• Rīga
    Clear
    3°C
     
10/06/2019, Kategorija: Svarīgākais, Tehnoloģijas

IKT saimniecības uzturēšana valstij 2018.gadā izmaksājusi 62 miljonus eiro, un izdevumi turpina pieaugt. Līdz ar to ir nekavējoties jārisina jautājums, kā efektīvāk pārvaldīt šo milzīgo, pa daudzajām iestādēm sadrumstaloto, bet stratēģiski nozīmīgo jomu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kā atbildīgā iestāde par IKT pārvaldības politiku ir apzinājusi situāciju un piedāvājusi risinājumus, tomēr to īstenošana resoros ir ļoti atšķirīgā līmenī, sasniegtais drīzāk ir iestāžu pašiniciatīvas, nevis IKT politikas rezultāts. Valsts kontrole un VARAM ir vienisprātis, ka optimizācija ir jāturpina, bet tai jākļūst mērķtiecīgākai, sistemātiskākai un centrāli uzraudzītai, turklāt jāņem vērā straujās tehnoloģiju attīstības tendences.

Bezzobaina IKT pārvaldības politika

Valsts kontroles konstatētais, revīzijā vērtējot IKT pārvaldības politikas īstenošanu, norāda uz to, ka kopš 2012.gada faktiski nav nekāda progresa. Proti, resori optimizē IKT infrastruktūru katrs atbilstoši savai sapratnei un iespējām. Rezultātā situācija resoros ir atšķirīga – ir resori, kur IKT pārvaldība tiek organizēta centralizēti, un ir resori, kur vienota pārvaldība nepastāv un to veic katra iestāde atsevišķi. Valsts kontrole atbalsta viedokli, ka pilnīgai IKT centralizācijai vai decentralizācijai resoros nebūtu jākļūst par pašmērķi, tomēr ikviena resora izvēlētajam rīcības modelim ir jābūt ilgtspējīgam un pamatotam ar konkrētiem aprēķiniem un alternatīvu apsvērumiem, kas šobrīd nenotiek. Ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai nozīmīga loma ir lemtspējīgām IKT padomēm, kas uz IKT resursiem un to optimizēšanas iespējām skatās plašāk, nekā to spēj katra atsevišķā iestāde. Revīzijā konstatēts, ka dažos resoros IT padome ir formāli izveidota struktūra, kas faktiski nedarbojas.

Valsts iestādēs netiek veikti regulāri izvērtējumi par to, kas izmaksā lētāk – pašiem uzturēt IKT vai sadarboties ar citu iestādi IKT uzturēšanā. Kamēr IKT optimizācijā nav skaidri noteikts konkrēts uzdevums un atbildīgie par izpildi un termiņiem, tikmēr optimizācija jau devīto gadu turpina kalpot tikai kā lozungs, kas tiek iekļauts valsts iestāžu stratēģijās, IKT projektu pieteikumos un finansējuma pieprasījumos.

Valsts kontrole revīzijā izlases veidā pārbaudīja četrus resorus – Kultūras ministriju (KM), Zemkopības ministriju (ZM), Tieslietu ministriju (TM) un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) – un pārliecinājās, ka visbūtiskāko progresu IKT centralizēšanā ir izdevies panākt TM, un tā konsekventi turpina tālāku IKT optimizāciju. Savukārt pārējos resoros pirms 8 gadiem uzsāktā IKT optimizācija ir apstājusies nepabeigta.

Tukšie datu centri

Kā vienu no piemēriem neefektīvai pārvaldībai var minēt to, ka IKT infrastruktūras izmitināšanai četri resori izmanto 38 serveru telpas. Revīzijā konstatēts, ka valsts pārvaldē ir izveidoti augsta līmeņa datu centri, kuri nav noslogoti, lai gan tā paša resora citā iestādē serveru tehnika atrodas drošības prasībām neatbilstošās telpās. Viens no faktoriem, kas iestādes nemotivē nodot savu IKT infrastruktūru izmitināšanai citā iestādē, ir bailes zaudēt kontroli un pieejamību saviem IKT resursiem, kā arī ar budžeta sadali saistītās neskaidrības. IKT infrastruktūras izmitināšanā nenotiek sadarbība ne starp resoriem, ne pat viena resora ietvaros, kam nav racionāla pamatojuma. Iestādēm nesadarbojas, par atbilstošāku risinājumu tiek uzskatīts pirkt infrastruktūras izmitināšanu ārpakalpojumā, neizskatot alternatīvu optimāli izmantot valstī jau izveidotos datu centrus, attiecīgi pārdalot resursus resora ietvaros.

Savulaik IKT infrastruktūras sadrumstalotības problēmas bija iecerēts risināt ar vienota elektronisko sakaru pakalpojumu centra izveidi, kuru izveidojot tika prognozēts ietaupīt pat 3 milj. eiro piecu gadu periodā. Šāda centra izveide paredzēta jau kopš 2011. gada. Lai gan tam bija jāuzsāk darboties 2019. gada janvārī, realitātē šajā laikā centra pakalpojumu uzsāka lietot divas iestādes.

Nenosakot obligātu prasību valsts informācijas sistēmām noteiktos termiņos un apjomos izmantot vienotā centra pakalpojumus, kā arī bez nepieciešamā finansējuma var izveidoties situācija, ka par vairākiem miljoniem eiro tapušais datu centrs pilnvērtīgi netiks izmantots.

