• Tweet

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Pēdējo 10 gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35 %.

Šajā mācību gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studijas uzsāka 27,1 tūkstotis studentu, kas ir par 5 % mazāk nekā pērn.

Kā ierasts, vairums jauno studentu (43 %) izvēlējās apgūt sociālās un humanitārās zinātnes. Vienlaikus par 8,2 % samazinājās uzņemto studentu skaits inženierzinātņu un dabas zinātņu programmās. No šogad uzņemtajiem studentiem 15,2 tūkstoši jeb 55,9 % ir sievietes. Vairāk nekā puse pirmkursnieku (55,4 %) studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 44,6 % – par valsts budžeta līdzekļiem.

Studenti izglītību iegūst 54 augstākās izglītības iestādēs – 29 augstskolās un 25 koledžās –, kas ir par 4 iestādēm mazāk nekā pērn. Studentu vidū populārākās nemainīgi ir sociālās un humanitārās zinātnes, ko apgūst 42,1 % studentu, savukārt inženierzinātnes un dabas zinātnes – 24,9 %. Šajā akadēmiskajā gadā par 3,2 % pieaudzis studentu skaits veselības aprūpes programmās.

Strauji turpina sarukt absolventu skaits – kopš 2010. gada tas ir samazinājies gandrīz divas reizes. 2017. gadā augstāko izglītību ieguva 14,6 tūkstoši studentu, kas ir par 7,7 % mazāk nekā pirms gada. No tiem 9,3 tūkstoši jeb 63,5 % bija sievietes.

Tikmēr gada laikā ir ievērojami audzis mobilo studentu skaits (studenti, kas iepriekšējo izglītību ir ieguvuši ārpus Latvijas). Patlaban augstskolās studē 7,6 tūkstoši šādu studentu, kas ir par 23,4 % vairāk nekā pirms gada. Atšķirībā no situācijas Latvijas studentu vidū, vairākums šo studentu (63,7 %) ir vīrieši.

Par 7 % sarucis uzņemto audzēkņu skaits profesionālajā izglītībā

2017./2018. mācību gadā profesionālās izglītības programmās mācās 28,5 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 1,5 % mazāk nekā iepriekš. Mācības norit 46 profesionālās izglītības iestādēs (par piecām mazāk nekā pirms gada) un 11 koledžās. Vispopulārākās ir inženierzinātnes un ar pakalpojumiem saistītās apmācības jomas – tās attiecīgi apgūst 35,4 % un 25,4 % audzēkņu.

Pēc būtiska kāpuma 2016. gadā šī mācību gada sākumā atkal krities uzņemto audzēkņu skaits profesionālās izglītības iestādēs. Mācības uzsākuši 11,6 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 7 % mazāk nekā iepriekš. Straujākais kritums – par 14,3 % – vērojams sociālajās zinātnēs, savukārt par 9,5 % un 8 % – pakalpojumu un inženierzinātņu jomā.

Līdzīgi kā pērn, arī 2017. gadā profesionālo izglītību ieguva 7,8 tūkstoši audzēkņu. No tiem 35,2 % ieguva kvalifikāciju inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā, savukārt 26,4 % – pakalpojumu sfērā.

Foto: Pixabay