10% Latvijas iedzīvotāju nepietiek naudas pat pārtikai
Saskaņā ar pašvērtējumu tikai 14 procentus iedzīvotāju pašlaik varētu uzskatīt par turīgiem – viņiem pietiek naudas gan pārtikai, gan apģērbam, gan ilgtermiņa lietošanas preču iegādei, liecina pētījumu centra SKDS šāgada oktobrī veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.
Gandrīz tikpat cilvēku – desmit procentu – sevi pieskaita pie ļoti trūcīgiem, jo viņiem naudas nepietiek pat pārtikai, bet trešdaļai aptaujāto naudas pārtikai pietiek, bet apģērba iegāde rada finansiālas grūtības.
SKDS norāda, ka, salīdzinot 2012. gada aptaujas datus ar agrāk veiktajām, atklājas, ka 2007. gada oktobrī situācija gan bija labāka, jo 23 procenti apgalvoja, ka spēj iegādāties ilgtermiņa lietošanas preces, tomēr arī toreiz desmitā daļa iedzīvotāju atzina, ka naudas nepietiek pat pārtikai. Visdrūmākā aina, pēc pētnieku secinājuma, bija vērojama 2010. gada novembrī, kad 16 procenti cilvēku apgalvoja, ka naudas nepietiek pārtikai, bet 35 procentiem – pārtikai pietiek, bet nepietiek apģērbam. Aptaujas datu analīzē atklājas, ka salīdzinoši labāk savu materiālo situāciju vērtē gados jaunākie (18–34 gadi) un Rīgā dzīvojošie, bet kritiskāk – iedzīvotāji vecumā pēc 45 gadiem, Zemgalē un Latgalē dzīvojošie. Pētnieki arī norāda uz interesantu faktu – no tiem iedzīvotājiem, kuri pēc ikmēneša ienākumu līmeņa ietilpst starp 20 procentiem turīgāko iedzīvotāju, katram desmitajam tomēr ir grūtības ar pārtikas vai apģērba iegādi. «Iespējams, ka te daļēji vainojami maksājumi bankām par kredītiem, kas ņemti dzīves komforta palielināšanai,» secina pētījumu centrs.
Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat dati, kas tika publiskoti šāgada sākumā, rāda, ka nabadzības un sociālās atstumtības riskam Latvijā pakļauti 38 procenti iedzīvotāju. Sliktāka situācija ir vien Bulgārijā un Rumānijā, kur nabadzība apdraud ap 40 procentiem cilvēku. Pēc Latvijas iestāžu skaidrojuma, šie dati gan nenozīmē nabadzīgo iedzīvotāju īpatsvaru. Pētot nabadzības izplatību, tiek ņemti vērā dažādi kritēriji, piemēram, vai cilvēki var apmaksāt noteiktus pakalpojumus, laikus samaksāt komunālos maksājumus, vai ir pietiekami nodrošināta pārtika – vai ir iespēja katru otro dienu ēst putnu, liellopu gaļu vai zivis, un citi dati, kas automātiski nenozīmējot nabadzību. Ja ģimenes to nevar nodrošināt, tiek uzskatīts, ka cilvēki atrodas uz nabadzības sliekšņa. Dati apkopoti par 2010. gadu, kad Latvijā krīzes dēļ būtiski pieauga trūcīgo cilvēku skaits. Lietuvā nabadzības riskam bija pakļauti 33,4, Igaunijā – 21,7 procenti iedzīvotāju.
Pēc Labklājības ministrijas šāgada aprēķiniem, trūcīgo personu īpatsvars starp visiem iedzīvotājiem Latvijā ir 6,15 procentu, turklāt nabagu skaits samazinās – ja gada sākumā trūcīgas personas statusā bija 160 671 iedzīvotājs, tad šāgada septembrī – 125 005.
Pēc Eurostat metodikas, par pakļautiem nabadzības riskam uzskata ļaudis, ja viņi dzīvo mājsaimniecībā, kuras ienākumi ir zemāki par nabadzības slieksni, kas noteikts 60 procentu no vidējiem ienākumiem attiecīgajā valstī. Latvijā šis nabadzības riska slieksnis 2010. gadā bija 149 lati mēnesī (šādu nabadzības mērauklu gan Latvijā neizmanto). Eiropas statistiķi pēta arī materiālās nenodrošinātības līmeni – tiek uzskaitītas tās mājsaimniecības, kuras nevar atļauties četrus no deviņām precēm vai pakalpojumiem, piemēram, segt komunālos maksājumus; apsildīt mājokli; atļauties segt neparedzētus izdevumus 170 latu apmērā no pašu līdzekļiem viena mēneša laikā. Ģimenes, kuras nevar atļauties vieglo automobili, veļas mazgājamo mašīnu, krāsu televizoru un telefonu, tiek uzskatītas par materiāli nenodrošinātām.
***
Cik turīgi esam?
Pie kuras no grupām sevi pieskaita aptaujātie iedzīvotāji (%)?
Mēs bez grūtībām varam iegādāties ilgtermiņa lietošanas preces. Tomēr patiešām dārgu preču iegāde mums radītu grūtības 14%
Naudas pietiek pārtikai un apģērbam, bet ilgtermiņa preču iegāde (televizors, ledusskapis) rada grūtības 47%
Mēs varam atļauties iegādāties samērā dārgas mantas – dzīvokli, vasarnīcu un daudz ko citu 0,4%
Pārtikai naudas pietiek, bet apģērba iegāde rada finansiālas grūtības 28%
Mēs knapi savelkam galus kopā. Naudas nepietiek pat pārtikai 10%
Avots: SKDS
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Piešķir finansējumu “112.lv” tehniskās kapacitātes stiprināšanai krīzes situācijās
Otrdien, 26. maijā, Ministru kabinets nolēma piešķirt Iekšlietu ministrijai līdz 660 000 eiro no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai segtu izdevumus saistībā...
Lasīt tālākĀrkārtas apstākļu dēļ skolēnus varēs atbrīvot no eksāmenu kārtošanas
Valdība otrdien, 26. maijā, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas paredz tiesisku regulējumu skolēnu atbrīvošanai...
Lasīt tālākKatrs ceturtais vecāks nezina, kā risināt bērna uzvedības grūtības: sākas kampaņa bērnu drošībai un labbūtībai
Bērnu emocionālā pašsajūta pēdējos gados ir pasliktinājusies – kopš 2017. gada arvien biežāk bērni izjūt satraukumu, dusmas, nomāktību, vientulību un nedrošību. Samazinās to bērnu...
Lasīt tālākAnimācijas filmas “Straume” varoņi atgriežas Rīgas pilsētvidē
Līdz ar aktīvo tūrisma sezonu šonedēļ pilsētvidē atgriežas animācijas filmas “Straume” tēli, kuri atradīsies vietās, ko īpašā aptaujā pērnā gada decembrī par piemērotākajām iemīļotajiem...
Lasīt tālākOperāciju Igaunijas gaisa telpā kontrolēja un koordinēja Latvija
Latvijas Gaisa spēku Kontroles un ziņošanas centrs nodrošināja NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā iesaistīto Rumānijas Gaisa spēku iznīcinātāju F-16 vadību un kontrolēja un...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākVeselības ministrija nodod publiskajai apspriešanai grozījumus veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas kārtībā
Veselības ministrija ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību, un nodod tos publiskajai apspriešanai....
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālāk