Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 2,2 %
2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 2,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,0 % un pakalpojumiem – par 2,7 %.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2020. gada janvārī bija par 9,2 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,7 %, bet pakalpojumiem – par 13,1 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada janvāri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 3,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija cūkgaļai (+16,5 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+7,6 %), mājputnu gaļai (+6,3 %) un gaļas izstrādājumiem (+10,2 %). Cenas pieauga arī svaigiem augļiem (+14,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+4,4 %), cukuram (+7,3 %), miltiem un citiem graudaugiem (+4,3 %), saldējumam (+4,5 %), augļu un dārzeņu sulām (+3,8 %), jogurtam (+2,7 %), rīsiem (+10,1 %). Lētāks kļuva siers un biezpiens (-4,2 %), kafija (-1,9 %), sviests (-4,1 %), skābais krējums (-2,4 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,5 %. Alkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 2,4 %, sadārdzinoties alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tabakas izstrādājumu cenas pieauga vidēji par 2,7 %.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 3,0 %, ko galvenokārt veidoja cenu kāpums vispārējās medicīniskās prakses un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Dārgāki kļuva arī zobārstniecības pakalpojumi un farmaceitiskie produkti.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 4,6 %, ko noteica cenu kāpums degvielai par 8,8 %, tai skaitā benzīnam – par 12,6 % un dīzeļdegvielai – par 7,2 %, kamēr auto gāzei vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,2 %. Dārgāka kļuva personisko transportlīdzekļu apkope un remonts, kā arī pasažieru pārvadājumi, tai skaitā pārvadājumi pa autoceļiem, aviopārvadājumi un pārvadājumi ar vilcienu.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 2,3 %. Gada laikā vidējais cenu līmenis pieauga televīzijas abonēšanas maksai, laikrakstiem un žurnāliem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, rotaļlietām.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis pieauga par 2,8 %. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 3,1 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 4,2 %, savukārt viesnīcu pakalpojumiem cenas samazinājās par 2,8 %.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija siltumenerģijai, telekomunikāciju pakalpojumiem, atkritumu savākšanai, materiāliem mājokļa uzturēšanai un remontam, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem. Cenu samazinājums bija dabasgāzei, elektroenerģijai un autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.
2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,4 %. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 0,4 %. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,6 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+5,7 %) un svaigiem augļiem (+5,1 %). Cenas pieauga arī mājputnu gaļai (+4,6 %), cūkgaļai (+2,5 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,6 %). Dārgāka kļuva šokolāde (+6,8 %), kafija (+3,7 %), svaigas vai atdzesētas zivis (+7,8 %), makaronu izstrādājumi (+5,1 %), sviests (+3,0 %) un cukurs (+3,5 %). Cenas samazinājās biezpienam (-3,7 %) un olīveļļai (-6,5 %).
Alkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 0,7 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam. Tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,0 %.
Atlaižu un izpārdošanu ietekmē apģērbiem cenas samazinājās par 9,4 %, bet apaviem – par 8,6 %.
Veselības aprūpes grupā cenas palielinājās par 1.4 %. Cenas pieauga vispārējās medicīniskas prakses pakalpojumiem, ko noteica pacienta iemaksas pie ģimenes ārsta pieaugums no 2020. gada 1. janvāra. Dārgāki kļuva ārstu speciālistu pakalpojumi, kā arī farmaceitiskie produkti, savukārt cenu samazinājums bija slimnīcu pakalpojumiem.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 1,6 %. Degvielai vidējais cenu līmenis pieauga par 5,6 %, tai skaitā akcīzes nodokļa pieauguma ietekmē no 2020. gada 1. janvāra. Dīzeļdegvielai cenas palielinājās – par 5,9 %, benzīnam – par 5,1 %, un auto gāzei – par 5,4 %. Pieaugot braucienu maksai starppilsētu un vietējās nozīmes maršrutu autobusos, kā arī vilcienos, dārgāki kļuva pasažieru pārvadājumi pa autoceļiem un pasažieru pārvadājumi ar vilcienu, savukārt pasažieru aviopārvadājumiem mēneša laikā cenas samazinājās.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās vidēji par 1,8 %, ko noteica akciju noslēgums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu pieaugums bija mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem, mājokļa īrei, ēdināšanas pakalpojumiem. Pieaugot dabas resursu nodokļa likmei, sadārdzinājās atkritumu savākšana, savukārt elektroenerģijai un dabasgāzei janvārī cenas samazinājās. Mēneša laikā lētāki kļuva arī kompleksie atpūtas pakalpojumi.
Vēl par tēmu:
Pārtikas atkritumu apjoms Latvijā joprojām liels – visvairāk to rodas mājsaimniecībās
Latvijā 2024. gadā radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu. Gadā vidēji viens iedzīvotājs saražo 144 kg pārtikas atkritumu. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka vislielākais...
Lasīt tālākSprindžuks: Rīgas osta ir neatņemama pilsētvides un ekonomikas daļa
Rīgas osta ir pilsētas ekonomikas un infrastruktūras stūrakmens, kas stiprina Latvijas saikni ar pasauli. Sadarbība starp valsti, Pierīgas pašvaldībām, uzņēmējiem un ostas vadību ir būtiska,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis jūnijā bez izmaiņām
2025. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8%, un tas ir palicis nemainīgs, gan salīdzinot ar šā gada maiju, gan 2024. gada jūniju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākMaijā tūristu mītnēs par 9,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 250,3 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 9,4% pieaugumu pret 2024. gada maiju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākLTRK indekss: Optimisms uzņēmēju vidū pieaug, cerības par uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nedrīkst sagraut
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos,...
Lasīt tālākLaikapstākļi pārbauda lauksaimniekus – kā pielāgoties?
Pēdējo mēnešu laikapstākļi būtiski apdraud vasarāju ražas – kā liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, Zemgalē un Kurzemē situācija ir labāka, bet...
Lasīt tālākVienota biļete vilcienam un Rīgas sabiedriskajam transportam
Ieviesta “Rīgas vienotā biļete” – jauns risinājums pasažieriem, kuri izmanto gan vilcienu pasažieru pārvadātāja Vivi pakalpojumus, gan “Rīgas satiksmes” transportu. Tā ļauj par...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” dzelzceļa pamattrasē dota zaļā gaisma liela mēroga būvdarbiem
“Rail Baltica” projekta ieviesējs Latvijā – uzņēmums “Eiropas Dzelzceļa līnijas” – un “Rail Baltica” pamattrases būvnieks “ERB Rail” parakstījuši aktu par plaša mēroga...
Lasīt tālākKas interesē darba devējus? Atlases speciāliste sniedz ieteikumus, kā sagatavoties darba intervijai
] Veiksmīga intervija var kļūt par izšķirošu soli karjeras attīstībā, taču lai mērķtiecīgi un pārliecinoši sagatavotos darba pārrunām, būtiski jau iepriekš pārdomāt atbildes uz...
Lasīt tālāk