13. Saeimas vēlēšanas: Totāla varas maiņa var būt destruktīva
Absolūts Latvijas iedzīvotāju vairākums vēlētos, lai pēc 13. Saeimas vēlēšanām pie varas nāktu ar to līdz šim nesaistīti cilvēki. Eksperti uzskata, ka šāda neprātīga vēlme var ienākt prātā tikai pie stabilitātes un relatīvi labas dzīves jau pieradušai sabiedrībai, vēsta NRA.lv.
Saeimas apkopotā informācija liecina, ka vismaz kopš 7. Saeimas katrā sasaukumā tiek ievēlēta aptuveni puse vai vairāk jaunu deputātu. Tā Jāņa Straumes vadītajā 7. Saeimā darbojušies 82 iepriekš parlamentā nestrādājuši deputāti. Nākamajā Saeimā, kuru vadīja Ingrīda Ūdre, tādu bija 73, bet 10. Saeimā, kuru ar vēsturisko rīkojumu numur divi rosināja atlaist, un tauta arī to atlaida, 57 iepriekš Saeimā nestrādājuši deputāti. Pat ārkārtas vēlēšanās izveidotajā 11. Saeimā, kurā startēja nu jau bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera partija, bija mazāks līdz šim Saeimas darbu nepieredzējušo deputātu – 39 – skaits. Tiesa, jāpiebilst, ka jauniņo skaits Saeimas sasaukumos uzreiz pēc vēlēšanām bijis mazāks, jo Saeima uzskaita pilnīgi visus deputātus un to iepriekšējo pieredzi. Arī tos, kas deputāta mandātu ieguvuši uz laiku, jo tā dēvētā cietā mandāta turētājs kļuvis par ministru.
Tomēr sabiedrībai nepietiek ar līdz šim pašu ievēlēto jauno seju īpatsvaru parlamentā. Pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati liecina, ka 68% iedzīvotāju vēlas, lai pie varas nāktu pilnīgi jauni cilvēki.
Viedokli, ka pie varas būtu jāpaliek jau esošajām partijām un politiķiem, pauda aptuveni sešas reizes mazāks iedzīvotāju īpatsvars – 11%.
Vēl katram piektajam aptaujātajam nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Aptaujas respondenti atbildēja uz jautājumu: «Vai, domājot par nākamajām Saeimas vēlēšanām, labāk būtu, ja varu lielā mērā saglabātu patlaban pie varas esošās partijas un politiķi, vai arī būtu labāk, ja pie varas nāktu cilvēki, kuri pie tās nav bijuši?».
Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka šāda vēlme tik lielu atbalstu var gūt vien sabiedrībā, kura jau pieradusi pie relatīvi stabilas un nodrošinātas dzīves. «Šī ideja populāra ir tāpēc, ka cilvēkiem gribas kaut ko jaunu. No vienas puses, gribas pārmaiņas, bet negribas tādas, kas ietekmē pašus. Tad ir sajūta, ka jāpamaina sejas tur, Saeimā, nevis savā dzīvē. Daudzi cilvēki grib aizbraukt prom, bet nekad nerealizē šo vēlmi. Vienkārši gribas pārmaiņas. Un tas notiek tad, kad ir ļoti labi vai ļoti slikti, kad gribas kaut ko radikālu, un šobrīd ir tā labā posms. Visas ekonomiskās zīmes rāda, ka īstenībā ir laba situācija, un tieši šādā situācijā cilvēki grib kaut ko jaunu,» uzskata politologs.
Jautāts, vai ir pamats uzskatīt, ka, Saeimā pie varas nonākot tajā iepriekš nestrādājušiem deputātiem, tiks sasniegts rezultāts, uz kādu cer šie 68 procenti, F. Rajevskis atbildēja noraidoši. «Arī Saeimā ir jābūt pārmantojamībai. Ir jābūt cilvēkiem ar pieredzi, kas saprot, kā Saeima funkcionē. Svaigas asinis ir labi, un tās katrās vēlēšanās parādās, bet, kamēr jaunie mācīsies, parlaments nepieņems lēmumus. Tāpēc arī paliek diezgan daudz veco un pieredzējušo,» saka eksperts.
Arī 6. Saeimu vadījusī Ilga Kreituse uzskata, ka tie respondenti, kas vēlas pilnībā nomainīt Saeimas sastāvu, neapzinās sekas, kādas varētu nest šīs iegribas realizēšanās.
«Tiem, kas vēlas visus jaunus, gribētu uzdot jautājumu: kāpēc zobu ārstēšana pie praktikanta ir lētāka nekā pie ārsta ar pieredzi. Protams, pie praktikanta darbs būs nekvalitatīvāks un sāpīgāks. To var attiecināt arī uz parlamentu, jo, lai kaut ko darītu, nepieciešamas zināšanas un prakse,» saka I. Kreituse. Viņa arī atgādina, ka ar Saeimas darbā nepieredzējušiem deputātiem to pieredzi jau guvušajiem konkurentiem būs vieglāk manipulēt.
«Ideja par pilnīgi nepieredzējušu Saeimas sastāvu cilvēkiem pielipināta no ārpuses, un tas ir labs gājiens. Taču arī ģimenē mazbērni nevar aizvietot vecomammu, kad jāmarinē gurķi. Šī pakāpenība jāievēro, gan ģimenē, gan politikā. Šāda vēlme ir pilnīgā pretrunā ar cilvēka dzīves ciklu, un politika ir viena no tās sastāvdaļām,» uzskata I. Kreituse.
Par jaunu seju nepieciešamību politikā runā visas partijas, bet ne visām izdodas savās rindās izaudzināt jaunus un spējīgus kadrus, taču tikai viena partija uz 13. Saeimas vēlēšanām aģitē par totālu varas maiņu – Artusa Kaimiņa vadītā KPV LV.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Šonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālākVai bērnudārza un pamatskolas internātam ir vieta 21. gadsimtā?
Dzīvošana internātā nav bērna otrās mājas. Tas ir pretrunā ar bērna tiesībām dzīvot ģimenē, kas ir pamatu pamats viņa pilnvērtīgai attīstībai un sagatavošanai patstāvīgai dzīvei....
Lasīt tālāk75% iedzīvotāju šogad samazinājušies izdevumi par recepšu zālēm
Pirmo trīs mēnešu dati pēc jaunā recepšu zāļu cenu modeļa ieviešanas Latvijā liecina, ka ir izdevies būtiski uzlabot zāļu pieejamību iedzīvotājiem: 75% iedzīvotāju izdevumi par zālēm...
Lasīt tālākNedēļas pirmā puse vēl saglabāsies vasarīgi silta, bet no nedēļas vidus laiks kļūs vēsāks
Šonedēļ valstī pakāpeniski sāks ieplūst aukstāka gaisa masa un laiks kļūs vēsāks, naktīs būs iespējamas arī salnas. Debesis biežāk aizklās mākoņi, kas palaikam atnesīs lietu. Otrdien...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālākĒrtākai iedzīvotāju mobilitātei plānots uzsākt vilciena un jauna autobusu maršruta pārrobežu satiksmi starp Igauniju un Latviju
Otrdien, 15. aprīlī, Ministru kabinets akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pārrobežu pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Tartu–Rīga Igaunijas Klimata...
Lasīt tālāk