkstošus, uzņēmēji skaudri saskaras ar darba roku trūkumu. Darba devēju prasībām atbilstoši...
Lasīt tālākEM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālāk