Valdībai nepatikšanas airBaltic dēļ
Rīgas apgabaltiesa apķīlājusi airBaltic 47,2% akciju paketi, kuru valsts teicās ieguvusi ārkārtīgi izdevīgā darījumā par 224 453 latiem.
Tiesas lēmums piesaka tiesāšanos daudzu gadu garumā, kuru laikā valsts nedrīkstēs efektīvi risināt valstij piederošās aviosabiedrības airBaltic saimnieciskās problēmas. Šāds drauds bija acīmredzams jau darījuma slēgšanas brīdī pērnā gada 30. novembrī, kaut amatpersonas to noliedza. Darījumu valsts slēdza pati ar sevi. Akcijas pārdeva valsts pārņemtās Latvijas Krājbankas pārvaldnieks Jānis Brazovskis un pirka Satiksmes ministrija. Darījuma summa bija niecīga attiecībā pret 10 miljoniem latu, par kuriem akcijas bija ieķīlātas bankā. J. Brazovskim taisnība tajā ziņā, ka ar milzīgiem zaudējumiem strādājošā airBaltic akciju vērtība ir negatīva, taču airBaltic sasaiste ar valsti paver iespējas cīnīties par to, lai visus airBaltic privāto akcionāru zaudējumus segtu Latvijas nodokļu maksātāji. 30. novembra darījuma jēga tieši tāpēc bija šo akcionāru padzīšana no uzņēmuma, bet tas taču bija paredzams, ka viņi darījumu apstrīdēs.
Prasību atdot airBaltic akcijas ir cēlis uzņēmums Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS), kura rīcībā pēc lielās akciju paketes zaudēšanas esot palikušas dažas airBaltic akcijas. BAS publiskā seja iepriekš bija airBaltic pārvaldnieks Bertolts Fliks, bet par reālo īpašnieku jāuzskata Krievijas finansists Vladimirs Antonovs. Cik saprotams no BAS publiski paustā, BAS apstrīd darījumus, sākot jau ar paša paveikto akciju ieķīlāšanu bankā, jo akcijām bijis noteikts īpašs statuss, kas aizliedzot ķīlas ņēmējam tās atsavināt. Pilnīgi iespējams, ka tā tas bijis noteikts, bet tādā gadījumā jātransportē atpakaļ uz cietumu bijušais Krājbankas prezidents Ivars Priedītis, kurš pieņēmis nekur nederīgu ķīlu. Pēc I. Priedīša žēlabām, ka V. Antonovs piespiedis viņu veikt kārtējo darījumu pret bankas interesēm, valsts varētu ierosināt kriminālprocesu un stāties rindā aiz Lietuvas ar pieprasījumu Lielbritānijai izdot V. Antonovu. Nu jau gan skaidrs, ka ar tādu valstiņu kā Lietuva un Latvija prasībām Londonā neviens nerēķināsies un krimināllietas izmeklēšana vilksies mūžīgi. Uz tādu pašu laiku būtu iespējams pārtraukt izskatīt BAS prasību par akciju atdošanu, bet tas tomēr negarantē, ka Latvija drīkstēs rīkoties ar airBaltic akcijām, pat ja tās nekad nenonāks atpakaļ BAS.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Budžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālākNo jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālāk2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākGandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu
Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālāk