• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
14/01/2020, Kategorija: Bizness, Svarīgākais, Uzņēmējdarbība

Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dzīvo savos vai īrētos dzīvokļos pašvaldību apsaimniekotos daudzdzīvokļu namos, no kuriem daudzi ir veselībai un dzīvībai bīstami. Valsts kontrole secinājusi, ka kopš denacionalizācijas efektīva pieeja mājokļu drošībai valstī faktiski neeksistē. Liela daļa Latvijas dzīvojamā fonda degradējas pat līdz grausta stāvoklim.

Revīzijā revidenti pārliecinājās, ka arī gadījumos, kad atbildība par apsaimniekošanas maksu gulstas uz pašvaldībām un to dibinātajiem namu apsaimniekotājiem, apsaimniekošanas maksas nav noteiktas atbilstoši māju uzturēšanas vajadzībām.

Nozīmīga loma ēku uzturēšanā ir arī ēku apsaimniekotājiem. Revīzijā tika izvērtēts, kā pašvaldību dibinātie ēku apsaimniekotāji apseko ēku stāvokli, plāno darbus, aprēķina ēku uzturēšanai vajadzīgos līdzekļus un veic nepieciešamos remontdarbus. Konstatēts, ka vairāk kā 50 % māju dzīvokļu īpašnieki nemaz nevar uzzināt par savas ēkas stāvokli, jo ikgadējās ēku pārbaudes nemaz nav veiktas. Turklāt apsaimniekotāji grēko ar ēku uzturēšanas darbu plānu un remontdarbu tāmju gatavošanu, un kopumā apsaimniekotāju vestās māju lietas ir nepilnīgas. Tieši tas pats ir ar nedzīvojamo ēku pārvaldīšanu, kas pieder pašvaldībām (skolas, kultūras nami un bibliotēkas), arī tur pašvaldībām ir krietni vairāk jāpievērš uzmanība apsaimniekošanas vajadzību noskaidrošanai un darbību plānošanai.

Likumdevējs pašvaldību būvvaldēm ir uzticējis pienākumu būt par uzraugu, kam ir pienākums uzraudzīt, lai to teritorijā esošās ēkas ir drošas. Būvvaldēm ir tiesības iejaukties situācijās, kad netiek veikti pienākumi ēku drošības garantēšanai.

Revīzijā secināts, ka būvvaldes pārbaudes lielākoties veic, tikai reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām, nevis plānveidīgi strādājot, lai visupirms pievērstos drošības ziņā visriskantāko ēku situācijas uzlabošanai. Revīzijā atklāts, ka būvvaldes kopš 2015. gada nav izmantojušas iespēju bez maksas saņemt no kadastra informācijas sistēmas datus par ēkām. Tātad faktiski pašvaldības līdz revidentu iesaistei nemaz nezināja kopējo būvju apjomu, kas tām jāuzrauga.

Turklāt pat gadījumos, kad būvvalde konstatē nozīmīgus ēkas bojājumus, neseko saistoši lēmumi nepilnību novēršanai. Līdz ar to īpašniekiem trūkst kontrolējošās institūcijas spiediena īpašumus sakārtot. Valsts kontroles ieskatā pašvaldībām un to būvvaldēm, lai nodrošinātu ēku drošību, jākoncentrējas uz riskantāko jomu kontroli, gan laikus atklājot bojājumus, gan nosakot pienākumu īpašniekiem novērst jau radušos apdraudējumu.

Šādas attieksmes, kad ēku drošības garantēšanā iesaistīto pienākumi lielākoties eksistē tikai “uz papīra”, un zemās maksātspējas dēļ daudzdzīvokļu ēkas nav pienācīgi uzturētas. Daudzu desmitu gadu laikā tās ir nolietojušās tiktāl, ka daudzās uzturēties ir bīstami. No izlases veidā revīzijā apskatītajām 82 daudzdzīvokļu mājām 51 jeb 62 % māju, kurās ir 736 dzīvokļi un dzīvo ap 1500 personu, pastāv ar ugunsdrošības neievērošanu saistīti bojājumi. Saskaņā ar VUGD datiem 279 daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās notikušo ugunsgrēku iespējamais iemesls ir bijis neatbilstoša apkures ierīču un dūmvadu ekspluatācija un izbūve, par ko atbildīgi īpašnieki, bet ko būtu varējusi novērst apsaimniekotāju un būvvalžu aktīva darbība.

Kamēr ēkas turpina degradēties, apdraudot iemītniekus, garāmgājējus un vidi, pieaug arī remontdarbiem nepieciešamās izmaksas. Valsts kontrole ir aplēsusi, ka, lai novērstu iedzīvotāju mitināšanos šajā 51 ugunsnedrošajā mājā, jauna dzīvojamā fonda veidošanas izmaksas būtu 29 milj. eiro.