Novārtā atstātā IKT infrastruktūras fiziskā drošība

Revīzijā redzētais serveru telpās ļauj secināt, ka fiziskās infrastruktūras aizsardzība šobrīd ir palikusi novārtā. Lai gan IKT infrastruktūra saskaņā ar Kiberdrošības stratēģiju ir kibertelpas neatņemama sastāvdaļa, no valsts puses vairāk akcentēta un uzraudzīta tiek drošība elektroniskajā telpā, ar ko ikviens sastopas ikdienā. IKT infrastruktūras drošība datu centros, par ko kopumā atbild iestādes vadītājs, no augstākstāvošo iestāžu puses preventīvi uzraudzīta netiek. Turklāt esošais normatīvais regulējums (izņemot mērķi kopumā – aizsargāt resursus) skaidri nenosaka prasības IKT infrastruktūras drošībai atkarībā no sistēmās apstrādājamās informācijas nozīmības.

Trūkumi drošības prasību diferencēšanā noved gan pie nepietiekamas aizsardzības, gan pie dārgiem risinājumiem, kad, pārmērīgi aizsargājot maznozīmīgu informāciju, tiek radīts papildu finanšu slogs budžetam.

Valsts kontrole uzskata, ka steidzami nepieciešams pilnveidot IKT infrastruktūras drošības uzraudzības mehānismu, kur šobrīd nav noteiktas nedz skaidras prasības fiziskai un vides drošībai, nedz veikta situācijas apzināšana un uzraudzība valstī kopumā. Tas rada risku, ka iestādes nespēs aizsargāties, ja kāda persona nolems izmantot fiziskās drošības un vides nesakārtotību, lai bojātu, iznīcinātu vai nozagtu būtiskus tehniskos resursus un tajos esošos datus.

Foto: Pixabay

1,019 skatījumi




Video

Apinis un Ērglis aicina iespējami ātri atjaunot Bērnu un jaunatnes sporta skolu darbību

09/04/2020

Ārsti Pēteris Apinis un Andrejs Ērglis ir vērsušies pie valsts augstākajām amatpersonām ar iniciatīvu pārskatīt daļu ierobežojumu Covid–19 epidēmijas apkarošanai, kas saistīti ar...

Lasīt tālāk
Video

Miris Elejas aprūpes centra iemītnieks ar Covid-19 saslimšanu

09/04/2020

Jelgavas novada pašvaldība informē, ka negaidīti un pēkšņi, neizprotot patiesos veselības sarežģījumu saasinājumus, Elejas sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā 9. aprīļa rītā...

Lasīt tālāk
Video

Paplašina iespējas iegūt bezdarbnieka statusu

09/04/2020

Covid-19 izplatības dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā būs elastīgāki nosacījumi bezdarbnieka statusa piešķiršanai, kā arī bezdarbniekiem ļaus uz laiku līdz 4 mēnešiem...

Lasīt tālāk
Video

Pēc Lieldienām tiks turpināta reģionālo reisu slēgšana

09/04/2020

Ņemot vērā, ka reģionālo maršrutu autobusos vienā dienā pārvadāto pasažieru skaits kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas ir krities par nepilniem 22 tūkstošiem jeb 46%, bet, salīdzinot...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā Covid-19 apstiprina vēl 12 cilvēkiem

09/04/2020

Latvijā aizvadītās diennakts laikā konstatēti 12 jauni koronavīrusa infekcijas Covid-19 gadījumi. Tādējādi Latvijā ar Covid-19 saslimušo skaits sasniedzis 589, liecina Slimību profilakses...

Lasīt tālāk
Video

Šajās Lieldienās ciemošanās ir aizliegta

09/04/2020

Tuvojas brīvdienas un cilvēki interesējas, vai var satikt radus un draugus, tāpēc Veselības ministrija atgādina: vīrusam nav brīvdienu - šobrīd ir aizliegti jebkādi privāti pasākumi,...

Lasīt tālāk
Video

Reirs: Šī krīze atšķiras ar to, ka mums nav sistēmas problēmu ne biznesā, ne valsts pārvaldē

09/04/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Dīkstāves pabalstu līdz šim saņēmuši vairāk nekā 11 tūkstoši strādājošo, 2 200 uzņēmumiem ir piešķirts šis atbalsts teju 3 miljonu eiro apmērā, intervijā LTV raidījumam "Rīta...

Lasīt tālāk
Video

airBaltic tuvākajās nedēļās uz Latviju atvedīs ap 500 repatriantu no ārvalstīm

09/04/2020

Pēc Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas pieprasījuma un ar Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas atļauju Latvijas lidsabiedrība airBaltic izpildīs papildu speciālos reisus no Amsterdamas...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā apstiprināti 29 jauni Covid-19 gadījumi

08/04/2020

Slimību profilakses un kontroles centrs ziņo, ka pagājušajā diennaktī Covid-19 apstiprināta vēl 29 cilvēkiem Latvijā. Iepriekšējā diennaktī veikti 1461 izmeklējumi personām ar aizdomām...

Lasīt tālāk
Video

Vitenbergs: Sašķidrinātās gāzes termināļa projekts Skultē var tapt, bet bez valsts atbalsta

08/04/2020

Sašķidrinātās gāzes termināļa projekts Skultē var tapt, bet bez valsts atbalsta, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV). Runājot...

Lasīt tālāk