• Tweet

Veselības ministrija ķērusies pie obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas izstrādāšanas un tiek solīts, ka jau drīz sabiedrībai prezentēs shēmu, kā nodokļu nomaksu sasaistīs ar pieejamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, vēsta LTV raidījums “De facto”.

Izmaiņām finansēšanas modelī būtu jāsamazina bezgala garās rindas pie ārstiem, jāsamazina pacientu iemaksas un jāceļ atalgojums mediķiem. Finansēšanas modeļa maiņa personificētu veselības aprūpi, sasaistot to ar nodokļu nomaksu. Valdības deklarācijā iecere nosaukta par veselības nodokli, ministrija mēģina to definēt saudzīgāk – par veselības apdrošināšanu uz jau esošo nodokļu bāzes.

«Tā vairāk ir tāda esošo līdzekļu pārdale, nodalot, lai nodokļu maksātāju situācija ir labāka, jo nevar būt tā, ka mēs ieviešam jaunu sistēmu un nekas nemainās, tas nav mūsu mērķis, ka cilvēki vairāk viļās sistēmā kā tādā,» raidījumam uzsver Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.

Iecere ieviest veselības nodokli gan nenozīmē, ka uz iedzīvotāju pleciem gulsies jauns nodokļu slogs, kas jau tā ir gana smags. Veselības ministrija vēlas noteiktu daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ko iekasē valsts, pārdēvēt par veselības nodokli. Un šī daļa tad automātiski nonāktu veselības aprūpes budžetā.

Sākotnējā iecere ir visai vienkārša – tiem, kas maksā nodokļus, valsts piedāvā visai plašāku plānveida veselības aprūpi, bet tiem, kas nemaksā garantē vien neatliekamo minimumu, par pārējiem pakalpojumiem maksājot pašiem. Valsts dotētu iemaksas par bērniem, pensionāriem, invalīdiem un noteiktu laiku – bezdarbniekiem.

Veselības ministrija cer, ka šāda nodokļu sasaiste ar veselības aprūpi veicinās nodokļu maksāšanu. Tiesa gan, vismaz šobrīd izskatās, ka medicīnas pakalpojumu grozs būtiski neatšķirsies tam cilvēkam, kurš nodokļus nomaksā no minimālās algas un pārējo saņem aploksnē un tam, kurš nodokļus nomaksā no visas algas.

Valsts finanšu plānotāji pagaidām gan atturīgi raugās uz Veselības ministrijas iecerēm.

«Ir jāsaprot, par kādu nodokli mēs runājam, jo vienkārši sasiet ar nodokļu maksāšanu šobrīd nav iespējams. Varbūt pirms 10-15 gadiem mēs tādu koncepciju varējām ieviest, bet šobrīd mums ir Satversmes tiesas spriedumi, kas uzliek ierobežojumus dažādām valsts darbībām, tai skaitā arī tik vienkāršam skatam uz problēmu, jo nodokļu maksātājs ir jebkurš – gan tas, kas maksā ienākuma nodokli, gan pievienotās vērtības nodokli, gan akcīzes nodokli,» skaidro Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna.

Finanšu ministrija nav sajūsmā arī par ieceri atgriezties pie speciālā budžeta veidošanas veselības nozares vajadzībām, jo tad ar šādu ierosinājumu var nākt arī citas nozares.

Finanšu ministrija savu novērtējumu sola tikai pēc konkrētu plānu un aprēķinu saņemšanas no Veselības ministrijas.

Tiesa gan, Veselības ministrijai jāpaveic gadiem neizdarīts mājasdarbs un jāsakārto jau pieejamās naudas izlietojums, uzsver raidījums.

Piemēram, jau jau gadiem ilgi tā nav definējusi, kas ir tie pakalpojumi, ko valsts apmaksā kā neatliekamās medicīniskās palīdzības minimumu.

«Mēs esam aprēķinājuši no savas puses, nodefinējuši šo minimālo grozu, kas pienākas visiem – gan tie, kas maksā šo apdrošināšanas iemaksu, gan tiem kas nemaksās, esam aprēķinājuši, cik tam nepieciešams finansējum. Mēs rēķinām, cik daudz naudas nepieciešams savākt virs tā minimālā pakalpojuma, lai būtu nodrošināts apdrošinātām personām pilnā apjomā, un tad mēs ejam uz diskusiju ar Finanšu ministriju vēlreiz,» skaidro Mūrmane-Umbraško.

Kad iepriekš, pirms gadiem diviem, trim ministrija vērtēja iespēju ieviest obligāto apdrošināšanu, tā beidzās ar secinājumu, ka konkrētajā brīdī tas nav lietderīgi. Tomēr jau tad rekomendēja sākt ar skaidru robežu novilkšanu starp valsts apmaksātajiem pakalpojumiem un maksas medicīnu, kas joprojām ir ārkārtīgi izplūdusi.

Uz to cer arī privātie apdrošinātāji, kuri atbalsta aprūpes finansēšanas modeļa sakārtošanu.

Saskaņā ar valdības rīcības plānu, veselības apdrošināšanas sistēmai jābūt gatavai uz nākamā gada vidu.

Avots: nra.lv