• Rīga
    Sunny
    24°C
     
10/06/2019, Kategorija: Svarīgākais, Tehnoloģijas

IKT saimniecības uzturēšana valstij 2018.gadā izmaksājusi 62 miljonus eiro, un izdevumi turpina pieaugt. Līdz ar to ir nekavējoties jārisina jautājums, kā efektīvāk pārvaldīt šo milzīgo, pa daudzajām iestādēm sadrumstaloto, bet stratēģiski nozīmīgo jomu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kā atbildīgā iestāde par IKT pārvaldības politiku ir apzinājusi situāciju un piedāvājusi risinājumus, tomēr to īstenošana resoros ir ļoti atšķirīgā līmenī, sasniegtais drīzāk ir iestāžu pašiniciatīvas, nevis IKT politikas rezultāts. Valsts kontrole un VARAM ir vienisprātis, ka optimizācija ir jāturpina, bet tai jākļūst mērķtiecīgākai, sistemātiskākai un centrāli uzraudzītai, turklāt jāņem vērā straujās tehnoloģiju attīstības tendences.

Bezzobaina IKT pārvaldības politika

Valsts kontroles konstatētais, revīzijā vērtējot IKT pārvaldības politikas īstenošanu, norāda uz to, ka kopš 2012.gada faktiski nav nekāda progresa. Proti, resori optimizē IKT infrastruktūru katrs atbilstoši savai sapratnei un iespējām. Rezultātā situācija resoros ir atšķirīga – ir resori, kur IKT pārvaldība tiek organizēta centralizēti, un ir resori, kur vienota pārvaldība nepastāv un to veic katra iestāde atsevišķi. Valsts kontrole atbalsta viedokli, ka pilnīgai IKT centralizācijai vai decentralizācijai resoros nebūtu jākļūst par pašmērķi, tomēr ikviena resora izvēlētajam rīcības modelim ir jābūt ilgtspējīgam un pamatotam ar konkrētiem aprēķiniem un alternatīvu apsvērumiem, kas šobrīd nenotiek. Ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai nozīmīga loma ir lemtspējīgām IKT padomēm, kas uz IKT resursiem un to optimizēšanas iespējām skatās plašāk, nekā to spēj katra atsevišķā iestāde. Revīzijā konstatēts, ka dažos resoros IT padome ir formāli izveidota struktūra, kas faktiski nedarbojas.

Valsts iestādēs netiek veikti regulāri izvērtējumi par to, kas izmaksā lētāk – pašiem uzturēt IKT vai sadarboties ar citu iestādi IKT uzturēšanā. Kamēr IKT optimizācijā nav skaidri noteikts konkrēts uzdevums un atbildīgie par izpildi un termiņiem, tikmēr optimizācija jau devīto gadu turpina kalpot tikai kā lozungs, kas tiek iekļauts valsts iestāžu stratēģijās, IKT projektu pieteikumos un finansējuma pieprasījumos.

Valsts kontrole revīzijā izlases veidā pārbaudīja četrus resorus – Kultūras ministriju (KM), Zemkopības ministriju (ZM), Tieslietu ministriju (TM) un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) – un pārliecinājās, ka visbūtiskāko progresu IKT centralizēšanā ir izdevies panākt TM, un tā konsekventi turpina tālāku IKT optimizāciju. Savukārt pārējos resoros pirms 8 gadiem uzsāktā IKT optimizācija ir apstājusies nepabeigta.

Tukšie datu centri

Kā vienu no piemēriem neefektīvai pārvaldībai var minēt to, ka IKT infrastruktūras izmitināšanai četri resori izmanto 38 serveru telpas. Revīzijā konstatēts, ka valsts pārvaldē ir izveidoti augsta līmeņa datu centri, kuri nav noslogoti, lai gan tā paša resora citā iestādē serveru tehnika atrodas drošības prasībām neatbilstošās telpās. Viens no faktoriem, kas iestādes nemotivē nodot savu IKT infrastruktūru izmitināšanai citā iestādē, ir bailes zaudēt kontroli un pieejamību saviem IKT resursiem, kā arī ar budžeta sadali saistītās neskaidrības. IKT infrastruktūras izmitināšanā nenotiek sadarbība ne starp resoriem, ne pat viena resora ietvaros, kam nav racionāla pamatojuma. Iestādēm nesadarbojas, par atbilstošāku risinājumu tiek uzskatīts pirkt infrastruktūras izmitināšanu ārpakalpojumā, neizskatot alternatīvu optimāli izmantot valstī jau izveidotos datu centrus, attiecīgi pārdalot resursus resora ietvaros.

Savulaik IKT infrastruktūras sadrumstalotības problēmas bija iecerēts risināt ar vienota elektronisko sakaru pakalpojumu centra izveidi, kuru izveidojot tika prognozēts ietaupīt pat 3 milj. eiro piecu gadu periodā. Šāda centra izveide paredzēta jau kopš 2011. gada. Lai gan tam bija jāuzsāk darboties 2019. gada janvārī, realitātē šajā laikā centra pakalpojumu uzsāka lietot divas iestādes.

Nenosakot obligātu prasību valsts informācijas sistēmām noteiktos termiņos un apjomos izmantot vienotā centra pakalpojumus, kā arī bez nepieciešamā finansējuma var izveidoties situācija, ka par vairākiem miljoniem eiro tapušais datu centrs pilnvērtīgi netiks izmantots.

