• Rīga
    Cloudy
    3°C
     
14/01/2020, Kategorija: Bizness, Svarīgākais, Uzņēmējdarbība

Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dzīvo savos vai īrētos dzīvokļos pašvaldību apsaimniekotos daudzdzīvokļu namos, no kuriem daudzi ir veselībai un dzīvībai bīstami. Valsts kontrole secinājusi, ka kopš denacionalizācijas efektīva pieeja mājokļu drošībai valstī faktiski neeksistē. Liela daļa Latvijas dzīvojamā fonda degradējas pat līdz grausta stāvoklim.

Revīzijā revidenti pārliecinājās, ka arī gadījumos, kad atbildība par apsaimniekošanas maksu gulstas uz pašvaldībām un to dibinātajiem namu apsaimniekotājiem, apsaimniekošanas maksas nav noteiktas atbilstoši māju uzturēšanas vajadzībām.

Nozīmīga loma ēku uzturēšanā ir arī ēku apsaimniekotājiem. Revīzijā tika izvērtēts, kā pašvaldību dibinātie ēku apsaimniekotāji apseko ēku stāvokli, plāno darbus, aprēķina ēku uzturēšanai vajadzīgos līdzekļus un veic nepieciešamos remontdarbus. Konstatēts, ka vairāk kā 50 % māju dzīvokļu īpašnieki nemaz nevar uzzināt par savas ēkas stāvokli, jo ikgadējās ēku pārbaudes nemaz nav veiktas. Turklāt apsaimniekotāji grēko ar ēku uzturēšanas darbu plānu un remontdarbu tāmju gatavošanu, un kopumā apsaimniekotāju vestās māju lietas ir nepilnīgas. Tieši tas pats ir ar nedzīvojamo ēku pārvaldīšanu, kas pieder pašvaldībām (skolas, kultūras nami un bibliotēkas), arī tur pašvaldībām ir krietni vairāk jāpievērš uzmanība apsaimniekošanas vajadzību noskaidrošanai un darbību plānošanai.

Likumdevējs pašvaldību būvvaldēm ir uzticējis pienākumu būt par uzraugu, kam ir pienākums uzraudzīt, lai to teritorijā esošās ēkas ir drošas. Būvvaldēm ir tiesības iejaukties situācijās, kad netiek veikti pienākumi ēku drošības garantēšanai.

Revīzijā secināts, ka būvvaldes pārbaudes lielākoties veic, tikai reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām, nevis plānveidīgi strādājot, lai visupirms pievērstos drošības ziņā visriskantāko ēku situācijas uzlabošanai. Revīzijā atklāts, ka būvvaldes kopš 2015. gada nav izmantojušas iespēju bez maksas saņemt no kadastra informācijas sistēmas datus par ēkām. Tātad faktiski pašvaldības līdz revidentu iesaistei nemaz nezināja kopējo būvju apjomu, kas tām jāuzrauga.

Turklāt pat gadījumos, kad būvvalde konstatē nozīmīgus ēkas bojājumus, neseko saistoši lēmumi nepilnību novēršanai. Līdz ar to īpašniekiem trūkst kontrolējošās institūcijas spiediena īpašumus sakārtot. Valsts kontroles ieskatā pašvaldībām un to būvvaldēm, lai nodrošinātu ēku drošību, jākoncentrējas uz riskantāko jomu kontroli, gan laikus atklājot bojājumus, gan nosakot pienākumu īpašniekiem novērst jau radušos apdraudējumu.

Šādas attieksmes, kad ēku drošības garantēšanā iesaistīto pienākumi lielākoties eksistē tikai “uz papīra”, un zemās maksātspējas dēļ daudzdzīvokļu ēkas nav pienācīgi uzturētas. Daudzu desmitu gadu laikā tās ir nolietojušās tiktāl, ka daudzās uzturēties ir bīstami. No izlases veidā revīzijā apskatītajām 82 daudzdzīvokļu mājām 51 jeb 62 % māju, kurās ir 736 dzīvokļi un dzīvo ap 1500 personu, pastāv ar ugunsdrošības neievērošanu saistīti bojājumi. Saskaņā ar VUGD datiem 279 daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās notikušo ugunsgrēku iespējamais iemesls ir bijis neatbilstoša apkures ierīču un dūmvadu ekspluatācija un izbūve, par ko atbildīgi īpašnieki, bet ko būtu varējusi novērst apsaimniekotāju un būvvalžu aktīva darbība.

Kamēr ēkas turpina degradēties, apdraudot iemītniekus, garāmgājējus un vidi, pieaug arī remontdarbiem nepieciešamās izmaksas. Valsts kontrole ir aplēsusi, ka, lai novērstu iedzīvotāju mitināšanos šajā 51 ugunsnedrošajā mājā, jauna dzīvojamā fonda veidošanas izmaksas būtu 29 milj. eiro.

