• Rīga
    Mostly cloudy
    2°C
     
10/06/2019, Kategorija: Svarīgākais, Tehnoloģijas

IKT saimniecības uzturēšana valstij 2018.gadā izmaksājusi 62 miljonus eiro, un izdevumi turpina pieaugt. Līdz ar to ir nekavējoties jārisina jautājums, kā efektīvāk pārvaldīt šo milzīgo, pa daudzajām iestādēm sadrumstaloto, bet stratēģiski nozīmīgo jomu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kā atbildīgā iestāde par IKT pārvaldības politiku ir apzinājusi situāciju un piedāvājusi risinājumus, tomēr to īstenošana resoros ir ļoti atšķirīgā līmenī, sasniegtais drīzāk ir iestāžu pašiniciatīvas, nevis IKT politikas rezultāts. Valsts kontrole un VARAM ir vienisprātis, ka optimizācija ir jāturpina, bet tai jākļūst mērķtiecīgākai, sistemātiskākai un centrāli uzraudzītai, turklāt jāņem vērā straujās tehnoloģiju attīstības tendences.

Bezzobaina IKT pārvaldības politika

Valsts kontroles konstatētais, revīzijā vērtējot IKT pārvaldības politikas īstenošanu, norāda uz to, ka kopš 2012.gada faktiski nav nekāda progresa. Proti, resori optimizē IKT infrastruktūru katrs atbilstoši savai sapratnei un iespējām. Rezultātā situācija resoros ir atšķirīga – ir resori, kur IKT pārvaldība tiek organizēta centralizēti, un ir resori, kur vienota pārvaldība nepastāv un to veic katra iestāde atsevišķi. Valsts kontrole atbalsta viedokli, ka pilnīgai IKT centralizācijai vai decentralizācijai resoros nebūtu jākļūst par pašmērķi, tomēr ikviena resora izvēlētajam rīcības modelim ir jābūt ilgtspējīgam un pamatotam ar konkrētiem aprēķiniem un alternatīvu apsvērumiem, kas šobrīd nenotiek. Ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai nozīmīga loma ir lemtspējīgām IKT padomēm, kas uz IKT resursiem un to optimizēšanas iespējām skatās plašāk, nekā to spēj katra atsevišķā iestāde. Revīzijā konstatēts, ka dažos resoros IT padome ir formāli izveidota struktūra, kas faktiski nedarbojas.

Valsts iestādēs netiek veikti regulāri izvērtējumi par to, kas izmaksā lētāk – pašiem uzturēt IKT vai sadarboties ar citu iestādi IKT uzturēšanā. Kamēr IKT optimizācijā nav skaidri noteikts konkrēts uzdevums un atbildīgie par izpildi un termiņiem, tikmēr optimizācija jau devīto gadu turpina kalpot tikai kā lozungs, kas tiek iekļauts valsts iestāžu stratēģijās, IKT projektu pieteikumos un finansējuma pieprasījumos.

Valsts kontrole revīzijā izlases veidā pārbaudīja četrus resorus – Kultūras ministriju (KM), Zemkopības ministriju (ZM), Tieslietu ministriju (TM) un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) – un pārliecinājās, ka visbūtiskāko progresu IKT centralizēšanā ir izdevies panākt TM, un tā konsekventi turpina tālāku IKT optimizāciju. Savukārt pārējos resoros pirms 8 gadiem uzsāktā IKT optimizācija ir apstājusies nepabeigta.

Tukšie datu centri

Kā vienu no piemēriem neefektīvai pārvaldībai var minēt to, ka IKT infrastruktūras izmitināšanai četri resori izmanto 38 serveru telpas. Revīzijā konstatēts, ka valsts pārvaldē ir izveidoti augsta līmeņa datu centri, kuri nav noslogoti, lai gan tā paša resora citā iestādē serveru tehnika atrodas drošības prasībām neatbilstošās telpās. Viens no faktoriem, kas iestādes nemotivē nodot savu IKT infrastruktūru izmitināšanai citā iestādē, ir bailes zaudēt kontroli un pieejamību saviem IKT resursiem, kā arī ar budžeta sadali saistītās neskaidrības. IKT infrastruktūras izmitināšanā nenotiek sadarbība ne starp resoriem, ne pat viena resora ietvaros, kam nav racionāla pamatojuma. Iestādēm nesadarbojas, par atbilstošāku risinājumu tiek uzskatīts pirkt infrastruktūras izmitināšanu ārpakalpojumā, neizskatot alternatīvu optimāli izmantot valstī jau izveidotos datu centrus, attiecīgi pārdalot resursus resora ietvaros.

Savulaik IKT infrastruktūras sadrumstalotības problēmas bija iecerēts risināt ar vienota elektronisko sakaru pakalpojumu centra izveidi, kuru izveidojot tika prognozēts ietaupīt pat 3 milj. eiro piecu gadu periodā. Šāda centra izveide paredzēta jau kopš 2011. gada. Lai gan tam bija jāuzsāk darboties 2019. gada janvārī, realitātē šajā laikā centra pakalpojumu uzsāka lietot divas iestādes.

Nenosakot obligātu prasību valsts informācijas sistēmām noteiktos termiņos un apjomos izmantot vienotā centra pakalpojumus, kā arī bez nepieciešamā finansējuma var izveidoties situācija, ka par vairākiem miljoniem eiro tapušais datu centrs pilnvērtīgi netiks izmantots.

