Valsts robežsardze noraida VK kritiku, ka būtu likumus interpretējusi pēc savām vēlmēm
Pēc Valsts kontroles (VK) revīzijā secinātā saistībā ar to, ka Latvijas un Krievijas robežas izbūvē vismaz 7,14 miljoni eiro ir iztērēti prettiesiski, robežas izbūves un uzturēšanas darbos ieviesta pauze, intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts.
Viņš noraidīja Valsts kontroles izskanējušo kritiku, ka VRS likumus interpretējusi pēc savām vēlmēm, izšķērdējot valsts līdzekļus un nepabeidzot robežjoslas būvniecību laikā.
Pēc viņa sacītā, robežsardzes pamata iebildumi saistīti ar terminu tulkošanu. “Kas ir valsts robežas josla? Valsts kontrole visur pasvītro – likums nosaka 12 m platu stigu un ne vairāk. Ir aizmirsts, ka ūdens un zemes platība no krotes līnijas tiek papildus iekļauta valsts robežas joslā,” norāda Pujāts.
Tāpat viņš norādīja, ka robežsardze nav pasūtījusi konkrētas zemes platības robežjoslas ierīkošanai. “To veica Zemes dienests, kas pasūtīja darbus sertificētiem mērniekiem. Mērnieki noteica teritorijas, uz kā pamata tika virzīta zemes atsavināšana, kas tika saskaņota ar visām ministrijām,” uzsvēra VRS priekšnieks.
“Atzīstu, ka jāveic procesa pilnveidošana, lielāka kontrole, ņemu vērā šo kritiku. Tālāko darbu noteikšana būs korelācijā ar iekšlietu ministru, kā tālāk tiks virzīti šie jautājumi. Nedrīkst būt šaubas par robežsardzes darbību, jāveic normatīvo aktu pilnveidošana,” norādīja Pujāts.
Savukārt jautāts par 120 000 eiro vēru kokmateriālu izvešanu, VRS priekšnieks norādīja, ka tiek strādāts pie tā, lai tos atgūtu. “Mums ir informācija par koku izvešanu vairāk nekā 120 tūkstošu vērtībā, ko esam saņēmuši no pakalpojuma sniedzēja. Plānojam risināt, kā šo naudu atgūt. Uzņēmējam bija noslēgts pakalpojums ar konkrētu firmu, kas to veica un kas bija izvedusi kokus uz savu galvu,” uzsvēra VRS priekšnieks.
Kā zināms, Latvijas un Krievijas robežas izbūvē vismaz 7,14 miljoni eiro ir iztērēti prettiesiski, pēc revīzijas secinājusi Valsts kontrole.
Vēl par tēmu:
Pārtikas atkritumu apjoms Latvijā joprojām liels – visvairāk to rodas mājsaimniecībās
Latvijā 2024. gadā radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu. Gadā vidēji viens iedzīvotājs saražo 144 kg pārtikas atkritumu. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka vislielākais...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā saglabāsies lietains, bet silts laiks
Aizvadītajā darba nedēļā, zema spiediena ietekmē, daudzviet valsts teritorijā lija, vietām – stipri. Jau piecās novērojumu stacijās tika pārsniegta jūlija mēneša nokrišņu norma....
Lasīt tālākSprindžuks: Rīgas osta ir neatņemama pilsētvides un ekonomikas daļa
Rīgas osta ir pilsētas ekonomikas un infrastruktūras stūrakmens, kas stiprina Latvijas saikni ar pasauli. Sadarbība starp valsti, Pierīgas pašvaldībām, uzņēmējiem un ostas vadību ir būtiska,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis jūnijā bez izmaiņām
2025. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8%, un tas ir palicis nemainīgs, gan salīdzinot ar šā gada maiju, gan 2024. gada jūniju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākMaijā tūristu mītnēs par 9,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 250,3 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 9,4% pieaugumu pret 2024. gada maiju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākLTRK indekss: Optimisms uzņēmēju vidū pieaug, cerības par uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nedrīkst sagraut
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos,...
Lasīt tālākLaikapstākļi pārbauda lauksaimniekus – kā pielāgoties?
Pēdējo mēnešu laikapstākļi būtiski apdraud vasarāju ražas – kā liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, Zemgalē un Kurzemē situācija ir labāka, bet...
Lasīt tālākVienota biļete vilcienam un Rīgas sabiedriskajam transportam
Ieviesta “Rīgas vienotā biļete” – jauns risinājums pasažieriem, kuri izmanto gan vilcienu pasažieru pārvadātāja Vivi pakalpojumus, gan “Rīgas satiksmes” transportu. Tā ļauj par...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” dzelzceļa pamattrasē dota zaļā gaisma liela mēroga būvdarbiem
“Rail Baltica” projekta ieviesējs Latvijā – uzņēmums “Eiropas Dzelzceļa līnijas” – un “Rail Baltica” pamattrases būvnieks “ERB Rail” parakstījuši aktu par plaša mēroga...
Lasīt tālāk