62 jeb 60 % daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās konstatēti citi būtiski bojājumi: jumta seguma caurtece vai jumta seguma neatbilstošs stāvoklis, mitri pamati u.c. To sakārtošana vienas dzīvojamās mājas īpašniekiem izmaksās līdz pat 100 tūkst. eiro. Tās ir ievērojamas izmaksas, kas diemžēl daudziem nebūs “pa kabatai”. Valsts kontrole pēc revīzijas aicinās Ministru kabinetu sniegt atbalstu par mājokļu politiku atbildīgajai Ekonomikas ministrijai, lai tā kopā ar citām iesaistītajām iestādēm skaidri novērtētu esošās situācijas cēloņus un izstrādātu risinājumus to novēršanai. Tā kā ēku sakārtošanai nepieciešamie līdzekļi pārsniedz īpašnieku maksātspēju, viens no risinājumiem būtu finansiāla atbalsta mehānisma radīšana tiem ēku īpašniekiem, kas vēlas veikt ieguldījumus savas mājas drošības uzlabošanai. Vienlaikus visiem iesaistītajiem ir aktīvi jāstrādā, veidojot dzīvokļu īpašniekiem izpratni, ka dzīvoklis ir daļa no visas mājas un jārūpējas ne tikai katram par savu telpu, bet arī kopīpašumu – visu ēku.

Revīzija veikta Daugavpilī un Valmierā, kā arī Alojas, Ērgļu, Gulbenes, Limbažu, Olaines, Saldus, Tērvetes un Ventspils novadā.

887 skatījumi




Video

Lembergs: Masveida darbinieku atlaišana “Latvijas dzelzceļā” ir Kariņa un Linkaita nepārdomātās politikas sekas

29/01/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Masveida darbinieku atlaišana uzņēmumā “Latvijas dzelzceļš” ir premjera Krišjāņa Kariņa (JV) un satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) rīcības sekas, žurnālistiem sacīja Ventspils...

Lasīt tālāk
Video

Lietā par 50 miljonu eiro atmazgāšanu figurē astoņas personas

29/01/2020

Lietā par 50 miljonu eiro atmazgāšanu figurē astoņas personas, tai skaitā likvidējamās “ABLV Bank" darbinieki. Četras personas tikušas aizturētas, bet vēl divām personām prokuratūra...

Lasīt tālāk
Video

Tiks rīkots Valsts policijas priekšnieka amata konkurss

29/01/2020

Uz Valsts policijas priekšnieka amatu tiks rīkots konkurss, lai nodrošinātu valsts policijas priekšnieka amata kandidāta izvēles norises caurspīdīgumu un demokrātisku izvēli, iekšlietu...

Lasīt tālāk
Video

Kariņš par nodokļu izmaiņām: Sabiedrībai nav no kā baidīties

29/01/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Iedzīvotājiem nav ko baidīties no gaidāmajām izmaiņām nodokļu sistēmā, šorīt intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Kariņš,...

Lasīt tālāk
Video

Zariņš: Kamēr sabiedrība samierināsies ar šādu kārtību, vara turpinās to izmantot

29/01/2020

Mūsu valsts vara ir degradējusies līdz kroplīga autoritārisma līmenim, kuru atšķirībā no klasiska autoritārisma īsteno nīkuļu un nelgu bariņš, "Neatkarīgajai" intervijā izteicās...

Lasīt tālāk
Video

NVA sagatavojusies darbinieku atlaišanai “Latvijas dzelzceļā”

29/01/2020 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Gatavojoties masveida atlaišanai uzņēmumā "Latvijas dzelzceļš" (LDz), Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) ir izstrādājusi atbalsta plānu LDz darbiniekiem, trešdien intervijā Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

Ķīnā ar koronavīrusu inficēto skaits pieaudzis līdz teju 6000

29/01/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ķīnā strauji turpina pieaug ar koronavīrusu inficēto skaits – nāvējošā koronavīrusa uzliesmojumā miruši jau 132 cilvēki, bet apstiprināto infekcijas gadījumu skaits palielinājies...

Lasīt tālāk
Video

Zariņš: “OIK likvidēšana” patiesībā ir mēģinājums piesegt un turpināt OIK afēru

29/01/2020

Līdz šim Ekonomikas ministrija vairāk ir nodarbojusies ar skaļiem paziņojumiem un šoviem ar simbolisku asins nolaišanu, nevis obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas sakārtošanu,...

Lasīt tālāk
Video

Šajā gadā ceļu sakārtošanai ieplānoti 250 miljoni eiro

29/01/2020

Šajā gadā ceļu sakārtošanai ieplānoti 250 miljoni eiro – aptuveni tikpat, cik pērn, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" norādīja valsts AS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC)...

Lasīt tālāk
Video

Uzticības krīze Kariņa valdībā – sabiedrība netic pie varas esošajiem

28/01/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Pagājušajā nedēļā apritēja gads kopš darbu sāka Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība. Vairāki ministri paveikto gada laika vērtēja kā sekmīgu un iespaidīgu...

Lasīt tālāk