• Tweet

Vēl līdz nākamā gada pirmajam aprīlim kardiologi sirds operācijās varēs izmantot ar zālēm pildītas protēzes jeb stentus, nolemts Veselības ministrijā (VM) un to apstiprinājusi arī valdība.

Sākotnēji VM izstrādātie grozījumi paredzēja, ka no nākamā gada februāra šādus īpašus stentus asinsvadu paplašināšanas operācijās izmantot vairs nevarēs.

Uzzinot, ka no nākamā gada valsts sirds asinsvadu paplašināšanas operācijās jeb angioplastijas operācijās apmaksās tikai metāla stentus, Latvijas Kardiologu biedrība pauda neizpratni par šādu VM lēmumu. Biedrības vadītājs Andrejs Ērglis norādīja, ka šādu grozījumu pieņemšana pašreizējā redakcijā ne tikai likvidēs stratēģiski svarīgu ārstēšanas metodi, bet arī atsviedīs Latvijas kardioloģiju vairāk nekā 10 vai pat 20 gadu senā vēsturē un ļoti apdraudēs sirds un asinsvadu slimnieku aprūpi, īpaši skarot pacientus ar akūtu miokarda infarktu. Latvija tad būs vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā tiks liegta ar zālēm pārklāto stentu implantācija pacientiem ar koronāro sirds slimību. Latvijā 2010. gadā no visām stentu implantācijām 46 procentos gadījumu izmantoja ar zālēm pildītus stentus. Eiropā ar zālēm pildītu stentu kopējais īpatsvars atkarībā no valsts ir vidēji 70 procenti. Stents ir īpaša protēze, kas sirds asinsvadu paplašināšanas operācijas laikā tiek ievietota asinsvadu sašaurinājuma posmā, lai samazinātu artērijas atkārtotas sašaurināšanās iespēju.

Šonedēļ valdībā tika izskatīti kārtējie grozījumi veselības aprūpes finansēšanas kārtībā, pagarinot zāļu stentu izmantošanas iespēju līdz aprīlim (tiesa, pēc tikšanās ar veselības ministri kardiologi stāstīja, ka panākta vienošanās, ka šos stentus valsts apmaksās līdz augustam). VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis atzina, ka ar zālēm pildītu stentu izmantošana pagarināta, vienojoties, ka tiek samazināta pakalpojuma cena un tiek ievēroti stingrāki kritēriji, kuriem pacientiem nepieciešami tieši šādu stentu izmantošana operācijās. No invazīvajai kardioloģijai atvēlētajiem līdzekļiem nākamgad ir jāietaupa 3,5 miljoni latu, apstiprina VM, proporcionāli Stradiņa slimnīcai – visvairāk, tomēr, kā apgalvo VM speciālisti, ietaupītā nauda palikšot slimnīcai.

No valsts budžeta līdzekļiem arī 2012. gadā tiks apmaksātas stentu implantācijas operācijas visiem pacientiem, kam tas būs nepieciešams – tāpat kā iepriekšējos gados vairāk nekā 5000 operācijas gadā (2010. gadā no valsts budžeta līdzekļiem stentu implantācijas operācijām novirzīti 21 306 514 lati), bet ierobežota finansējuma apstākļos no pieejamām ārstniecības metodēm ir jāizvēlas tādas, kuras sniedz lielāku ekonomisko ieguvumu. Šajā gadījumā izvēle ir apmaksāt parastus stentus, jo cenu starpība starp parastu stentu un ar zālēm pildītu stentu implantāciju Latvijā veido 899 latus, uzsver Nacionālajā veselības dienestā. 2010. gadā veiktas 2526 parasto stentu implantācijas un 3208 stentu implantācijas, kuri pildīti ar zālēm. Dienas stacionārā stenta bez zālēm implantēšana maksā 2346 lati, ar zālēm – 3245 lati.

Avots: nra.lv