62 jeb 60 % daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās konstatēti citi būtiski bojājumi: jumta seguma caurtece vai jumta seguma neatbilstošs stāvoklis, mitri pamati u.c. To sakārtošana vienas dzīvojamās mājas īpašniekiem izmaksās līdz pat 100 tūkst. eiro. Tās ir ievērojamas izmaksas, kas diemžēl daudziem nebūs “pa kabatai”. Valsts kontrole pēc revīzijas aicinās Ministru kabinetu sniegt atbalstu par mājokļu politiku atbildīgajai Ekonomikas ministrijai, lai tā kopā ar citām iesaistītajām iestādēm skaidri novērtētu esošās situācijas cēloņus un izstrādātu risinājumus to novēršanai. Tā kā ēku sakārtošanai nepieciešamie līdzekļi pārsniedz īpašnieku maksātspēju, viens no risinājumiem būtu finansiāla atbalsta mehānisma radīšana tiem ēku īpašniekiem, kas vēlas veikt ieguldījumus savas mājas drošības uzlabošanai. Vienlaikus visiem iesaistītajiem ir aktīvi jāstrādā, veidojot dzīvokļu īpašniekiem izpratni, ka dzīvoklis ir daļa no visas mājas un jārūpējas ne tikai katram par savu telpu, bet arī kopīpašumu – visu ēku.

Revīzija veikta Daugavpilī un Valmierā, kā arī Alojas, Ērgļu, Gulbenes, Limbažu, Olaines, Saldus, Tērvetes un Ventspils novadā.

917 skatījumi




Video

Pārtikas atkritumu apjoms Latvijā joprojām liels – visvairāk to rodas mājsaimniecībās

18/07/2025

Latvijā 2024. gadā radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu. Gadā vidēji viens iedzīvotājs saražo 144 kg pārtikas atkritumu. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka vislielākais...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas izskaņā saglabāsies lietains, bet silts laiks

18/07/2025

Aizvadītajā darba nedēļā, zema spiediena ietekmē, daudzviet valsts teritorijā lija, vietām – stipri. Jau piecās novērojumu stacijās tika pārsniegta jūlija mēneša nokrišņu norma....

Lasīt tālāk
Video

Sprindžuks: Rīgas osta ir neatņemama pilsētvides un ekonomikas daļa

17/07/2025

Rīgas osta ir pilsētas ekonomikas un infrastruktūras stūrakmens, kas stiprina Latvijas saikni ar pasauli. Sadarbība starp valsti, Pierīgas pašvaldībām, uzņēmējiem un ostas vadību ir būtiska,...

Lasīt tālāk
Video

Faktiskā bezdarba līmenis jūnijā bez izmaiņām

17/07/2025

2025. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8%, un tas ir palicis nemainīgs, gan salīdzinot ar šā gada maiju, gan 2024. gada jūniju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...

Lasīt tālāk
Video

Maijā tūristu mītnēs par 9,4% vairāk viesu nekā pirms gada

16/07/2025

2025. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 250,3 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 9,4% pieaugumu pret 2024. gada maiju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi...

Lasīt tālāk
Video

AS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs

16/07/2025

Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....

Lasīt tālāk
Video

LTRK indekss: Optimisms uzņēmēju vidū pieaug, cerības par uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nedrīkst sagraut

15/07/2025

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos,...

Lasīt tālāk
Video

Laikapstākļi pārbauda lauksaimniekus – kā pielāgoties?

15/07/2025

Pēdējo mēnešu laikapstākļi būtiski apdraud vasarāju ražas – kā liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, Zemgalē un Kurzemē situācija ir labāka, bet...

Lasīt tālāk
Video

Vienota biļete vilcienam un Rīgas sabiedriskajam transportam

15/07/2025

Ieviesta “Rīgas vienotā biļete” – jauns risinājums pasažieriem, kuri izmanto gan vilcienu pasažieru pārvadātāja Vivi pakalpojumus, gan “Rīgas satiksmes” transportu. Tā ļauj par...

Lasīt tālāk
Video

“Rail Baltica” dzelzceļa pamattrasē dota zaļā gaisma liela mēroga būvdarbiem

14/07/2025

“Rail Baltica” projekta ieviesējs Latvijā – uzņēmums “Eiropas Dzelzceļa līnijas” – un “Rail Baltica” pamattrases būvnieks “ERB Rail” parakstījuši aktu par plaša mēroga...

Lasīt tālāk