Novārtā atstātā IKT infrastruktūras fiziskā drošība

Revīzijā redzētais serveru telpās ļauj secināt, ka fiziskās infrastruktūras aizsardzība šobrīd ir palikusi novārtā. Lai gan IKT infrastruktūra saskaņā ar Kiberdrošības stratēģiju ir kibertelpas neatņemama sastāvdaļa, no valsts puses vairāk akcentēta un uzraudzīta tiek drošība elektroniskajā telpā, ar ko ikviens sastopas ikdienā. IKT infrastruktūras drošība datu centros, par ko kopumā atbild iestādes vadītājs, no augstākstāvošo iestāžu puses preventīvi uzraudzīta netiek. Turklāt esošais normatīvais regulējums (izņemot mērķi kopumā – aizsargāt resursus) skaidri nenosaka prasības IKT infrastruktūras drošībai atkarībā no sistēmās apstrādājamās informācijas nozīmības.

Trūkumi drošības prasību diferencēšanā noved gan pie nepietiekamas aizsardzības, gan pie dārgiem risinājumiem, kad, pārmērīgi aizsargājot maznozīmīgu informāciju, tiek radīts papildu finanšu slogs budžetam.

Valsts kontrole uzskata, ka steidzami nepieciešams pilnveidot IKT infrastruktūras drošības uzraudzības mehānismu, kur šobrīd nav noteiktas nedz skaidras prasības fiziskai un vides drošībai, nedz veikta situācijas apzināšana un uzraudzība valstī kopumā. Tas rada risku, ka iestādes nespēs aizsargāties, ja kāda persona nolems izmantot fiziskās drošības un vides nesakārtotību, lai bojātu, iznīcinātu vai nozagtu būtiskus tehniskos resursus un tajos esošos datus.

Foto: Pixabay

1,006 skatījumi




Video

Stradiņa slimnīcu vadīs Rinalds Muciņš

24/01/2020

Šodien, 24. janvārī, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) dalībnieku sapulcē valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts Rinalds Muciņš. Jaunajā amatā Rinalds Muciņš...

Lasīt tālāk
Video

No marta LNT un “Kanālu 2” nomainīs jauni kanāli

24/01/2020 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pēc mediju grupas "TV3 Group" pieteikuma anulējusi TV kanālu LNT un "Kanāls 2" licences, tā vietā izsniedzot licences jauniem...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Šobrīd Latvijas politiskā vadība ir 21. gadsimta Kangaru apkopojums

24/01/2020 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Latvijas valdībā ir 21. gadsimta Kangari, komentējot Latvijas amatpersonu ieguldījumu tajā, lai Latvijas pilsone Kristīne Misāne netiktu izdota kriminālvajāšanai Dienvidāfrikas Republikai...

Lasīt tālāk
Video

Politologs: KPV gadījumā varam vilkt paralēles ar “Zatlera Reformu partiju”

24/01/2020 | Autors: Jānis Lācis, Labdien.lv

Krišjāņa Kariņa (JV) vadītās valdības piecu partiju koalīcija, visticamāk, strādās līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja...

Lasīt tālāk
Video

Eiropas Savienības amatpersonas paraksta “Brexit” vienošanos

24/01/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Eiropas Savienības (ES) amatpersonas šodien, 24. janvārī, parakstīja vienošanos par Lielbritānijas izstāšanos no bloka ar 31. janvāri. Vienošanos parakstīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente...

Lasīt tālāk
Video

Dombrovskis: “Latvijas Dzelzceļa” darbinieku atlaišana ir ĀM īstenotās politikas rezultāts

24/01/2020

Latvijas ārpolitika faktiski izslēdz iespēju veidot konstruktīvas attiecības ar Austrumu kaimiņvalstīm. Tas rada kaitējumu valsts ekonomikai un iecementē Latvijas nabadzību, Ārlietu ministra...

Lasīt tālāk
Video

Bērziņš: Ja kāds domā, ka uz Latviju nāks nopietni investori, – aizmirstiet!

24/01/2020

Šodien vēstures spirāle var iegriezties tā, ka mēs pakļūstam zem kādas citas valsts, intervijā “Neatkarīgajai” izteicās eksprezidents Andris Bērziņš. “Lielās valstis vienlaikus...

Lasīt tālāk
Video

Brīvdienas gaidāmas pārsvarā sausas un ar īslaicīgu salu

24/01/2020

Brīvdienās Latvijas teritorijā pastiprināsies anticiklona ziemeļu daļas ietekme, līdz ar to laiks būs nedaudz vēsāks un bez ievērojamiem nokrišņiem. Tomēr nākamās nedēļas sākumā...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Man aizstāvju tiesā nav

23/01/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Valsts nozīmētais advokāts Genādijs Ivankins nav iepazinies ar manu lietu un līdz ar to viņš nevar pilnvērtīgi mani aizstāvēt tiesā, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs. Komentējot...

Lasīt tālāk
Video

Kariņš: Latvija ir pārtapusi no ārpolitikas patērētājas par tās veidotāju

23/01/2020

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 23. janvārī Saeimas ārpolitikas debatēs uzsvēra, ka Latvija ir pārtapusi no ārpolitikas vērotājas un patērētājas par aktīvu ārpolitikas veidotāju....

Lasīt tālāk