Novārtā atstātā IKT infrastruktūras fiziskā drošība

Revīzijā redzētais serveru telpās ļauj secināt, ka fiziskās infrastruktūras aizsardzība šobrīd ir palikusi novārtā. Lai gan IKT infrastruktūra saskaņā ar Kiberdrošības stratēģiju ir kibertelpas neatņemama sastāvdaļa, no valsts puses vairāk akcentēta un uzraudzīta tiek drošība elektroniskajā telpā, ar ko ikviens sastopas ikdienā. IKT infrastruktūras drošība datu centros, par ko kopumā atbild iestādes vadītājs, no augstākstāvošo iestāžu puses preventīvi uzraudzīta netiek. Turklāt esošais normatīvais regulējums (izņemot mērķi kopumā – aizsargāt resursus) skaidri nenosaka prasības IKT infrastruktūras drošībai atkarībā no sistēmās apstrādājamās informācijas nozīmības.

Trūkumi drošības prasību diferencēšanā noved gan pie nepietiekamas aizsardzības, gan pie dārgiem risinājumiem, kad, pārmērīgi aizsargājot maznozīmīgu informāciju, tiek radīts papildu finanšu slogs budžetam.

Valsts kontrole uzskata, ka steidzami nepieciešams pilnveidot IKT infrastruktūras drošības uzraudzības mehānismu, kur šobrīd nav noteiktas nedz skaidras prasības fiziskai un vides drošībai, nedz veikta situācijas apzināšana un uzraudzība valstī kopumā. Tas rada risku, ka iestādes nespēs aizsargāties, ja kāda persona nolems izmantot fiziskās drošības un vides nesakārtotību, lai bojātu, iznīcinātu vai nozagtu būtiskus tehniskos resursus un tajos esošos datus.

Foto: Pixabay

977 skatījumi




Video

AS “PNB Banka” valdes locekle: Banka nepiekrīt FKTK lēmumam

16/08/2019

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes lēmums bija pēkšņs un nepatīkams, norāda AS “PNB Banka” valdes locekle Anna Verbicka. Kā zināms, AS “PNB Banka” 2019. gada 15.augustā...

Lasīt tālāk
Video

Nemiro: “Latvenergo” padomes loceklim ir jābūt izpratnei par jaunu tirgu iekarošanu

16/08/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

"Latvenergo" ir kapacitāte un iespējas būt agresīvākiem ārējos tirgos, piektdien, 16. augustā, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV...

Lasīt tālāk
Video

Ziemeļkoreja draud pārtraukt jebkādas sarunas ar Dienvidkoreju

16/08/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Saasinoties attiecībām starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju, Phenjana piedraudējusi pārtraukt jebkādas sarunas ar kaimiņvalsti. Ziemeļkoreja lēmumu par sarunu pārtraukšanu pieņēmusi...

Lasīt tālāk
Video

“PNB bankas” klientiem kopumā būs jāizmaksā 297 miljoni eiro

16/08/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Pēc "PNB bankas" darbības paturēšanas, par ko lēma Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), bankas klientiem kopumā būs jāizmaksā 297 miljoni eiro. Paredzams, ka 99,2% klientu jau tuvākajās...

Lasīt tālāk
Video

Brīvdienas būs saulainas un ļoti siltas

16/08/2019

Nedēļas nogalē laika apstākļus Latvijā noteiks augsta spiediena atzars, līdz ar to gaidāms saulains un sauss laiks – teritorijas lielākajā daļā termometra stabiņš pakāpsies līdz +25…+27...

Lasīt tālāk
Video

Levits Aglonā aicina nemeklēt savu labumu uz citu rēķina

15/08/2019

Uzrunājot cilvēkus Aglonā, kas pulcējušies uz Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem, Valsts prezidents Egils Levits aicināja būt labākiem arī ikdienā, nekrāpties...

Lasīt tālāk
Video

Kultūras ministrs: Svarīgi, lai JRT ēkas pārbūves darbi tiktu pabeigti

15/08/2019

Lai uzklausītu abu pušu pozīcijas, kultūras ministrs Nauris Puntulis šonedēļ ticies ar Jaunā Rīgas teātra (JRT) pārbūves projekta īstenotājiem – gan būvdarbu pasūtītāju VAS "Valsts...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas Ārstu biedrības prezidente: Ja nekas nemainīsies, mēs būsim katastrofālā stāvoklī

15/08/2019 | Autors: Zane Grodiņa, Labdien.lv

Šobrīd visvairāk trūkst jauno ārstu – un tas valstij ir pats svarīgākais, ceturtdien intervijā “900 sekundēm” norādīja Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece. Pēc...

Lasīt tālāk
Video

VNĪ: Jaunā Rīgas teātra lietā esam gatavi “RERE Būve 1” liktiem šķēršļiem

15/08/2019

Līdzīgi kā “RERE Būve 1” atteicās labprātīgi nodot Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvlaukumu, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) paredz, ka “RERE Būve 1” mēģinās panākt...

Lasīt tālāk
Video

UR: 660 augsta riska uzņēmumi nav informējuši par patiesajiem labuma guvējiem

15/08/2019

660 augsta riska uzņēmumi aizvien nav informējuši par patiesajiem labuma guvējiem, šorīt intervijā Latvijas Radio atklāja Uzņēmuma reģistra (UR) galvenā valsts notāre Guna Paidere. Kā...

Lasīt tālāk